Jaunā kārklu plantācija, kuras mūžs būs vairāk nekā 20 gadu.
Jaunā kārklu plantācija, kuras mūžs būs vairāk nekā 20 gadu.
Foto – Lāsma Apsīte

Enerģētiskie kārkli Latvijā – par un pret 7

Domas par enerģētisko kārklu lietderību atšķiras. Vieni uzskata, ka kārklu šķelda kurināmajam nav īsti piemērota, turklāt, iestādot šo daudzgadīgo energokultūru meliorētā platībā, tā, tāpat kā bērzi, ar savu sakņu sistēmu var aizsprostot drenāžas caurules. Citi savukārt apgalvo, ka ātraudzīgajiem kārkliem ir daudzsološas perspektīvas nākotnē, jo arvien vairāk katlumāju sāk izmantot tieši šķeldu.

Reklāma
Reklāma

Saredz noietu kārkliem

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Šķelda ir lēts un enerģētiski noderīgs materiāls apkures un koģenerācijas vajadzībām, turklāt ir atjaunojams energoresurss. Ilgstoši novārtā atstātas platības aizaug, dabiski apmežojas. Ierīkojot tajās kārklu plantācijas (pēc Zemkopības ministrijas definīcijas, tie ir īscirtmeta atvasāji enerģētiskās koksnes iegūšanai), zemes vērtību var paaugstināt un tas īpašniekam garantē nākotnes peļņu. Plantācijas mūžs ir vairāk nekā 20 gadu.

Ātraudzīgo kārklu plantācijas Latvijā pašlaik aizņem vairāk nekā 1000 ha, lielākās stādījumu platības ierīkotas Vidzemē un Kurzemē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Interese par enerģētiskajiem kārkliem joprojām ir, Latvijā ik gadu iestāda pārsimt hektāru. Plantācijas ierīko uzņēmēji, kuri darbojas bioenerģijas sektorā, uzņēmumi, kas investē aizaugušu lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā un to vērtības paaugstināšanā, kā arī interesenti, kas redz peļņas iespējas šajā jomā, tāpēc iegulda savus brīvos līdzekļus.

Patlaban kārklu šķeldai vietējā tirgū ir minimāla konkurence vai tās nav nemaz. Līdz šim Latvijā pļauts un šķeldots vairāk nekā pārdesmit hektāru stādījumu. Pirmo rūpnieciska mēroga plantāciju ražu varēs vērtēt šogad. Noieta vietu skaits turpina pieaugt – Latvijā ceļ arvien vairāk lielo, ar šķeldu kurināmo katlumāju.

! Kārklu šķeldu izmanto centralizētās siltumapgādes ūdens sildāmajos un tvaika katlos, kā arī pārstrādā koksnes granulās, kas noder privātmāju apkurē.

Daļa katlumāju šķeldu vēl iepērk beramajos kubikmetros (viens beramkubikmetrs maksā vidēji 8,20 eiro). Tomēr lielākoties ražotāji pašlaik ir ieinteresēti šķeldu pārdot par megavatsundu (iegūto enerģiju). Tas nozīmē: jo kvalitatīvāka šķelda, jo tajā ir vairāk enerģijas, un audzētājs to pašu kubikmetru var pārdot par ievērojami augstāku cenu, savukārt pircējs nepārmaksā par neiegūtu siltuma daudzumu. Ir aprēķināts, ka šķeldas transportēšana atmaksājas, ja kārklu plantācija atrodas tuvu kurināmā patēriņa vietai, t.i., apmēram 50 km rādiusā no tās.