Jau 2015. gads nodemonstrēja, ka lielākā interese ir par lauku saimniecību modernizācijas un mežsaimniecības pasākumiem, un LAD vērtē, ka 2016. gadā šī tendence nemainīsies. Attiecībā uz nozarēm nav lielu pārsteigumu. Līdz šim lielākais 2014. – 2020. gada plānošanas perioda apmaksāto projektu skaits ir graudkopībā – 640, kam seko piena lopkopība – 296 un gaļas lopkopība – 162 projekti, kur vairākums ir par gaļas liellopiem, bet tikai daži (septiņi) – cūkkopības nozarē realizēti projekti.

2016. gads iezīmēsies ar vēl vienu jaunumu, jo tiks izsludinātas kārtas arī ar lauksaimniecību nesaistītos pasākumos. Jau maijā paredzēts izsludināt pirmo kārtu pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā”. Turklāt LAD ir uzsācis īstenot arī “LEADER” pasākumus lauku attīstības veicināšanai.

2015. – rekordu gads

“Latvijas Avīze” jau ziņoja, ka 2015. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2014. gadā. Graudu kopražas pieaugumu sekmēja gan ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 3% vairāk nekā 2014. gadā), gan arī graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums. Turklāt graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos.

Līdz ar lielajām ražām pieaudzis arī graudu eksports. 2015. gadā eksportēti 1,8 miljoni tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, tas ir par 30% vairāk nekā gadu iepriekš. Rudzu eksports palielinājies par 69%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā visā pasaulē ir samazinājušās graudu cenas, ko ietekmēja labās ražas citās valstīs – Austrālijā, Kanādā, ES un Ukrainā. Piemēram, graudu vidējā iepirkuma cena Latvijā 2015. gadā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā (143 eiro par tonnu). Pārtikas kviešu cena Latvijā š. g. februārī (134 eiro par tonnu) bija par 32% zemāka nekā 2015. gada februārī un par 33% zemāka nekā piecu gadu vidējā cena. Zemkopības ministrija prognozē, ka cenām būs tendence saglabāties salīdzinoši zemā līmenī (to nosaka prognozētie rekorda ražas apjomi, pietiekamie krājumi un pietiekami eksportējamo graudu apjomi).

Lai arī kopumā mūsu lauksaimnieki saražo vairāk, to ieņēmumi nepalielinās līdzvērtīgi. Tā mūsu lauksaimnieku ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto ir vieni no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, protams, šie aprēķini ietver arī citas lauksaimniecības jomas – pienkopību, augļkopību, dārzeņkopību, lopkopību, cūkkopību, kurās situāciju negatīvi ietekmēja gan Krievijas – ES abpusējās sankcijas, gan cūku mēris. Zemkopības ministrijas analīze liecina, ka 2014. gadā Latvijā šie ienākumi veidoja 4,6 tūkstošus eiro, Lietuvā – 5,9, Igaunijā – 15,3, bet, piemēram, Nīderlandē – 34,5. Jāteic, ka Polijā šis rādītājs arī ir tikai 5,0 tūkstoši eiro.