Ekonomika
Bizness

Eksperts: Jaunie laiki prasīs jaunas tehnoloģijas un iegūs tie, kuri investēs pirmie0


Kristaps Siliņš
Kristaps Siliņš
Publicitātes foto

Autors: Kristaps Siliņš, “McCANN grupas” vadošais partneris, Baltijā apbalvotākais zīmolu stratēģis

Neviens nezina, kad pāries Covid-19 sērga veselības aprūpē. Toties ekonomikā krīzes ietekme beigsies tad, kad uzņēmumi un cilvēki adaptēsies jaunajiem apstākļiem.

Diemžēl šāda mēroga pielāgošanās nenotiek ātri, jo tikai daļa sabiedrības aktīvi eksperimentē un veido jaunus ieradumus.

Daudzi ir iestrēguši šokā, noliegumā, dusmās un izmisumā – līdzīgi, kā to paredz, piemēram, sešdesmito gadu psihiatres Kūbleras-Rosas ne pārāk zinātniskais, tomēr “South Park” multenēs citētais sērošanas cikla modelis, kurš ilustrē mūsu cīņu ar traumatisku pieredzi.

Apturēt šo “krīzes inerci” – sabiedrībai kaitīgu, mums visiem bīstamu – šogad var palīdzēt mārketinga cilvēki, reklāmisti, mediji un sabiedrisko attiecību speciālisti.

Jo būsim godīgi – mūsdienās reklāma un cita veida zīmolu komunikācija veiksmīgāk nekā politiķi un eksperti definē cilvēku ieradumus, šajā ziņā neatpaliekot, bieži pat pārspējot slavenības, seriālus un filmas.

Runājot mārketinga terminos, ir trīs auditorijas, kuras šobrīd ir atbildīgi uzrunāt katra zīmola mārketinga cilvēkiem, lai sekmētu valsts pielāgošanos pandēmijas apstākļiem.

Ir jāuzrunā ignorantie, dusmīgie un uzņēmīgie.

Pirmkārt, ir jāuzrunā ignorantie, kuriem šķiet, ka varēs dzīvot pa vecam. Varam kopā viņus sapurināt un izglītot.

Katram uzņēmumam būs jāievieš konkrētas pārmaiņas savā ikdienas darbībā, produktos un klientu servisā un skaidri jāpasaka saviem klientiem un sabiedrībai, ka ir iestājusies jauna realitāte.

Rezervētos reklāmas laukumus nevajag obligāti atcelt, ja tos iespējams padarīt par izglītojošiem materiāliem,

līdzīgi kā daudzi zīmoli Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un citur jau ir sākuši darīt.

“Neskaties uz šo plakātu, ej laicīgi mājās”, “Atceries nomazgāt rokas”, kā arī citas, radošākas izpausmes, ko nozares gudrie, bet mazliet iepauzētie prāti var izdomāt strauji.

Reklāmai dodot sociālu ievirzi, tā būs ilgtermiņa investīcija katra sevi cienoša zīmola reputācijā, reizē veicinot atbildību pret sevi un apkārtējiem.

Otrkārt, ir jāuzrunā dusmīgie, kuri izmisīgi meklē vainīgos un krīt izmisumā. Varam kopā viņus iedvesmot saņemties.

Katram uzņēmumam, kas to spēj, ar saviem resursiem jāpalīdz cīņā ar vīrusu un tā radītajām sekām, atbalstot ārstus, bērnus, seniorus un pārējās neaizsargātās sabiedrības grupas.

Jāpastāsta par to publiski, ne tikai lai slavētu sevi, bet lai liktu citiem sekot. Piedāvāt produktus krīzes skartajām grupām bez maksas pamazām kļūst par normu.

Svarīgi neapstāties pie dekoratīvām lietām kā bezmaksas kafijas neatliekamās palīdzības personālam.

Zīmoli var organizēt un līdzfinansēt arī apjomīgas ziedošanas kampaņas un organizēt brīvprātīgo darbu, lai dažādos nozīmīgos veidos atbalstītu tos, kuri krīzei ir mazāk gatavi.

Korporatīvā sociālā atbildība šobrīd nav pieklājīga izrādīšanās “ķeksīša pēc”.

Treškārt, ir jāuzrunā aktīvie, kuri uzņēmīgi eksperimentē, lai pielāgotos pārmaiņām. Lielajiem un lēnīgajiem līderiem ir jameklē radošas idejas, jāveido jaunas sadarbības un jāinvestē inovācijās.

Vienalga, vai saistītas ar gudrāku iepirkšanos, vērtīgāku laika pavadīšanu mājās vai produktīvāku strādāšanu.

Ir dabiski, ka šādā laikā dzimst ambiciozi prototipi plaušu ventilēšanas iekārtām un piezemētas lietotnes ikdienas sadarbībai kāpņutelpas introverto kaimiņu vidē.

Svarīgi ir atrast un atbalstīt tos risinājumus, kas ilgtermiņā papildina pamatbiznesu, tā radot stabilas partnerības.

Tuvredzīga piesardzība neies cauri, jo jaunie laiki prasīs jaunas tehnoloģijas un iegūs tie, kuri investēs pirmie.

Virspusēja stratēģija ir impotenta, nāksies mainīties.

Lielajā finanšu krīzē, kuru pirms gadiem desmit skaļi pieteica Lehman Brothers sabrukums, komunikācijas nozarei bija stipri mazāka atbildība, nekā tā ir pielavījusies mums šogad, klusajā Covid-19 sērgas laikā.

Jā, mārketingam gan toreiz, gan tagad bija jāsargā uzņēmuma ieņēmumi, bet šeit ar mārketinga bulšitu nebūs gana.

Šis ir laiks, kurā jāievieš produktu un servisa izmaiņas. Šis ir laiks, kurā kļūs skaidrs, kuri zīmoli ir bijuši un ir sociāli atbildīgi un kuri ir tikai zīmējušies miera laikos.

Saistītie raksti

Pats galvenais – no zīmoliem būs atkarīgs tas, cik ātri Latvijas sabiedrība pieņems pēc-pandēmijas noteikumus un pielāgos savus ieradumus.

Tas tiešā veidā ietekmēs, cik ātri valsts ekonomika atveseļosies un atsāks iet uz priekšu.
LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Levits un pārējā elite varētu atrotīt piedurknes un doties uz lauka palīgā lauksaimniekiem 4
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Valdība nosaka, kad inficēšanos ar Covid-19 uzskatīs par nelaimes gadījumu darbā
2 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Cietums par 147 000 000 eiro nevar būt prioritāte! Ģirģens uzskaita nozares, kur nauda vajadzīga daudz vairāk
2 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Deg atkritumi un traktori! Liesmas aprij kādu plastmasas pārstrādes uzņēmumu Salaspilī
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Vīrusa izplatība neaprobežojas tikai Pierīgā. Covid-19 “ielauzies” jaunā novadā
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: “Te nu mēs esam – vairāku mēnešu garumā saspiestā atspere atsprāga!”
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Jauni karstuma rekordi, bet vietām gaidāms arī lietus! Laika prognoze svētdienai
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Kā rīdzinieki bauda sestdienu “Pastaigu tirgū” Vērmanes dārzā
1 stunda