Foto – Shutterstock

Uz pusi samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu – kā tas “iegrauzīs” autokravu un aviopārvadājumiem? 1

Piesaka vēl ambiciozāku izmešu samazinājumu ceļā uz klimatneitrālu Eiropu

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomi (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) jāsamazina līdz 2030. gadam par 55 procentiem agrāk noteikto 40 procentu vietā, jo tikai šāds ambiciozs rādītājs padara sasniedzamu galveno mērķi, lai Eiropa gadsimta vidū kļūtu klimatneitrāla – tāds bija viens no svarīgākajiem vai būtībā pats svarīgākais vēstījums Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 16. septembra runā par stāvokli savienībā.

Viņa gan atzina, ka minētais priekšlikums daudziem liekas pārmērīgs, savukārt citu uztverē tas ir nepietiekams.

Pārmērīgi?

Nebija noslēpums, ka Eiropas Komisija veic ietekmes novērtējumu un gatavojas nākt klajā ar paaugstinātu mērķrādītāju.

Tas radīja zināmu satraukumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, it īpaši tajās, kur joprojām tiek diezgan plaši izmantotas ar oglēm darbinātas elektrostacijas.

Tāpēc jau jūlijā bažas šajā sakarā pauda Polija, Čehijas Republika, Slovākija, Ungārija un Rumānija, kuru valdības norādīja, ka mērķiem jābūt reālistiskiem un, tos izvirzot, jāņem vērā attiecīgas sociālas un ekonomiskas sekas un izmaksas.

Taču Centrāleiropas valstis nav vienīgās skeptiskās. Drīz pēc Urzulas fon der Leienas uzstāšanās EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss, kurš atbildīgs par Eiropas Zaļo kursu, apmeklēja Vācijas Rūpnieku federācijas (BDI) kongresu Berlīnē, kur arī izskanēja ne mazums vāji slēptu šaubu.

Piemēram, konstatējums, ka vienai pašai Vācijai klimatneitralitātes sasniegšanai jāatrod ieguldījumi 2300 miljardu eiro apmērā. Ko būs sarežģīti panākt Zaļā kursa pasteidzinātas īstenošanas apstākļos un pandēmijas radīto grūtību dēļ.

Saskaņā ar komisijas aplēsēm tikai “tīrās enerģijas” jomā Eiropā vien būtu nepieciešami papildu 350 miljardi eiro gadā.

Varētu ciest stratēģiski nozīmīgā autobūves nozare, kurai krasi jākāpina izlaisto elektromobiļu īpatsvars, taču, pēc rūpnieku domām, valsts un ES sniegtie atvieglojumi un līdzdalība šajā procesā arvien ir stipri nepietiekami.

Franss Timmermanss solīja izvērstu komisijas sadarbību ar visām rūpniecības nozarēm, tomēr aizstāvēja izvirzīto mērķu pamatotību. Kaut gan vēlāk preses konferencē neslēpa, ka “dažiem sektoriem tas būs smags slogs, jo tiem nāksies investēt.

Bet viņiem vajadzētu investēt, restrukturēties jebkurā gadījumā”, jo to prasa aizsāktās “industriālās revolūcijas” mērogi.

Pārmaiņas neizbēgami skars atsevišķas jomas, ieskaitot aviopārvadājumus: “Mums vienmēr būs nepieciešams aviācijas sektors, bet tam jākļūst ilgtspējīgam, to jāiedrošina integrēties oglekļa dioksīda emisijas (kvotu) tirgū.” Līdzīgi kā celtniecība un autokravu pārvadājumi.

Nepieciešami?

Lielāko piesārņojuma apjomu rada enerģētika. Tai seko transports, taču tā ir vienīgā nozare Eiropā, kurā pēdējā laikā bijis vērojams siltumnīcefekta gāzu emisijas pieaugums, izņemot 2020. gadu, kas ir iezīmīgs ar īpašām tendencēm.

Atbilstoši “Eurostat” pērn uzrādītajiem datiem aviopasažieru skaits kopš 1993. gada ir trīskāršojies, un, ja lidojumu intensitāte pēc pandēmijas krīzes uzveikšanas atjaunosies,

lidojumu radīto emisiju apjoms 2050. gadā būs septiņas līdz desmit reizes lielāks salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Tādējādi tas var pārvērsties par bīstamu šķērsli ceļā uz klimatneitralitāti.

Problēmu pilnībā neatrisina arī Fransa Timmermansa ieteikumi aizstāt īsākus avioreisus ar dzelzceļa satiksmi, konstruēt degvielu mazāk patērējošus lidaparātus vai jau pieminētais ierosinājums par aviokompāniju integrēšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā jeb ETS.

Aviokompānijas var kompensēt klimatam nodarīto skādi, iesaistoties zaļajos projektos, no kuriem populārākais ir koku stādīšana.

Daudzi vides aktīvisti to kritizē, bet cita mehānisma pagaidām nav.

Tāpēc 16. septembrī Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja par priekšlikumu iekļaut ES emisijas kvotu sistēmā jūras transportu, jo arī kuģniecība ir transporta veids, kurā Eiropas Vides aģentūra ilgstoši fiksē potenciāli draudīgu kaitīgo izmešu palielinājumu.

Konkrētāku tiesību aktu priekšlikumus jaunā izvirzītā mērķa iedzīvināšanai Eiropas Komisija ir apņēmusies izstrādāt līdz nākamajai vasarai.

Grozījumi varētu tikt ieviesti energoefektivitātes direktīvā, atjaunojamo energoresursu direktīvā, enerģijas nodokļu direktīvā un varbūt vēl citos tiesību aktos.

Nepietiekami?

Šīm pārmaiņām, pēc Urzulas fon der Leienas pārliecības, nevajadzētu kavēt ekonomikas izaug­smi.

Gluži pretēji, komisijas priekšsēdētājas optimistiskajā skatījumā tās “ļaus samazināt mūsu atkarību no enerģijas importa” un “radīt miljoniem papildu darba vietu”.

Viņa piesauca argumentu, ka no 1990. gada CO2 emisijas Eiropā sarukušas par 25%, kamēr ES ekonomika augusi par 60%.

Taču pastāv vēl cita statistika – globālā mērogā kaitīgo izmešu daudzums ir nepārtraukti palielinājies kopš 1995. gada, kad Berlīnē notika COP1 jeb pirmā klimatam veltītā ANO konference.

Tajā piedalījās arī Angela Merkele, toreiz Vācijas vides ministres amatā. Stāvoklis nav sevišķi uzlabojies pat pēc politiķu bieži piesauktā Parīzes nolīguma parakstīšanas 2016. gadā.

Tāpēc Eiropas Parlamentā un vides aizstāvju aprindās netrūkst cilvēku, kas gribētu pacelt latiņu vēl augstāk nekā Komisijas uzstādītie 55 procenti.

Saistītie raksti

Piedāvātie risinājumi pārsvarā ir divējādi: vai nu ierobežot patēriņu un ražošanu un kardināli mainīt ieradumus, vai arī veikt tehnoloģiskus izrāvienus, kādi pirmām kārtām nepieciešami ūdeņraža tehnoloģiju apguvē un ieviešanā (bet ko diez vai sekmē apcirptais finansējums pētniecībai ES daudzgadu budžetā).

Brisele acīmredzami dod priekšroku otrajam variantam, un iespējams, ka mums, fon der Leienas vārdiem, ir viss, lai izdotos, kad nobriedušās pārmaiņas iezīmē “Eiropai jaunas kultūras projektu”.

Tomēr izšķirošais būs, vai un ciktāl pārējā pasaule tam pievienosies.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Šis nav melnais mēris, no kā cilvēki masveidā mirst,” Kreituse atgādina, ka Covid-19 ēnā paliek hronisku slimību pacienti 7
1 stunda
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Dzīvokli it kā pārzinu, bet tāpat gadās ieskriet kādā stūrī,” Kā Vilnis zaudēja redzi un mācās dzīvot no jauna
54 minūtes
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina vēlreiz apsūdzēt deputātu Kaimiņu, viņš pats par to neko nezina
24 minūtes
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Cilvēki izpirka, izplatītāji stāvēja rindās. Kādēļ zemnieki atsakās no griķiem? 1
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iespējams pērkons un krusa. Laika prognoze piektdienai
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Atkal tiks mainītas prasības skolām. Vidusskolas var palikt bez valsts naudas 10
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Plānoja nolaupīt un nogalināt cilvēkus: Teikā aiztur sevišķi bīstamu noziedznieku 6
9 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Ārsti stāvokli vērtē kā smagu: slimnīcā nogādāts ar zālēm saindējies bērns
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ralfs Eilands paziņo, ka kļuvis par mācītāju: “Lūgums turpmāk mani uzrunāt par mācītāju Ralfu!” 5
7 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Grib aizņemt “Huawei” nišu. Latvieši pierāda, ka spēj radīt globāli konkurētspējīgus produktus 5
11 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 2
10 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Vai šis ir pareizais laiks, lai veiktu autoratlīdzību nodokļa reformu? Kariņš atzīst nepilnības
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Rīgas Dinamo” ir novedams uz vēstures mēslaini. Egila Līcīša komentārs 14
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana arī šogad lauzīs ģimeniskās tradīcijas: Ziemassvētkos viņi nebūs kopā ar karalisko ģimeni 9
8 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Žurnāliste un ētera personība Danute Juste: “Sapņoju, ka būšu nākamais Tarantīno un nedzīvošu Latvijā…”
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Nedomāt par sliktāko scenāriju. Martins Dukurs par gatavošanos sezonai un noskaņojumu
10 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Padomjlaika skapis par modernu mēbeli: 3 padomi, kā to izdarīt pašam
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Mani pārsteidz tā agresivitāte, kas nāk no liberāļu puses.” Saruna ar Dagmāru Beitneri-Le Gallu 32
21 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Ugunsgrēku dzēsīs zirga pajūgā un ar spaini rokās. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem?
1 stunda
SK
Skaties.lv
Stāsti
Covid-19: Tēvs un meita nomira ar pāris dienu starpību. Tuviniekiem bažas par ārstu darbu 44
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pārsteigums! Dziedātājs Markus Riva satuvinājies ar Samantu Tīnu 18
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Mēs taču nedzīvojam kapos!” Keris par Covid-19 pārspīlējumu un mūsu veselības patiesajiem datiem 48
1 diena
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Zinātniski apstiprināts D3 vitamīna līderis Latvijā 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Īrisa un Irīda
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Dita Lūriņa par stabilajām attiecībām ar vīru: “Iespējams, tas ir slinkums kaut ko mainīt…” 2
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kautiņš “Rīgas satiksmes” autobusā! Pasažieris ar suni uzbrūk šoferim 1
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Mākslinieki pliki kā baznīcas žurkas, tagad nebūs naudas opioīdiem un alkoholam!” Egila Līcīša feļetons 23
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
“Sauca par trakiem suņiem, sita pa ugunsgrēka trauksmes pogu un pretojās,” “Depo” stāsta par agresīvo pircēju 32
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Šis ir mans laiks: dziedātājai Aminatai jauna dziesma
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tava iekšējā intuīcija šodien darbosies nevainojami! Horoskopi 23.oktobrim
1 stunda
TA
Tatjana
Ziņas
Atklāj, cik daudz Covid-19 gadījumu aizvadītajā diennaktī reģistrēti Rīgā
18:06
LE
LETA
Veselam
Vienam no mākslas centra “Zuzeum” darbiniekiem apstiprināta infekcija ar Covid-19
18:03
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina vēlreiz apsūdzēt deputātu Kaimiņu, viņš pats par to neko nezina
17:50