Draudzīgas tautas zemē. Pirms 90 gadiem atklāts piemineklis, kas svarīgs visiem Latvijas patriotiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Tartu Jaunajos Jāņa kapos Latvijas kara (aizsardzības) ministra ģenerāļa Mārtiņa Vācieša, virknes Latvijas armijas augstākās virsniecības pārstāvju un vairāku prominētu mācītāju un Latvijas sūtņa Tallinā Kārļa Zariņa klātbūtnē Igaunijas kara ministrs Oskars Kesters atklāja pieminekli 180 latviešu strēlnieku pulku karavīru un 98 latvju bēgļu piemiņai.
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam Tartu jeb, kā toreiz Latvijā bija pieņemts sacīt Tērbatā, dislocējās latviešu strēlnieku 9. rezerves bataljons un atradās kara hospitālis, kā arī pilsētas apkaimē uzturējās liels skaits latviešu bēgļu.
Jāņa kapos apbedītie lielākoties miruši no slimībām un ievainojumu sekām. Kā savā runā sacīja bijušais latviešu strēlnieku mācītājs Pēteris Apkalns: “Jūs gribējāt atgriezties dzimtenē, bet liktenis bija citādi lēmis. Bet viens apmierinājums mums tomēr ir, proti, jūs guļat draudzīgas tautas zemē.”
Pieminekli tā autors, arhitekts Aleksandrs Birzenieks veidoja altāra formā, izgatavotu no Allažu šūnakmens, kuru, kā zināms, plaši lietoja Brāļu kapu izbūvei Rīgā. Atklāšanas ceremonijā noraudzījās krietns pulks ļaužu.
Vainagus nolika atbraukušie latviešu strēlnieku un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tāpat Tartu Universitātē studējošie latvieši.
Pēc tam bija bankets Igaunijas armijas jātnieku pulka kluba telpās. Tartu piemineklis padomju okupācijas laikā tika izdemolēts, taču to atjaunoja un no jauna atklāja 1988. gada 22. aprīlī, pateicoties vēlākā Brāļu kapu komitejas vadītāja Eižena Upmaļa, fotovēsturnieka Pētera Korsaka un advokāta Andra Grūtupa entuziasmam.
Mūsdienās pieminekļa uzturēšanai Tartu latviešu kopiena tradicionāli rīko talkas.
