Gaļas liellopu pārdošanas monopols Latvijā likvidēts; iepirkuma cenas kāpj 1
Latvijā kopš šā gada 3. oktobra vairs nav gaļas liellopu vairāksolīšanas monopola – Kurzemē, Jaunlutriņos, ar šo biznesu zemniekiem ļoti ērtā un caurspīdīgā veidā nodarbojas SIA “Cattle Market”. Konkurence uzreiz deva rezultātu – “Cattle Market” rīkotajās vairāksolīšanās pārdoto dzīvnieku cenas ir būtiski augstākas nekā citiem gaļas liellopu pircējiem. Turklāt zemniekiem par dzīvnieku pārdošanu nav jāmaksā komisijas maksa.Vairāksolīšanu rīkotājs Dāvis Krēziņš, sava darba entuziasts un lauksaimnieku interešu aizstāvis, intervijā stāsta par “Cattle Market” izveides svarīgumu, par vairāksolīšanu darbības principiem Jaunlutriņos un atklāj, ka uzņēmums nākamajā gadā izveidos vēl vienu gaļas liellopu vairāksolīšanas tirgu – Vidzemē.
– Kādus dzīvniekus “Cattle Market” pārdod vairāksolīšanā?
– Gaļas šķirnes, gaļas šķirņu krustojumu, atšķirtos teļus 4–12 mēnešu vecumā – nobarošanai. Tīršķirnes teles arī pārdodam – audzēšanai. Bez vairāksolīšanu rīkošanas piedāvājam arī vaislas materiāla un kaušanai paredzētu dzīvnieku pārdošanu, organizējot dzīvnieku pārdošanu starptautiskajā tirgū. Piemēram, ES dalībvalstīs, arī Turcijā, Tuvajos Austrumos. Esam izveidojuši sadarbību ar Uzbekistānu un Kazahstānu.
Vairāksolīšanu rādām tiešraidē Facebook tīklā un Youtube mājas vietnē. Tā ir vispārpieņemta prakse citu valstu vairāksolīšanās. Tiešraide ir jūtīgs jautājums, mēs ar to sevi visiem – lauksaimniekiem, pircējiem, konkurentiem – noliekam kā uz delnas. Es ticu, ka vairāksolīšanā visam ir jānotiek atklāti. Tiešraižu ierakstus mēs saglabājam, tām ikviens interesents mūsu mājas vietnē var piekļūt jebkurā laikā un redzēt vairāksolīšanas procesu un cenas saviem dzīvniekiem. Tas noteikti palīdz piesaistīt daudz vairāk klientu, jo esmu atklāts un nevar būt jautājumu par izsolē notiekošo. Vēlos būt atklāts un caurskatāms visiem saviem partneriem, tādā veidā uzlabojot kopējo tirgus situāciju, liekot konkurentiem domāt, ka kaut kas savā darbībā ir jāmaina.
Mēs filmējam arī dzīvnieku svēršanu, kas notiek pēc iebraukšanas savākšanas punktā. Tātad, ja kāds uzskata, ka svari nav korekti, ir iespēja arhīvā atrast viņa ganāmpulka svēršanas videoierakstu. Mēs ar svaru rādījumiem nekrāpjamies. Esam taču ieinteresēti iespējami precīzākā svarā, jo no tā ir atkarīga mūsu turpmākā sadarbība ar pārdevējiem un pircējiem.
– Pieminējāt komisijas maksu. Cik liela tā ir pircējiem un cik – pārdevējiem?
– Mēs savu biznesu balstām uz labu dzīvnieku piedāvājumu, un kvalitāte pie mums ir primārā lieta. Ja nespējam nodrošināt kvalitāti un apjomu, tad pircējiem nav intereses pirkt pie mums. Tieši šā iemesla dēļ darba procesi mūsu uzņēmumā ir vērsti uz to, lai lauksaimniekam būtu ērti, patīkami un izdevīgi ar mums strādāt. Vai tā ir ātra informācijas apmaiņa vai 0% komisijas maksa dzīvnieku pārdevējiem. Mēs prasām tikai 4% komisijas maksu no liellopu pircējiem. Tā es lauksaimniekam ietaupu aptuveni 25 eiro uz vienu liellopu. Diezgan labi, ja apkopo visu pārdoto dzīvnieku daudzumu. Pircējam 1,5% vairāk no cenas neko daudz nemaina. Tie ir 10 eiro. Ja starptautiskais pircējs nedēļā pērk piecas fūres ar liellopiem, tas ir, 370–400 dzīvniekus, tas nav daudz. Pircējiem vissvarīgākais ir redzēt šeit labas kvalitātes dzīvniekus un pietiekami lielu to daudzumu.
– Kā darbojas biznesa modelis?
– Saimnieki mūsu mājas vietnē piesaka savus liellopus. Tie saimnieki, kuri datoru nelieto, piesaka lopus pa tālruni. Ja izsole ir trešdien, tad svētdien, pirmdien un otrdien vācam dzīvniekus. Tas nozīmē, ka iepriekšējā piektdienā beidzam pieteikšanos vairāksolīšanai. Mēs pērkam transporta pakalpojumu, vedam lopus uz savākšanas punktu. Tad izveidojam maršrutu tā, lai brauktu ar iespējami pilnākām mašīnām. Braucam arī pēc viena vai diviem liellopiem. Vēlamies apkalpot visus, kuri ir ieinteresēti ar mums sadarboties. Mēs uzskatām par lielu godu, ka kāds mums ir pieteicis un uzticējis pārdošanai savus dzīvniekus.
Vēlāk aprēķinām nobrauktos kilometrus un dzīvnieku skaitu mašīnā. Tad attiecīgi proporcionāli saimnieka nodoto dzīvnieku daudzumam atskaitām transporta izdevumus no saimnieka kopējiem naudas ienākumiem. Piemēram, no Rucavas vestajiem dzīvniekiem tie ir 10–20 eiro par dzīvnieku. Es par transporta pakalpojuma organizēšanu maksu neņemu. Patlaban darbojamies pa nullēm, jo vairāksolīšanā vēl nenonāk pietiekami liels dzīvnieku daudzums. Pirmajā pusgadā šāds rezultāts pat nav svarīgs. Mēs vēlamies šeit izveidot un piedāvāt kaut ko vairāk – stabilitāti, alternatīvu un konkurenci.
Ir arī muļķīgi, ka visi dzīvnieki ir jāved pāri visai Latvijai, jātērē degviela, braucot uz vienu vairāksolīšanas vietu. Maniem pirmajiem klientiem no Rucavas, kas ir aptuveni 150 km no Jaunlutriņiem, pārdodot dzīvniekus Izsoļu namā, izdevumi par vienu dzīvnieku – degviela, komisijas maksa un vēl citi maksājumi – bija 80–90 eiro. Cattle Market piedāvā transportu un veterināros pakalpojumus, 4,50 eiro par injekciju, saimniekiem izmaksas ir 25 eiro par vienu liellopu. Ietaupījums ir 50 eiro uz vienu dzīvnieku par dīzeļdegvielu vien. Tādējādi, gada laikā Cattle Market pārdodot, piemēram, 40 lopus, ietaupījums ir 2000 eiro. Un šī nauda paliks Latvijā.
– Kādi ir nosacījumi, lai piedalītos vairāksolīšanā?
– Es pats vadu vairāksolīšanas. Uzskatu sevi par lauksaimnieku, jo mans vienīgais darbs ir pārstāvēt Latvijas saimnieku intereses gan Latvijā, gan starptautiskajā tirgū un nodrošināt iespējami labākus darījumus.
Vienā vairāksolīšanā patlaban varu pārdot 330–350 dzīvnieku – aptuveni piecas eksporta mašīnas.
Karantīnā ir jātur vien dzīvnieki, kurus sūta uz Čehiju vai uz trešajām valstīm. Karantīnas pakalpojumu es pērku. Cattle Market ir vēl viena kūts, patlaban to atjaunojam. Kad remontdarbus pabeigs, varēs piedāvāt vietu izsolēm 700 dzīvniekiem. Mēs saņemam vien 4% lielu komisijas maksu, tāpēc, lai varētu normāli darboties, pārdoto dzīvnieku daudzumam ir jābūt iespējami lielākam un stabilākam.
Saimniekam, kad ir pieteikti lopi, iedodu līgumu, kur atrunāts, ko es drīkstu un ko nedrīkstu darīt. Saimnieks var pārliecināties, ka vairāk ir tā, ko darīt nedrīkstu. Piemēram, nedrīkstu pārdot liellopus pirms vairāksolīšanas, ja nav atsevišķa vienošanās ar saimnieku. Tā ir jābūt. Tā ir normāla prakse, kas noteikta Civillikumā. Ir atrunāts, ka ņemu 0% komisijas naudu; kādu injekciju ievadām dzīvniekam, lai tie uz vairāksolīšanu būtu vislabākajā formā. Protams, atrunāti arī samaksas nosacījumi. Norēķināšanās par pārdoto dzīvnieku notiek, vēlākais, 30 dienu laikā, parasti agrāk.
Pārdodam reālus dzīvniekus, nevis reģistra ierakstus, tāpēc pircējiem vissvarīgāk ir redzēt dzīvnieka kvalitāti un to novērtēt. Tīršķirnes dzīvnieki maksā vairāk. Ar bioloģiskajām metodēm audzētos dzīvniekus atšķiram, tiem izsoles katalogā ir atzīme, tomēr man vajag vismaz divus lielus nobarotājus, kam bioloģiskie dzīvnieki interesē un kas uz šejieni atbrauc. Neviens no lielajiem intensīvajiem nobarotājiem nav bioloģiskais ražotājs.
– Kādi ir pirmo divu mēnešu izsoļu rezultāti?
– Cēsu gaļas kombinātam agrāk piederošajā savākšanas punktā ievācāmies augusta vidū. Vajadzēja aptuveni pusotra mēneša sagatavošanas darbiem. Pirms mums šeit divus trīs mēnešus neviens nebija darbojies. Veicām atkārtotās dezinfekcijas, sakārtojām teritoriju, tīrījām notekūdeņu sistēmas. Pirmā vairāksolīšana notika 3. oktobrī. Biju gatavs tajā izsolīt 20–30 lopus. Man šķita – tas būs labs rādītājs pirmajai izsolei. Sapratu, ka daudziem saimniekiem esmu nepazīstams cilvēks. Man uzticējās lauksaimnieki, mani pastāvīgie klienti, kuri ar mani sadarbojās agrāk, un arī viņu kolēģi.
Pirmajā vairāksolīšanā mums bija 116 lopu, tas ir – pusotra mašīna. Tas bija ļoti labs rādītājs. Cenas bija labas. Katrā ziņā labākas, nekā piedāvā citi pircēji. Tas palīdzēja otrajā vairāksolīšanā, kad mēs pēc divām nedēļām pārdevām 166 lopus. Trešajā izsolē lopu bija mazāk – vien 106 dzīvnieki. Arī tos pārdevām dārgāk, nekā maksā citi pircēji. Saimniekiem vēl jāpierod pie jauna liellopu tirgus un mūsu pārdošanas procesa. Vairāksolīšanas Jaunlutriņos notiek ik pēc divām nedēļām. 14. novembrī pircējiem no Uzbekistānas, Horvātijas, Izraēlas un Turcijas pārdevām vairāk nekā 250 dzīvnieku. Nepārdots palika tikai viens Dāņu sarkanās piena šķirnes bullis. Cenas bija augstas, līdz pat 2,71 eiro par dzīvsvara kilogramu. Lai saimnieki varētu sekot norisēm tirgū, vairāksolīšanu cenas mūsu mājas vietnē publicējam iespējami agri.
– Kā izdodas nodrošināt Latvijā gandrīz visaugstāko cenu?
– Pirmām kārtām – aktīvi reklamējos un aicinu pirkt dzīvniekus. Otrām kārtām – mums ir tieša sadarbība ar nobarošanas fermām. Tas nepieciešams, lai darījumā nebūtu starpnieku. Piemēram, Horvātijā ir 100 aģentu, lopu uzpircēju, un vairāk nekā 400 liela izmēra liellopu nobarošanas fermu. Aģenti tās apkalpo. Es ar savu piedāvājumu tieši vēršos pie nobarošanas fermas īpašnieka. Šā iemesla dēļ varam dabūt nedaudz augstāku cenu. Starpnieku mums ir salīdzinoši mazāk nekā citiem pircējiem un otram vairāksolīšanas rīkotājam. Man pašam un arī maniem radiniekiem nav gaļas liellopu saimniecības, tātad savus lopus izsolē nepārdodu. Vairāksolīšana ir pareizais veids, kā pārdot liellopus. Lai pircēji cīnās par dzīvniekiem, ļaujot pārdevējam saņemt visaugstāko cenu! Monopols degradē visās nozarēs. Es uzlaboju vairāksolīšanas pakalpojumu, ieguvēji no tā būs visi gaļas liellopu biznesā iesaistītie.
– Tomēr Latvijā aizvien daudz saimnieku gaļas liellopus pārdod uz vietas saimniecībā. Un, šķiet, ir apmierināti.
– Ir sava burvība, ja pircējs iebrauc pagalmā, uzreiz nopērk un vēl samaksā. Jā, vedot dzīvniekus uz Jaunlutriņiem, saimniekam var rasties jautājums, cik viņš saņems par dzīvnieku. Ir jāsaprot, ka pircējs, kas iebrauc pagalmā, arī būs pie manis. Būs vēl arī citi pircēji pie manis, un noteikti kāds no viņiem būs gatavs maksāt vairāk.
Beigās saimnieks būs ieguvējs tāpēc, ka par viņa lopu kāds cīnās. Pārdošanas vietā ir četri pieci cenas solītāji. Notiek cīņa par dzīvnieku, un tādā veidā iegūst vislabāko cenu.
Saimniekam, sūtot dzīvnieku pie mums, ir jārēķinās vien ar transporta izdevumiem, tie ir aptuveni 5–10 centi/kg. Es uzņemos atbildību un varu droši teikt, ka Cattle Market vairāksolīšanā par kilogramu var saņemt pat 10 centus vairāk, nekā pārdodot saimniecībā.
Savākšanas punktam blakus dažu desmitu metru attālumā atrodas otra kūts. Mēs to atjaunosim un tad varēsim izsolīt divas reizes vairāk dzīvnieku. Cattle Market nākamajā gadā Vidzemes sirdī izveidos vēl vienu vairāksolīšanas vietu. Tā ir atrasta, bet vēl nenosaukšu to. Nākamā gada augustā tur notiks pirmā vairāksolīšana. Tad Latvijā būs vēl divas vietas, kur varēs izdevīgi pārdot liellopus.
Vidzemē arī būs aptuveni 700 lopu kapacitāte. Vidzemē ir vēl vairāk lopu nekā Kurzemē. Mēs redzam, ka vairāk nekā puse no mūsu pārdotajiem dzīvniekiem ir no Vidzemes un Latgales. Vidzemniekiem arī būs ļoti lētas transporta izmaksas. Viņiem kopējās izmaksas par dzīvnieku pārdošanu būs 25 eiro – par vismaz 20 eiro mazāk nekā patlaban. Tikpat, cik kurzemniekiem.
Tas būs ļoti labs pavērsiens Latvijas liellopu tirgū – mēs samazināsim dzīvnieka pārdošanas izdevumus. Vidējā Latvijas saimniecībā ar 20 zīdītājgovīm ietaupījums būs 1000–1500 eiro.
Tā ir būtiska naudas summa saimniecībai. Un tas uz dīzeļdegvielas rēķina. Šādam pārdošanas vietu klājumam ir jābūt, līdzīga modeļa reģionālās vairāksolīšanas notiek visā pasaulē. Piemēram, Anglijā un Īrijā lauksaimniecības dzīvnieku izsoles notiek ik pēc 150 km. Tam ir ļoti loģisks pamatojums – vest dzīvniekus tālāk nav vērts. Labāk, lai pircējs aizbrauc tālāk vai uz vairākām vietām, nevis mēs 500 dzīvniekus ar fūrēm vedam visur. Tādējādi vislielākās izmaksas mūsu lauksaimniekiem veido degviela. Mēs to tērējam, vedot dzīvniekus no viena tirgus uz citu. Tas tracina. Tirgi atrodas tālu, tirgum būtu jābūt sadrumstalotākam. Precizēšu – būtu jābūt mazākiem tirdzniecības centriem, tomēr tiem būtu jābūt vairāk.
No nākamā gada augusta vairāksolīšanas esam iecerējuši rīkot divas dienas pēc kārtas – vienu dienu Kurzemē, nākamajā dienā – Vidzemē. Vai otrādi. Vispirms iespējami vairāk pilnveidosim vairāksolīšanas vietu Kurzemē.
– Kādi uzlabojumi darba efektivitātes celšanai būtu nepieciešami?
– Apzinos, ka ir jāpalielina darbības efektivitāte. Patlaban darbojos pie informācijas sistēmas, to man veido programmētāju grupa, lai viss notiktu iespējami automatizētāk. Proti, lai informācijas apmaiņa notiktu, kā esmu solījis saimniekiem – dzīvniekus atved uz izsoles vietu, tos nosver, piereģistrē informācijas sistēmā, un saimnieks uzreiz saņem īsziņu. Kad dzīvnieku pārdod, saimnieks uzreiz saņems īsziņu par pārdotā dzīvnieka cenu. Gribu panākt, lai visiem viss būtu skaidrs. Ar darbošanos Jaunlutriņos parādīsim, ka to varam; ar darbošanos Vidzemē – paplašināsimies. Vidzemē šis pakalpojums ir vēl vairāk nepieciešams nekā šeit, Kurzemē, un vidzemnieki var būt droši, ka pircējs būs viņu pusē.
Mēs nedzīvojam uz lauksaimnieku rēķina. Viņi mums uztic dzīvniekus, mēs viņu naudu neņemam. Viņiem, kā teicu iepriekš, ir jāmaksā vien 4,50 eiro par injekciju, lai dzīvniekam laba veselība, un jāsedz transporta izdevumi. Tas ir vissvarīgākais, kāpēc pozicionējam sevi kā lauksaimniekiem draudzīgu kompāniju.
– Kas patlaban notiek gaļas liellopu tirgū?
– Horvātija, Grieķija, Spānija un citas valstis visu laiku pērk dzīvniekus savām nobarošanas fermām. Latvija iepriekš nosaukto valstu pircējiem neliekas īpaši interesanta. Šajās valstīs uz vietas vai kaimiņos transporta izmaksas ir 5 centi/kg, no Latvijas vedot – 25 centi/kg. Kad janvārī un februārī viņiem dzīvnieki beigsies, tad brauks pie mums. Tad būs lielāka interese. Mums būs ko pārdot. Ir mums arī pircēji no Izraēlas, Grieķijas, no Uzbekistānas. Ir jauni tirgi, ko vēlamies apgūt.
Mums igauņi zvana, vēlas dzīvniekus vest. Lietuvas saimnieki vēlas mūsu vairāksolīšanā pārdot 200 dzīvnieku. Un ļoti daudz vietējo saimnieku – vairāk nekā 170 klientu. Pirmajos divos darbības mēnešos esam pārdevuši vairāk nekā 1100 gaļas liellopu.
Gaļas liellopu cenas pirms dažiem mēnešiem kritās. Iemesli ir vairāki. Pirmais: dabas apstākļi vasarā, kas neļāva visiem savākt pietiekami daudz lopbarības. Polijas nobarotājiem arī nav pietiekami daudz lopbarības, viņi arī samazināja cenu. Arī piena govīm un telēm. Otrām kārtām, lielākais pircējs Eiropā ir Turcija, bet tur patlaban ir ekonomiskā recesija, nacionālās valūtas liras vērtības kritums. Viņi arī nevar daudz maksāt. Es šogad Turcijā esmu pārdevis piecas mašīnas ar dzīvniekiem.
Saimnieki mums stāsta, ka otra Latvijas konkurenta izsolēs cenas nav atklātas, ir aizliegts fotografēt un filmēt. Tātad – viss nenotiek caurspīdīgi, esmu dzirdējis par gadījumiem, ka izsoles cenas mainās no cenām, kas vēlāk parādās rēķinos.
Mūsu konkurents rīko arī pārdošanu pirms vairāksolīšanas, kas nenoliedzami dod iespēju nopelnīt, jo saimnieks patieso realizācijas cenu nezina, tā netiek uzrādīta. Pie mums ar līgumu ir aizliegts dzīvniekus pārdot pirms izsoles, bez atsevišķas vienošanās ar dzīvnieku īpašnieku.
Kad sāku rīkot vairāksolīšanas, man zvanīja daudzi Polijas pircēji un sāka sarunu ar to, ka brauks pie mums un pirks lopus pirms izsoles. Pastāstīju, ka pie mums tā nenotiek, viņi var braukt, tomēr dzīvniekus varēs pirkt izsolē vai pēc tās, ja visi nebūs pārdoti.
– Cik daudz naudas līdzekļu ir ieguldīts Cattle Market izveidē, un kas ir uzņēmuma patiesā labuma guvēji?
– Uzņēmumu reģistrā kā patiesā labuma guvēja ir norādīta Endija Damroze. Viņa pārstāv ar gaļas liellopu nozari saistītus latviešu investorus no ASV. Es viņus ar pazīšanos atradu, pārliecināju, ka nauda šeit ir jāiegulda. ASV arī ir Cattle Market. Investori redz, ka Latvijas tirgū nepieciešami uzlabojumi, ir ļoti daudz sūdzību no saimniekiem.
Pēc trīs gadiem, kad apmaksāsim nopirkto īpašumu, kopējās investīcijas vairāksolīšanas uzņēmuma izveidē būs 400 000 eiro.
UZZIŅA
Dāvis Krēziņš, SIA “Cattle Market” valdes priekšsēdētājs:
– 25 gadus vecs uzņēmējs;
– diplomēts zootehniķis, beidzis Rīgas Valsts 3. ģimnāziju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti;
– pirms darbošanās SIA Cattle Market divus gadus strādājis Lauksaimniecības datu centra Ciltsdarba nodaļā, pieredzi apguvis vienā no pasaules lielākajām kompānijām CRV, kas nodarbojas ar dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanu, četru pētniecisko darbu par kvantitatīvo ģenētiku līdzautors;
– pieredzi darījumos ar gaļas liellopiem un citiem dzīvniekiem divus gadus apguvis SIA Eurasia;
– kopš 2018. gada 6. jūnija SIA “Cattle Market” valdes priekšsēdētājs.
Vairāķ lasiet žurnāla Agro Tops decembra numurā
