Starptautiskie ceļojumi un lietotas preces kā riska faktori 2
Biologs un kaitēkļu apkarošanas eksperts Liutaurs Grigaļūns uzsver, ka blakšu izplatības uzliesmojumam nav viena cēloņa, taču starptautiskie ceļojumi ir galvenais faktors. Cilvēki tās atved no viesnīcām, vasaras nometnēm vai pat ar bagāžu. Blaktis var slēpties lietotā mēbelē vai pat luksusa viesnīcās, un tās ir sastopamas arī Viļņas un Kauņas studentu kopmītnēs.
Kauņas poliklīnikas ģimenes ārste Rimante Pakutiene-Alekse stāsta, ka pacienti bieži sūdzas par blakšu kodumiem pēc atvaļinājuma. Kodumi, kas parasti parādās taisnā līnijā uz rokām, kājām, muguras, kakla vai vēdera, atgādina odu kodumus – tie ir sarkani un pietūkuši.
“Ja tos sāk kasīt, var rasties sekundāras infekcijas, tāpēc svarīga ir dezinfekcija,” viņa skaidro, iesakot lietot antiseptiskus aerosolus vai pret niezi paredzētus krēmus.
Blakšu kodumi ne vienmēr izraisa tūlītēju reakciju – aptuveni 30% cilvēku nejūt kodumus vispār, kas ļauj blaktīm nepamanītām vairoties, liecina 2024. gada Starptautiskās dermatoloģijas asociācijas dati.
Papildu riski: ēdiena piegādes un taksometri
Valis brīdina, ka blaktis var “ceļot” arī ar ēdiena piegādēm vai taksometriem. “Tās var atvest no siltajām zemēm, piemēram, Itālijas, Spānijas, Indijas vai Pakistānas. Dažos gadījumos esam konstatējuši tieši šādu izcelsmi,” stāsta Grigaliūnas. “Pat ēdiena pasūtīšana uz mājām var būt riskanta. Es pats neizmantoju taksometrus, arī tāpēc, lai izvairītos no blakšu atnešanas mājās.”
