Putins pašlaik jūtas “iedvesmots”: Eiropa saskata Krievijas sabotāžas pazīmes, bet vilcinās vainot Kremli 88
Eiropas izmeklētāji aizvien biežāk saskata Krievijas pēdas nesenajos sabotāžas aktos, kas vērsti pret stratēģisko infrastruktūru, taču nespēj rīkoties skaidru pierādījumu trūkuma dēļ, vēsta The Wall Street Journal.
Iespējamie vainīgie lielos gadījumos ir komerciāli kuģošanas vai zvejas kuģi, kas ir iesaistīti šķietami likumīgā jūras transportā vai zivju tralēšanā netālu no jutīgām jūras gultnes iekārtām, kuras tika iznīcinātas aptuveni tajā pašā laikā. Izmeklētāji apgalvo, ka tiem reti ir tieša saikne ar Krievijas iestādēm.
Reaģēt uz slēptiem draudiem ir sarežģīti, jo pierādījumi par iespējamiem uzbrukumiem, tostarp pārrautiem zemūdens gāzes cauruļvadiem, pārrautiem svarīgiem interneta savienojumiem un dzelzceļa tīkla traucējumiem, bieži vien nav pārliecinoši.
Iespējamie vainīgie skaļākajos gadījumos ir komerciāli kuģošanas vai zvejas kuģi, kas ir iesaistīti šķietami likumīgā jūras transportā vai zivju tralēšanā netālu no jutīgām jūras gultnes iekārtām, kuras tika iznīcinātas aptuveni tajā pašā laikā, kad tie tur atradās. Izmeklētāji apgalvo, ka tiešu saikni ar Krievijas iestādēm reti var atrast.
Eiropas valdības ir apsūdzējušas dažus krievus un Krievijas pilnvarotās personas arī mazākos incidentos un aizvien skaļāk apsūdzējušas Maskavu hibrīdkara sākšanā, taču nav bijušas gatavas izvirzīt Krievijai apsūdzības par konkrētiem uzbrukumiem.
Skaidru pierādījumu trūkuma dēļ amatpersonas ir bijušas spiestas lietas izbeigt vai paziņot, ka izmeklēšana nav bijusi pārliecinoša.
Paredzēt iespējamos uzbrukumus ir kļuvis arvien grūtāk, jo Krievija pēdējos divos gados arvien biežāk ir izmantojusi civilos un komerciālos kuģus, lai apsekotu un, iespējams, uzbruktu tādai svarīgai infrastruktūrai kā zemūdens komunikācijas, jūras enerģētikas iekārtas, transporta tīkli un militārās iekārtas.
Dažas valdības arī atturējušās vainot Maskavu, baidoties no saspīlējuma eskalācijas. Uz aizdomīgiem uzbrukumiem bieži vien neattiecas militāras agresijas aktu definīcija, jo tajos iesaistīti civilie kuģi, kuru operatori labprāt runā ar izmeklētājiem un apgalvo, ka ir nevainīgi.
Izmeklētājiem un prokuroriem ir jāizpilda Eiropas tieslietu sistēmas augstās prasības attiecībā uz vainas pierādījumiem, savukārt iestādēm ir grūti īstenot valsts drošības likumus pret potenciālajiem vainīgajiem, kuri bauda Rietumu demokrātijas brīvības.
Lai novērstu uzbrukumus, Eiropas valstu valdības ir paaugstinājušas kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmu gatavību, palielinājušas valsts drošības dienestu personāla skaitu un uzstādījušas vairāk kameru un sensoru dzelzceļa un jūras objektos.
Dažas amatpersonas uzskata, ka viens no Maskavas mērķiem ir sēt bailes un neuzticēšanos ar sabotāžas palīdzību. Šie cilvēki uzskata, ka prātīgāk būtu klusēt par aizdomām, nekā apsūdzēt Krieviju, bailēs no tā, ka tā var atbildēt ar iespējama haosa izraisīšanu.
Šāda pieeja gan ir izpelnījusies kritiku.
“Ja pašreizējā stratēģija patiesībā ir izvairīties no apsūdzībām, kad svarīgi pierādījumi norāda uz Krieviju, tas tikai vājinās atturēšanu un novedīs pie jauniem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai,” saka Pensilvānijas Universitātes vecākais pētnieks Bendžamins Šmits.
Iepriekš laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem trīs Eiropas valstu izlūkdienestos, publicēja materiālu, kurā bija teikts, ka Krievija gatavo sabotāžas un diversijas visā Eiropā.
Krievija jau ir sākusi aktīvāk gatavot sprādzienus, dedzināšanas un infrastruktūras bojāšanu Eiropā gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību, un iespējamie upuri civiliedzīvotāju vidū tai nerūp. Iemesls ir tāds, ka Krievija ir sākusi kursu uz pastāvīgu konfliku ar Rietumiem, sacījuši “Financial Times” avoti.
“Mēs uzskatām, ka valsts kontrolētu diversiju risks ievērojami pieaug. Šķiet, ka Krievija tagad jūtas ērti, veicot operācijas Eiropas teritorijā ar augstu kaitējuma potenciālu,” iepriekš teica Vācijas iekšējā izlūkdienesta vadītājs Tomass Haldenvangs.
Kādas Eiropas valsts valdības augsta ranga amatpersona sacīja, ka NATO valstu drošības dienesti saņem informāciju par “nepārprotamām un pārliecinošām Krievijas intrigām”, kas ir koordinētas un plaša mēroga.
Lai gan Maskavas aģenti jau sen īsteno šādas operācijas un pēdējos gados tie ir veikuši sporādiskus uzbrukumus Eiropā, arvien vairāk pierādījumu liecina par agresīvākiem un koordinētākiem centieniem, raksta “Financial Times”.
Aprīlī Bavārijā tika aizturēti divi Vācijas un Krievijas dubultpilsoņi, kas tiek turēti aizdomās, ka plānojusī dedzināšanu un sprādzienus militārajos objektos, lai traucētu palīdzības piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Savukārt aprīļa beigās Lielbritānijā diviem vīriešiem tika izvirzītas apsūdzības par ugunsgrēka izraisīšanu noliktavā, kurā atradās palīdzības sūtījumi Ukrainai. Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju viņi darbojās Krievijas valdības labā.
Zviedrija izmeklē vairākus dzelzceļa negadījumus, kas varētu būt sabotāžas akti. Krievija arī mēģināja iznīcināt Čehijas dzelzceļa signalizācijas sistēmas. Tikmēr Igaunijā aizturētas personas, kas Krievijas izlūkdienestu uzdevumā februārī sabojāja iekšlietu ministra Lauri Lēnemetsa un portāla “Delfi.ee” krievu redakcijas galvenā redaktora Andreja Šumakova automašīnas. Arī Francijas Aizsardzības ministrija brīdinājusi par iespējamām Krievijas rīkotām diversijām militāros objektos.
“Acīmredzams secinājums ir tāds, ka Krievijas aktivitāte patiešām ir palielinājusies. (..) Nevar pateikt, vai tas atspoguļo to, ka Krievija tajā iegulda vairāk resursu, vai viņi kļūst neuzmanīgāki un tiek pieķerti, vai arī Rietumu pretizlūkošana vienkārši ir sākusi viņus labāk atklāt. (..) Lai kas tas būtu – notiek daudz kas,” sacīja britu domnīcas “Chatham House” vecākais pētnieks Kīrs Džailzs.
Kāda izlūkdienesta amatpersona teica, ka Maskavas sabotāžas centienus nevajadzētu uztvert kā kaut ko atrautu no citām operācijām, norādot, ka aktivizācija atspoguļo Krievijas vēlmi izdarīt maksimālu spiedienu “visā frontē”. Amatpersona sacīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pašlaik jūtas “iedvesmots” un centīsies izdarīt pēc iespējas spēcīgāku spiedienu uz Eiropu vairākās frontēs – izmantojot dezinformāciju, sabotāžu un hakeru uzbrukumus, raksta “Financial Times”.
