Foto-Aleksanders Ivanovs

Solis līdz profesionālam bigbendam 0


Būtisks solis džeza kustības spodrināšanā tika sperts pirms trim gadiem – atjaunojot leģendāro Latvijas Radio bigbendu (LRB), kas pašlaik darbojas “Latvijas koncertu” paspārnē, tika radīts profesionāli spēcīgs pasaules līmeņa džeza kolektīvs. Kādreizējo latviešu džeza leģendu – Ringolda Ores, Aļņa Zaķa, Gunāra Rozenberga – bigbenda vadības stafeti šobrīd pārņēmis diriģents Kārlis Vanags. Ansambļa direktora groži ir M. Briežkalna rokās, bet sastāva rindās pulcēti labākie no labākajiem vidējā un jaunajā džezmeņu paaudzē. Atzinīgus vārdus bigbendam jau paguvuši veltīt starptautiski atzīti džeza solisti, nesot kolektīva un Latvijas vārdu pasaulē.

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
Dārzs
FOTO. Cik šogad maksā stādi, un kas ir piedāvājumā? Reportāža no Siguldas Stādu parādes
Kokteilis
Gudri jau kopš dzimšanas: 5 zodiaka zīmju pārstāvji, kuri var lepoties ar attīstītu intelektu
Lasīt citas ziņas

Nesen (16. jūnijā) LRB atgriezies no uzstāšanās “Flagey” koncertzālē Briselē, kur notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēguma koncerts. Orķestris un solisti – Raimonds Pauls un pašmāju džeza vokāla jaunais talants, dziedātāja Kristīne Prauliņa – izpelnījās vētrainas ovācijas (līdzīgs koncerts sniegts arī Čaikovska koncertzālē Maskavā). “Milzīgā atsaucība man bija pārsteigums, jo ovācijas nāca no citu zemju pārstāvjiem, un to uzskatu par mūsu profesionālās kvalitātes zīmi,” palepojas Maestro, kuram šī bijusi pirmā šāda uzstāšanās uz Rietumeiropas skatuves.

M. Briežkalns atzīst, ka, par spīti panākumiem, šobrīd džeza kolektīva nākotne esot miglā tīta. No 18 bigbenda mūziķiem štata atalgojumu saņemot vien četri. Orķestrim gan tiekot nodrošinātas mēģinājumu telpas Latvijas Radio 1. studijā, kā arī pieejama tās fonotēka. Tomēr arī bigbenda koncertu projektus valsts atbalstot vien ar niecīgu artavu. “Pašreizējā atalgojuma un finansējuma režīmā ilgstoši noturēt kvalitāti augstā līmenī nebūs iespējams, jo darboties uz entuziasma bāzes, hobija līmenī, nevar ilgi. Darbs bigbendā daudziem ir bez sociālām garantijām. Maizei mūziķi nopelna dažādos projektos, “haltūrās”. Taču, lai produktīvi strādātu, orķestrim jāmēģina katru dienu, tam jābūt vietai, kurā veidot veselīgu konkurenci, atlasot labākos. Ceru nākamgad orķestra 50. jubileju atzīmēt, pilnvērtīgi atgriežoties apritē,” tā M. Briežkalns.

CITI ŠOBRĪD LASA
Par nemainīgu, pastāvīgi atalgotu bigbenda mūziķu sastāvu sapņo arī Jelgavas bigbenda mākslinieciskais vadītājs un diriģents Raitis Ašmanis. Pateicoties mūzikas pedagogam un entuziastam, Jelgavā izaugusi jauna džeza mūziķu paaudze, bet džeza mūzikas koncertu publika pat izlutināta. Kopš 2003. gada bigbends darbojas Jelgavas pašvaldības paspārnē. Sastāvs regulāri veido jaunas koncertprogrammas, sniedzot arī bezmaksas koncertus, nesis Latvijas vārdu Vācijā, Meksikā, Peru, Somijā un Čehijā. No kolektīvā pastāvīgi muzicējošiem 20 mūziķiem pastāvīgu atalgojumu (mēnesī aptuveni 100 eiro pēc nodokļu nomaksas) saņem trīspadsmit mūziķi un diriģents. “Finansējums ir niecīgs, tomēr vairāk nekā nekas. Tas sniedz iespēju darboties mēģinājumos, koncertēt un segt saimnieciskos izdevumus. Paralēli paši piedalāmies dažādos projektos, piesaistām papildu mūziķus,” teic R. Ašmanis, piebilstot: “Pastāvīgs, nemainīgs sastāvs uzlabotu repertuāra kvalitāti.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.