ES plāno iecelt sarunu vedēju Krievijas jautājumos: izkristalizējušies iespējamie kandidāti šim amatam 0
Eiropas Savienības (ES) valstis baidās, ka ASV varētu vienoties ar Krieviju aiz viņu muguras, tāpēc vēlas izveidot īpašā pārstāvja amatu sarunām ar Krieviju saistībā ar karu Ukrainā. Šim pārstāvim būtu jāaizstāv visas kopienas intereses.
Kā raksta Politico, atsaucoties uz saviem avotiem, šī plāna atbalstītāji, tostarp Francija un Itālija, jau ir ieguvuši Eiropas Komisijas un vairāku valstu atbalstu.
Viņi uzskata, ka tādā veidā Eiropa spēs saglabāt savas “sarkanās līnijas”, piemēram, Ukrainas iespējamo nākotnes dalību NATO, tikai tad, ja tai būs vieta pie sarunu galda.
“Dažus jautājumus nevar apspriest tikai ar ASV, jo tiem ir tieša ietekme uz mūsu – eiropiešu – drošību,” norādīja kāda amatpersona un uzsvēra, ka vēstījums Vašingtonai ir tikpat svarīgs kā vēstījums Maskavai.
Ideja par šāda īpašā sūtņa iecelšanu pirmo reizi tika apspriesta ES samitā pagājušā gada martā, apstiprināja augsta ES amatpersona. Taču, neskatoties uz plašu atbalstu, lēmums vēl nav pieņemts.
“Valstis, kas atbalstīja īpašā sūtņa iecelšanu Ukrainas jautājumos, ne vienmēr atbalsta tāda paša sūtņa iecelšanu sarunām ar Krieviju,” norādīja viena no amatpersonām, ar ko runāja izdevums.
Kam varētu uzticēt šo amatu
Amatpersonas norādīja, ka daudzi svarīgi jautājumi par šo amatu vēl nav izlemti, piemēram, vai šī persona pārstāvēs tikai ES vai plašāku “koalīciju”, kurā varētu būt arī Apvienotā Karaliste un citas valstis. Tāpat vēl nav lemts, vai šis būs formāls un diplomātisks amats vai neoficiāli uzticēta loma kādas valsts līderim.
Itālijas valdības ministrs nedēļas nogalē paziņoja, ka šo amatu vajadzētu piedāvāt bijušajam Itālijas premjerministram Mario Dragi.
Tikmēr četri diplomāti norādījuši, ka bieži tiek apsvērta arī Somijas prezidenta Aleksandra Stuba kandidatūra. Stubs uztur labas attiecības ar Donaldu Trampu, savukārt Somija robežojas ar Krieviju un bieži cieš no Kremļa īstenotajām hibrīdoperācijām.
Kāds avots norādīja, ka paļaušanās uz pašreizēju līderi varētu dot lielāku brīvību izteikumos. Taču viņš arī brīdināja: “Svarīgi ir saprast, kad vispār runāt ar Putinu. Vai pastāv risks, ka šāda rīcība leģitimizētu viņa pozīcijas?”
Vienlaikus ES pārstāvji Politico intervijā uzsvēra, ka šāds amats šobrīd vēl neeksistē un visas diskusijas par kandidātiem ir priekšlaicīgas.
Pagājušā gada decembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka Eiropai būs jāatjauno tiešs dialogs ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, ja ASV centieni panākt mieru Ukrainā izgāztos. Viņš arī sūdzējās, ka Eiropas valstu līderi šobrīd tiek izslēgti no miera sarunām ar Krieviju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņam nav iebildumu, ja Eiropa sarunājas ar Krieviju, taču tikai ar nosacījumu, ka Maskava izprot sarunu nopietnību un to sekas.
