Foto – Karīna Miezāja

Edvīns Šnore: 23. augusta mācība 4

1939. gada 23. augustā Latvijas gaisa telpu šķērsoja divas vācu pasažieru lidmašīnas, kas uz Maskavu veda Vācijas ārlietu ministru Ribentropu ar pavadošo svītu. Hitlera delegāciju Kremlī uzņēma PSRS ārlietu tautas komisārs Molotovs. Klātesot Staļinam, tika noslēgts bēdīgi slavenais Ribentropa–Molotova pakts.


“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Lasīt citas ziņas

Šodien Latvijas kalendārā esošās sēru dienas – 14. jūnijs, 25. marts un 4. jūlijs – tādas nebūtu, ja nebūtu bijis 1939. gada 23. augusta pakta. Tieši Hitlera un Staļina noziedzīgā vienošanās ir pamatā Latvijas okupācijai un kolonizācijai, ar kuras sekām cīnāmies vēl šodien. Tādēļ nav brīnums, ka Latvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā bija vieni no iniciatoriem, nosakot 23. augustu par visas Eiropas piemiņas dienu un aicinot Eiropu šajā datumā atcerēties nacisma un komunisma šausmas, lai nepieļautu neko tamlīdzīgu nākotnē.

Taču tā nav vienīgā 23. augusta mācība.

Ir vēl kāda, kuru konstatēju, pārlapojot 1939. gada augusta Latvijas presi.

Jāpiebilst, ka tolaik žurnālistiem vēl nebija zināms Ribentropa–Molotova pakta slepeno protokolu saturs. Tomēr publiski pieejamās ziņas par PSRS un Vācijas līgumu bija gana nopietns signāls, lai tādas valstis kā Polija, Lielbritānija, Francija, Nīderlande u. c. uzsāktu savu bruņoto spēku mobilizāciju un gatavotos visļaunākajam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā turpretī valdīja relatīvs miers un pat zināma pacilātība. Lieta tāda, ka mūsu valsts bija noslēgusi neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju jau 1939. gada jūnijā, par to saņemot kritiku gan no PSRS, gan no Rietumu sabiedrotajiem. Pēc 23. augusta šiem kritiķiem bija zudusi argumentācija, jo nu arī pati PSRS sekoja Latvijas piemēram.

“Brīvā Zeme” triumfējoši rakstīja: “Blakus šim mūsu psiholoģiskam gandarījumam mūs pilda arī liels apmierinājums, jo vācu–padomju neuzbrukšanas līgumam ir izšķiroša nozīme austrumu un ziemeļu Eiropas miera nodrošināšanai. Ja šai nedēļā parakstīs minēto līgumu, tad ar to mūsu Eiropas daļa ir pasargāta no nejaušībām un bruņoto sarežģījumu draudi no mums ievērojami attālinās.”

No šodienas viedokļa saprotam, ka šāda Ribentropa–Molotova pakta interpretācija bija pilnīgi aplama. Tomēr līdzīgus secinājumus atkārtoja arī citi Latvijas laikraksti. Pat ja Ulmaņa valdībai un armijas vadībai bija šaubas par pakta patieso nozīmi, tās nekādā veidā netika publiskotas. Tieši otrādi, Latvijas iedzīvotājiem tika apgalvots, ka stāvoklis ir pat uzlabojies. Var pieņemt, ka daudzi tam arī noticēja.

Vēlamā uzdošana par esošo raksturīga arī mūsdienās. Ilgtermiņā gan tā pie laba gala neved. 23. augusta pieredze to spilgti parāda.

Politkorektuma vārdā noklusētās problēmas un draudi mazāki nekļūst. Tie tikai samilst, jo netiek risināti. Latvijā mēs daudzas parādības negribam saukt to īstajos vārdos. Taču viena lieta, manuprāt, kļūst sevišķi akūta, un tā ir Krievijas ietekme Latvijā.

Es neticu, ka iesaistīto Latvijas pilsoni Čalovski vesela advokātu komanda aizstāvēja “aiz labas sirds”, sarīkojot Šlesera vēriena PR kampaņu. Es neticu, ka Krievijas vadošo mafiozu un Putina valdības ministru apmeklētais “Jaunais vilnis” Jūrmalā ir ar pozitīvu bilanci Latvijai. Es arī nedomāju, ka, piemēram, Puškina pieminekli Rīgā “Saskaņas centra” mērs atklāja aiz mīlestības pret dzejnieka daiļradi. Es uzskatu, ka ar visām šīm lietām Krievija apliecina, ka te ir viņu teritorija, un pieradina pie šīs domas arī citus, tostarp latviešus.

Tādējādi Krievijas “maigā vara” lēnām, bet noteikti turpina vilkt mūsu valsti ietekmes sfērā, kuras robežas ar sarkanu zīmuli tika iezīmētas kartē tālajā 1939. gada 23. augustā. Maskavas mērķi attiecībā uz Latviju pa šiem gadiem nav īpaši mainījušies. Gribas cerēt, ka mainījusies ir mūsu spēja kritiski un objektīvi novērtēt realitāti.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Debešķīgi gards kartupeļu sacepums uz “ātro”
Lasīt citas ziņas
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim