Zied eļļas lini.
Zied eļļas lini.
Foto: Valdis Semjonovs

Vieta augu sekā 1

Pirms liniem nevajadzētu audzēt rapšus. Čehu audzētāji izpētījuši, ka šie krustzieži atstāj augsnē vielas, no kurām cieš un tāpēc slikti aug lini. Eļļas linus sēj pēc priekšaugiem, kas augsni atstāj tīru no nezālēm un bagātu ar barības vielām. Piemērotākie ir kartupeļi un graudaugi. Tiesa, Latvijā kartupeļu audzēšanas saimniecības patlaban specializējas galvenokārt tupeņu un kāpostu audzēšanā, un labība aizņem ļoti mazu daļu no platības. Labi, ja pēc linu nokulšanas zemnieki vēl paspēj iesēt ziemājus, jo tad var iegūt aptuveni tonnu lielāku graudaugu ražu. Lai izaudzētu prāvas eļļas linu ražas, nevajadzētu tos sēt vienā vietā divus gadus pēc kārtas, jo augi jau ir iztērējuši augsnē esošās barības vielas. Ir dzirdēts mīts, ka lini noplicina zemi. Tā nav taisnība, tieši pretēji – lini ar savu zaroto sakņu sistēmu spēj uzņemt no augsnes dažādus savienojumus, ko nepaņem citi kultūraugi. Eļļas lini ielabo un irdina augsni.

Reklāma
Reklāma

Mēslošanu lini novērtē

Krievijas diktators Putins ir gatavs veikt nelielu militāru operāciju pret kādu no Baltijas valstīm
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 68
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
Lasīt citas ziņas

Lai būtu raža, eļļas liniem vajag daudz barības vielu. Zemnieku saimniecībā ‘Vismaņi” augsnes pamatmēslojumam izmanto kompleksos NPK minerālmēslus, kas satur mazāk slāpekļa. Optimāls slāpekļa daudzums ir 50–80 kg/ha tīrvielā (smilšainā augsnē deva ir lielāka, bet mālainā vai smilš­māla – mazāka). Ar slāpekli pārmēsloti augi tiek izdzīti, un ziedēšana var ievilkties vairāku nedēļu garumā.

Atšķirībā no graudaugiem lini zied pakāpeniski. Skaidrās, siltās dienās uzplaukst no rīta, un tajā pašā dienā jau vainaglapas nobirst, nākamajā dienā parādās jauni ziedi. Ziedēšanas laikā, kas ilgst aptuveni divas nedēļas, sējumi izskatās kā zila ziedu jūra. Kad lini noziedējuši, stiebrs garumā vairs neaug.

CITI ŠOBRĪD LASA

Liniem, tāpat kā rapsim, sēkliņu veidošanai ļoti nepieciešams sērs. Tādēļ pēc ziedēšanas, kad veidojas sēklas, augiem dod amonija sulfātu, devā 180–300 kg/ha. No mikroelementiem nozīmīgs ir arī bors. Ja mēslojumā tā nav, boru dod virsmēslojumā – 3 l/ha, kad lini ir t.s. eglītes fāzē (11–12 cm gari).

Pēc uzdīgšanas, t.i., līdz šai fāzei, lini parasti izskatās ļoti vārgi. Audzētāji tad pieļauj lielāko kļūdu – pārsteidzas un dīgstus papildus mēslo ar slāpekli. Šajā laikā tos nevajag piebarot, jo augi sakrīt veldrē un rodas problēmas ar nokulšanu, kaut gan sēklas no pogaļām ārā nebirst. Ja nepieciešams, liniem šķidro mēslojumu dod tikai tad, kad sējumi saņēmušies spēkā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.