Ir nozīme tam, kas paliek 0
– Kā kultūras galvaspilsētas gada ietekmi izjūt Rīgas vienīgā oficiālā partnerpilsēta Sigulda?
Jolanta Borīte: – Mums jau sākotnēji bija divi skaidri definēti akcenti – telpiskā un saturiskā attīstība. Balstījāmies uz to, ka sakārtojām esošo kultūras piedāvājumu un to uzlabojām. Ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušais gads ir bijis pakāpiens, izstrādājot Siguldas kultūras stratēģiju nākotnē. Arī tūristu skaits ir palielinājies. Mums bija liels uzsvars uz infrastruktūras sakārtošanu, to esam paveikuši. Tāpēc tūristi izvēlas apmeklēt, piemēram, Livonijas ordeņa pili, kas līdz šim netika piedāvāta kā tūrisma objekts. Lielākais mūsu izaicinājums – nojaukt robežu izpratnei par kultūru. Jo aizvien tīri politiskā līmenī ir attieksme, ka kultūra – tas ir notikums, bet nesaredz kultūras nozīmi plašākā kontekstā.
Anda Buševica: – Bet varbūt, runājot par šā gada ietekmēm, mūsu latiņa ir pārāk augstu? Tā bija vienkārši pieredze, ļoti plaša. Kā to lietot un vērtēt? Vispirms tas ļāva mums pašiem uz sevi palūkoties citām acīm – mazliet pamainīt akcentus, ar ko varam būt interesanti citiem. Man, piemēram, ir liels prieks par tekstu grupu “Orbīta”, kas pastāv jau 16 gadus, bet pirmo reizi varēja parādīt savu jaudu. Izrādās arī, ka mums pēkšņi pa plecam ir pasākumi, kas tika uzskatīti par elitāriem – ar to domāju koncertu “Dzimuši Rīgā”. Ir jārunā par turpinājumu, jo jau vairāk reižu uzsvērts, ka mums trūkst konsekventas kultūrpolitikas.
D. Čivle: – Svarīgākais ir tas, ka mainījusies pilsētas kultūrpolitikas veidotāju pieeja.
A. B.: – Bet konkrēti?
D. Č.: – Rīgas domē ir vairāki konkursi, kur var saņemt līdzekļus, turklāt ir izveidota darba grupa tieši apkaimju projektiem.
A. B.: – Vārds “iespēja”, kas mūsu diskusijā tik bieži atkārtojas, kultūras dzīvē man šķiet arī biedējošs, jo mums pietrūkst konsekvences. Un vēl – citas kultūras galvaspilsētas izvēlējās pēc sava gada atstāt kādu ēku. Pie mums poētiski izskanējis: nē, mēs investēsim cilvēkos. Tomēr tam, kas paliek, ir nozīme. Man šis gads saistās ar Nacionālās bibliotēkas ēku – lai gan tā nebija uzcelta par EKG līdzekļiem, tā parādīja, kā ēka strādā, kā apaug ar simboliem. To pašu redzam arī Stūra mājas gadījumā.
U. B.: – Mēs lieliski zinājām un jutām, ka Nacionālā bibliotēka spožumu iegūs tieši 2014. gadā. Ja tai blakus uzceltu akustisko koncertzāli, šie objekti konkurētu savā starpā. Taču mūsu mentalitātē ir simboliskā domāšana, tāpēc domāju, ka nākotnē pagrieziena brīži Latvijas vēsturē ir jāsaista ar kādu ēku. Tomēr, ja kāds kādreiz rakstīs nopietnu Eiropas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada analīzi, viņš redzēs, ka daudz kas tajā noticis, par spīti un tikai pateicoties tam, ka Rīgā ir radošas personības. Tas ir vissvarīgākais vēstījums.
– Vai šis gads būs mainījis plašu slāņu attieksmi pret kultūru?
Anda Laķe: – To mēs redzēsim tikai tuvākajā nākotnē, taču gads skaidri parādīja, ka iedzīvotāju kultūras un mākslas vajadzības ir ļoti atšķirīgas – sākot ar aktīviem kultūras un mākslas cienītājiem un beidzot ar aktīviem kritiķiem un kultūras vajadzību noliedzējiem. Pietiekami blīvs pasākumu klāsts bija vērsts tieši uz šīs kultūrai atsvešinātās grupas piesaistīšanu, un provizoriski dati liecina, ka tas noteiktā mērā ir izdevies. Pievēršoties tēmai par Rīgas tēla izmaiņām “Rīga 2014” programmas iespaidā, ir svarīgi zināt, kāds bija šis tēls pirms šīs programmas. 2014. gada sākumā mūsu veiktā pētījuma dati liecināja, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums Rīgu galvenokārt uztver kā Latvijas galvaspilsētu, kultūra biežāko asociāciju sarakstā parādījās 7. – 8. pozīcijā. Šobrīd notiekošajā pētījumā mēģināsim saprast, vai pēc 2014. gada notikušas Rīgas pilsētas tēla izmaiņas Latvijas iedzīvotāju priekšstatos, kas zināmā mērā parādīs arī to, vai notikumi Rīgā spēja sasniegt iedzīvotājus ārpus Rīgas.
– Vai Siguldu vairāk apmeklēja arī cilvēki no citiem novadiem?
J. B.: – Tas bija viens no jautājumiem, par ko nesen runājām arī ar pašvaldības vadību. “Radošajā Latvijā” esam nodefinēti kā reģionālais centrs, un mums pašiem jāmeklē atbilde uz jautājumu, kādu reģionu īsti apkalpojam. Jo mūsu lielākais apmeklētājs ir rīdzinieks, kurš brauc baudīt dabu un kultūras piedāvājumu.
