Futbolbumbas lieluma tārpu kamols vēderā. Asinsanalīzes var neatklāt 0
Ehinokokoze ir Latvijā salīdzinoši reti sastopama parazitārā slimība, gadā tiek atklāta aptuveni 15 cilvēkiem. To izraisa lenteņa ehinokoka kāpuri. Cilvēka aknās veidojas lenteņa kāpuriem pildīta cista, kas laika gaitā aug aizvien lielāka, līdz pat 30 centimetru diametrā. Inficēšanās pavisam vienkārša – no kontakta ar mājdzīvniekiem.
Kāpēc 90% pacientu parazītus atklāj kritiskā stadijā, un kā izvairīties no šausminošās slimības, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš, kurš janvāra vidū deviņas stundas ilgā operācijā izglāba 57 gadus veca vīrieša dzīvību, atbrīvojot tā aknas no ļoti plašas ehinokoku parazītu invāzijas.
Sarežģītās operācijas pacients ikdienā dzīvo Rīgā, bet viņam ir lauku īpašums, kur mitinās arī suņi. Tie, visticamāk, arī bija parazītu pārnēsātāji.
Pieaudzis ehinokoks ir 2–6 mm garš lentenis, kas parazitē gaļēdāju dzīvnieku – suņu, kaķu, vilku un lapsu – zarnās, taču tā kāpuru attīstībai nepieciešami starpsaimnieki, par ko lielākoties kļūst govis, aitas un cūkas, retāk zirgi, truši un cilvēki. Inficēta suņa vai cita gaļēdāja zarnās parasti mīt tūkstošiem sīko lenteņu, un kopā ar izkārnījumiem ārējā vidē izdalās ehinokoku posmi, kas vēl ilgi ir spējīgi kustēties, un katrs izdala simtiem olu. Lenteņu posmi un olas izkaisās apkārtējā vidē, kā arī pielīp pie dzīvnieka apmatojuma.
Cilvēks ehinokokozi var iegūt, norijot ehinokoku olas vai posmus, kas visbiežāk notiek, ja ļauj sunim laizīt rokas un seju vai glaudot mājas mīluli un pirms ēšanas nenomazgājot rokas.
“Ja īpašumā dzīvo suns, kurš brīvi tiek laists izskrieties tuvējā mežā vai, tieši pretēji, pie viņa no meža var atskriet un kontaktēties meža zvēri, ir ļoti svarīgi ievērot personīgo higiēnu – pēc kontakta ar suni nomazgāt rokas. Tas neattiecas uz dzīvniekiem, kuri mitinās dzīvoklī vai nav kontaktā ar meža zvēriem,” skaidro onkologs.
Ja cilvēka gremošanas traktā iekļuvušas lenteņu oliņas, no tām atbrīvojas kāpuri, kas ieurbjas asinsvados un ar asinīm aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm, sirdi vai citiem orgāniem. Visbiežāk kāpuri par savu mājvietu izvēlas tieši aknas, jo tās ir pirmais orgāns, caur kuru no zarnu trakta plūst asinis.
Gadiem ilgi ar kāpuriem vēderā
Bīstamā parazitārā infekcija šim vīrietim tika konstatēta nejauši, veicot izmeklējumus saistībā ar citu slimību. Datortomogrāfijā tika konstatēts plašs veidojums aknās, kas bija izplatījies pa visu kreiso daivu, skāris arī diezgan lielu labās daivas daļu un apaudzis ap aknu artēriju. Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs skaidro, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc ar parazītiem cīnīties tik grūti – 90% gadījumu tos atklāj novēloti, vairākus gadus pēc parazītu nokļūšanas organismā. “Vēl nesen operēju 27 gadus vecu jaunieti, kuram citas slimības dēļ tika veikta datortomogrāfija un konstatēts ehinokoku parazītu perēklis, tobrīd vien piecus centimetrus liels. Bet, ja jaunietis nebūtu nokļuvis slimnīcā, viņš vēl pāris gadu būtu staigājis, nemaz nezinot šo faktu.
Ja ehinokoku parazīti lokalizējas, piemēram, perifērijā pie aknu virsmas, tie mierīgi var augt, un nav nekādu izmaiņu ne asinsanalīzēs, ne pašsajūtā,” kā piemēru min ārsts.
Reiz jaunai sievietei datortomogrāfijā kāds ārsts nepareizi traktējis masu vēderā kā iedzimtu patoloģiju. Vien divus gadus vēlāk, kad septiņus centimetrus lielā masa bija izaugusi teju līdz futbola bumbas lielumam un sākusi izraisīt diskomfortu, atklāts, ka tie ir parazīti.
Pret šo slimību efektīvu medikamentu nav
Traģiskās stadijas, kādās pie Sīviņa nokļūst parazītu upuri, ne vienmēr iespējams pilnībā labot. Dažkārt arī jāatsaka pacientam operācija, piemēram, ja parazīts izplatījies ne tikai aknās, bet abās plaušās, vai ehinokoks apaudzis visus maģistrālos asinsvadus. “Tad pacienti saņem pretparazītu preparātu, kuru valsts apmaksā, bet šis preparāts nav efektīvs ielaistos gadījumos, tas tikai piebremzē parazīta izplatīšanos, bet neizārstē. Pacienti, kurus operēju, visi sākumā saņem šo preparātu, un tikai tad notiek operācija,” ar nožēlu atzīst ārsts.
Viņa pieredze rāda, ka 90% pacientu preparāts stabili neko nesamazina, nereti tik un tā notiek strauja parazītu attīstība, tātad pozitīvs rezultāts redzams vien desmitajai daļai pacientu.
Diemžēl tas ir vienīgais preparāts pasaulē, kas var kaut mazliet palīdzēt.
“Arī šī pēdējā operācija 57 gadus vecajam vīrietim bija sarežģīta. Ja es būtu atteicis, mani visi saprastu, bet es gribēju glābt – tomēr jauns cilvēks pašos spēka gados. Lai likvidētu parazītu perēkļus, mums nācās izņemt aptuveni 70% aknu audu. Konkrētā pacienta gadījumā situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka parazītu skarta bija arī aknu artērija, bez kuras aknas iet bojā un cilvēks nevar dzīvot.
Mūsu uzdevums bija aizvietot skarto artēriju ar transplantātu. Jaunā asinsvada nepieciešamo posmu ņēmām no pacienta kājas vēnas. Viens vēnas gals tika iešūts vēdera aortā, bet otrs gals savienots ar atlikušās aknu labās daivas arteriālo zaru. Mums jau ir pieredze līdzīgu asinsvadu pārstādīšanā, aizvietojot nozīmīgas vēnas, bet tieši šādas sarežģītības asinsvadu plastikas vēdera dobuma ķirurģijā līdz šim Latvijā neviens vēl nebija veicis, tādēļ ir īpašs gandarījums, ka mūsu komandai tas izdevās,” atzīst Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs.
Tīras rokas ir galvenais nosacījums
Kā cilvēkiem rīkoties, vai doties pārbaudīties? Veikt speciālus izmeklējumus? Sīviņš skaidro, ka visiem nav izbīlī jārakstās rindā uz datortomogrāfijas izmeklējumu. Svarīgākais noteikums gan tiem, kuri dzīvo lauku mājās meža tuvumā, gan tiem, kuri ciemojas šajās mājās, pēc mīļošanās ar suni rūpīgi jānomazgā rokas, jo suns ir parazītu pārnēsātājs. Saprotams, ik pa laikam dzīvnieku jāved pārbaudīt pie veterinārārsta. Savukārt vasarā, baudot dārza veltes, drošības pēc labāk nomazgāt zaļumus un ogas, nepieļaujot jebkādu iespēju inficēties.
