FOTO. Kāpēc vajadzēja slēgt Brasas cietumu? 1
Rīgā no šā gada aprīļa slēgts Brasas cietums, un nu varam ielūkoties tā skarbajā vidē. Ik gadu tā uzturēšana Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) izmaksāja trīsarpus miljonus eiro. Tagad finansējums novirzīts citu ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai, lai nodrošinātu lietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un veicinātu sabiedrības vispārējo drošību.
Kāpēc vajadzēja slēgt Brasas cietumu? Divdesmitā gadsimta sākumā celtā kompleksa infrastruktūra ir tik novecojusi, ka ēku pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot starptautiskās soda izpildes prasības, nebūtu iespējama. Papildus tam šāda pārbūve prasītu nesamērīgi lielus finanšu līdzekļus.
Pēc Brasas cietuma slēgšanas Latvijā kopumā darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, divas no tām Rīgā – Centrālcietums un Iļģuciema sieviešu cietums.
Brasas cietums bija slēgtais cietums, tādēļ ieslodzītie nu pārvietoti uz citām atbilstoša režīma ieslodzījuma vietām ar vienlīdz daudzveidīgām resocializācijas iespējām, tostarp izglītības un nodarbinātības iespējām. Pirmo skolu Brasas cietumā atklāja 1922. gadā.
Tajā bija iespējams apgūt latviešu valodu, matemātiku, dabas zinības, vēsturi un ģeogrāfiju. 30. gadu beigās Brasas jeb toreizējā Termiņcietumā bija izveidota bibliotēka ar 2797 grāmatu krājumu. Cietumā kā pirmās ierīkoja vērpšanas, audēju, drēbnieku, spalvu plucināšanas, vecu virvju plucināšanas un rokdarbu darbnīcas sievietēm, kā arī kurpnieku, galdnieku un kalēju darbnīcas vīriešiem. Interesanti, ka Brasas cietuma teritorijā atradās ne vien zirgu stallis, garāža, ratnīca, šautuve un malkas šķūnis, bet arī visām konfesijām kopīga baznīca ar 200 vietām.
Ieslodzījuma vietu reformu īsteno atbilstoši vadības apstiprinātai Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijai. Kopš 2008. gada šajā nozarē jau ir notikušas būtiskas pārmaiņas – likvidēti Pārlielupes, Šķirotavas un Vecumnieku cietumi, Matīsa cietums apvienots ar Rīgas Centrālcietumu, Daugavpils cietums apvienots ar Grīvas cietumu, kā arī atvērts Olaines cietuma Atkarīgo centrs un atjaunota izmeklēšanas nodaļa Valmieras cietumā. Latvijas ieslodzījuma vietu reformu mērķis ir mūsdienīga soda izpilde drošā cietumu infrastruktūrā.
Uzziņa
Brasas cietums (agrāk Rīgas Termiņcietums) bija slēgtais Rīgas cietums, kur dažādos korpusos ievietoja ne tikai notiesātos vīriešus, bet arī sievietes, nepilngadīgos un īslaicīgi apcietinātos.
Celts no 1905. līdz 1911. gadam. Latviešu būvuzņēmējs K. Ķergalvis organizēja trīs ķieģeļu namu celtniecību, bet vienlaikus ar Tieslietu ministrijas atbalstu iegādājās vairākas tuvākās ēkas, lai paplašinātu topošās ieslodzījuma vietas teritoriju.
Brasas cietums darbību sāka 1907. gadā pēc pirmās ēkas celtniecības darbu pabeigšanas.
Pastāvēšanas laikā cietums bijis vairākas reizes slēgts, atbilstoši ieslodzīto skaita izmaiņām dažādos vēstures posmos. Neatkarīgās Latvijas laikā tas savu darbību sāka 1922. gadā. Pirmais cietuma kolektīvs bija 56 darbinieki, tajā skaitā viens skolotājs, viens feldšeris, divi kancelejas ierēdņi, viens vecākais uzraugs, 37 jaunākie uzraugi, 10 uzraugi pavadoņi, kā arī viens zirgu puisis. Ieslodzīto skaitam pieaugot, jau pēc gada Brasas cietuma kolektīvā bija 86 cilvēki.
