Uncategorized

Enerģētiskie kārkli Latvijā – par un pret7


Jaunā kārklu plantācija, kuras mūžs būs vairāk nekā 20 gadu.
Jaunā kārklu plantācija, kuras mūžs būs vairāk nekā 20 gadu.
Foto – Lāsma Apsīte

Domas par enerģētisko kārklu lietderību atšķiras. Vieni uzskata, ka kārklu šķelda kurināmajam nav īsti piemērota, turklāt, iestādot šo daudzgadīgo energokultūru meliorētā platībā, tā, tāpat kā bērzi, ar savu sakņu sistēmu var aizsprostot drenāžas caurules. Citi savukārt apgalvo, ka ātraudzīgajiem kārkliem ir daudzsološas perspektīvas nākotnē, jo arvien vairāk katlumāju sāk izmantot tieši šķeldu.

Saredz noietu kārkliem

Šķelda ir lēts un enerģētiski noderīgs materiāls apkures un koģenerācijas vajadzībām, turklāt ir atjaunojams energoresurss. Ilgstoši novārtā atstātas platības aizaug, dabiski apmežojas. Ierīkojot tajās kārklu plantācijas (pēc Zemkopības ministrijas definīcijas, tie ir īscirtmeta atvasāji enerģētiskās koksnes iegūšanai), zemes vērtību var paaugstināt un tas īpašniekam garantē nākotnes peļņu. Plantācijas mūžs ir vairāk nekā 20 gadu.

Ātraudzīgo kārklu plantācijas Latvijā pašlaik aizņem vairāk nekā 1000 ha, lielākās stādījumu platības ierīkotas Vidzemē un Kurzemē.

Interese par enerģētiskajiem kārkliem joprojām ir, Latvijā ik gadu iestāda pārsimt hektāru. Plantācijas ierīko uzņēmēji, kuri darbojas bioenerģijas sektorā, uzņēmumi, kas investē aizaugušu lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā un to vērtības paaugstināšanā, kā arī interesenti, kas redz peļņas iespējas šajā jomā, tāpēc iegulda savus brīvos līdzekļus.

Patlaban kārklu šķeldai vietējā tirgū ir minimāla konkurence vai tās nav nemaz. Līdz šim Latvijā pļauts un šķeldots vairāk nekā pārdesmit hektāru stādījumu. Pirmo rūpnieciska mēroga plantāciju ražu varēs vērtēt šogad. Noieta vietu skaits turpina pieaugt – Latvijā ceļ arvien vairāk lielo, ar šķeldu kurināmo katlumāju.

! Kārklu šķeldu izmanto centralizētās siltumapgādes ūdens sildāmajos un tvaika katlos, kā arī pārstrādā koksnes granulās, kas noder privātmāju apkurē.

Daļa katlumāju šķeldu vēl iepērk beramajos kubikmetros (viens beramkubikmetrs maksā vidēji 8,20 eiro). Tomēr lielākoties ražotāji pašlaik ir ieinteresēti šķeldu pārdot par megavatsundu (iegūto enerģiju). Tas nozīmē: jo kvalitatīvāka šķelda, jo tajā ir vairāk enerģijas, un audzētājs to pašu kubikmetru var pārdot par ievērojami augstāku cenu, savukārt pircējs nepārmaksā par neiegūtu siltuma daudzumu. Ir aprēķināts, ka šķeldas transportēšana atmaksājas, ja kārklu plantācija atrodas tuvu kurināmā patēriņa vietai, t.i., apmēram 50 km rādiusā no tās.

Ražu vāc ziemā

Pirmo kārklu ražu parasti vāc ceturtajā gadā pēc plantācijas ierīkošanas, no viena hektāra iegūstot vidēji 100 beramkubikmetru šķeldas. Nākamajās apritēs var būt pat 400 un vairāk beramkubikmetru šķeldas. Kārklus pļauj ik pēc 3–4 gadiem, kad dzinumi ir vismaz 4 cm diametrā, un to dara rudenī vai ziemā, kad dzinumi aizmiguši ziemas miegā, t.i., no oktobra vidus līdz marta beigām. Darbs labāk sokas sala apstākļos, kad tehnikai vieglāk pārvietoties pa lauku. Tad arī risks traumēt palikušos dzinumus ir neliels, turklāt koksnē ir optimāls mitruma līmenis, kas nodrošina teicamu kvalitāti un labus enerģētiskos rādītājus. Ziemā, kad ilgstoši ir mīnus grādu temperatūra, mitruma līmenis ir zems un iegūto šķeldu iespējams bez pārkraušanas transportēt uz katlumāju un ražot siltumu. Ja mitruma līmenis ir augsts, šķelda jāglabā atklātās noliktavās, nojumēs vai citos laukumos, lai izgarotu liekais mitrums.

Rūpnieciska mēroga plantācijās kārklus pļauj un smalcina speciāls kombains. Nelielu platību īpašniekiem šāda mehanizēta novākšana nav ekonomiski izdevīga, tāpēc kārklus pļauj ar krūmgriežiem vai citām mehanizētām ierīcēm. Nopļautos dzinumus sakrauj kaudzēs lauka malā un tad sasmalcina ar šķeldotāju.

Zviedru šķirnes populārākas

Kārklu plantācijas veidošanai vajadzīgas lielas investīcijas – vairāk nekā 1200 eiro/ha, jo nepieciešams veikt augsnes analīzes (ap 20 eiro/ha), sagatavot augsni stādīšanai (apstrāde ar herbicīdiem, aparšana, uzirdināšana pirms stādīšanas), iegādāt stādmateriālu (ir pieejamas 2–2,4 m garas kārklu vicas 8–25 mm diametrā, kas paredzētas mehanizētai stādīšanai, kā arī 20 cm gari spraudeņi, kas stādāmi ar rokām), iestādīt to un iznīdēt nezāles pirmajā gadā.

Stādmateriāls maksā 0,325 eiro metrā.

Nelielās platībās plantācijas ierīko, kārklus ar rokām stādot gar nostieptu auklu. Lielražošanā izmanto stādāmās mašīnas, kas garās vicas sagriež apmēram 20 cm garos spraudeņos un iestāda vajadzīgajos attālumos. SIA “Ecomark” izpilddirektore Lāsma Apsīte, kura ierīko, apsaimnieko un novāc kārklus, stāsta, ka plantācijas hektārā parasti izvieto 15 tūkstošu spraudeņu, pieņemot, ka būs neliels dabisks atbirums. Kārklus stāda pavasarī, tiklīdz atlaidusies zeme, un to turpina parasti līdz jūnijam, kamēr augsnē ir optimāls mitruma līmenis, lai stādiņš spētu apsakņoties un ieaugt.

! Latvijā komerciālajās plantācijās lielākoties izmanto zviedru klonus, jo tie strauji veido biomasu, ir ziemcietīgi un piemēroti šķeldošanai – dzinumi ir taisni, koksne ir sausa, tā labi padodas sasmalcināšanai.

Saistītie raksti

Piedāvāto šķirņu klāsts ir liels, tām ir atšķirīgas mitruma prasības (var augt arī sausākās augsnēs), biomasas veidošanās īpatnības (daļa šķirņu veido vairāk, citas – mazāk dzinumu). Atsevišķas šķirnes augšanas dinamikā pirmajā gadā sasniedz augstus rādītājus, bet citām šķirnēm šī dinamika ir pakāpeniska visā aprites laikā. Selekcionāri joprojām rada jaunas šķirnes, lai iegūtu kārklus ar iespējami sausāku koksni, lielāku biomasu, mazākām prasībām pēc barības vielām un augstāku ziemcietību.

Latvijā populārākās ir Zviedrijā selekcionētās kārklu šķirnes ‘Inger’, ‘Tora’, ‘Tordis’, ‘Lisa’, ‘Klara’ un ‘Linnea’. No jaunajām labus rezultātus uzrāda ‘Emma’ – pieticīga šķirne, kas labi aug arī sliktākos apstākļos, turklāt kailsalā neapsalst tik spēcīgi kā citas. Vietējās šķirnes ‘Visvaldis’ un ‘Monika’ ir daudzfunkcionālas – der gan apstādījumiem, gan šķeldai. Tām nav tik lielas biomasas kā zviedru kloniem, bet kārkli ir dekoratīvi un ļoti noder biškopjiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SK
Skaties.lv
Uncategorized
VIDEO: Bezpajumtnieks “izspiež” naudu no Bez Tabu žurnālista 1
10. Augusts, 2016
LA
LA.LV
Uncategorized
Sibīrijas šamane Gaļina operē bez skalpeļa. Redzes apmāns vai praktiska maģija?
10. Augusts, 2016
AN
Annika Niedrīte
Uncategorized
Kāpēc kavējamies pagātnē? 6 ieteikumi, kā virzīties uz priekšu
10. Augusts, 2016

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
Meitenes mīl patīkamus pārsteigumus. Saruna ar Hermani Paukšu
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien gaidāms sniegs un brāzmains vējš
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
6 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Ceļā uz Saulkrastiem izveidojies sastrēgums vairāku desmitu kilometru garumā
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu
4 stundas