Hormuza slēgšana būtu “kara pieteikums” 0
Irāna ne reizi vien ir piedraudējusi, ka konflikta gadījumā ar ASV bloķēs globālajam naftas transportam vitāli svarīgo Hormuza jūras šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci un tālāk ar Arābijas jūru. Ko tas nozīmētu pasaulei?
Pēdējo reizi par Hormuza bloķēšanu pirms dažām dienām izteicās Irānas prezidents Hasans Ruhani, kurš ASV prezidentam Donaldam Trampam adresētā vēstījumā paziņoja: “Mēs vienmēr esam garantējuši šī šauruma drošību. Nespēlējieties ar lauvas asti, jūs to nožēlosiet mūžīgi.” Tā bija reakcija uz ASV draudiem bremzēt Irānas naftas eksportu, jo pēc sankciju atcelšanas pret Irānu apmaiņā pret Teherānas atteikšanos no nodoma izstrādāt kodolieročus 2015. gadā daudzas pasaules valstis atkal sāka no Irānas iepirkt naftu un dabasgāzi. Maija sākumā Tramps paziņoja, ka ASV izstājas no kodollīguma ar Irānu, jo tā esot “briesmīga, vienpusēja vienošanās”, balstīta uz meliem. Lielbritānija, Francija, Vācija, citas Eiropas Savienības (ES) valstis, tāpat Ķīna un Krievija tomēr turpina uzturēt ekonomiskos sakarus, neraugoties uz ASV sankcijām un uzskatot, ka Irāna vienošanos ievēro. Tomēr Vašingtona pieprasījusi citām valstīm, lai tās līdz 4. novembrim pārtrauktu Irānas naftas un gāzes importu, pretējā gadījumā sekošot sankcijas.
Caur Hormuza jūras šaurumu naftu eksportē ne vien Irāna, bet arī citas, tajā skaitā ASV draudzīgas Persijas līča reģiona valstis – Kuveita, Irāka, Bahreina, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti. Ik dienu caur to izbrauc vidēji 14 tankkuģi, izvedot 17 – 18 miljonus barelu jēlnaftas un sašķidrinātas dabasgāzes. Globāli naftas tranzīts caur Hormuzu veido 35% visu naftas pārvadājumu pa jūru pasaulē un 20% no visiem pasaules naftas pārvadājumiem.
Irānas naftas eksports pēc sankciju daļējas atcelšanas 2015. gadā strauji pieauga no 1,5 miljoniem līdz 2,61 miljonam (jūnijā) barelu dienā. Lielākās irāņu naftas pircējas ir Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Japāna un ES valstis – uz tām jūnijā attiecās 1,92 miljoni barelu dienā no kopapjoma. Irānas prezidents Ruhani solījis, ka, gadījumā ja ASV apturētu tās naftas eksportu, Irānas Revolucionārā gvarde varētu slēgt vien 3,7 km plato šaurumu starp Irānas un Omānas krastiem arī citiem eksportētājiem. Tas nozīmētu haosu pasaules naftas tirgos un strauju naftas cenu celšanos, jo caur Hormuzu taču plūst piektdaļa visas pasaules naftas. Amerikāņu eksperti gan uzskata, ka Irānas vadība un militāristi vienkārši blefo, jo manipulēt ar naftas cenām un draudiem ir vieglākais ceļš, kā mēģināt aizkavēt sankciju atjaunošanu. “Pat ja Irāna izvēlētos ar militārām metodēm slēgt Hormuza šaurumu, ASV un Persijas līča sabiedrotie būtu spējīgi to atkal atvērt dažās dienās,” ASV telekompānijai CNBC apgalvojis atvaļinātais admirālis Džeimss Stavridis. Pēc viņa domām, šaurumā izliktās mīnas ātri iztralētu, irāņu kara flote “atrastos jūras dibenā”, bet piekrastes raķešu baterijas tiktu iznīcinātas. Irānai Persijas līcī ir ap desmit jūras kara flotes bāzu un lielāks skaits militāro ātrgaitas kuteru. Ja Irāna tiešām izlemtu bloķēt šaurumu vai būtiski traucēt tankkuģu satiksmi tajā, tad šo problēmu nāktos risināt ASV 5. kara flotei, kas bāzējas Bahreinā, dziļāk Persijas līcī. ASV amatpersonas jau agrākos gados uzsvērušas, ka Hormuza slēgšana tiks uztverta kā “kara pieteikums”. Scenārijs rīcībai ir vairākkārt izspēlēts amerikāņu un sabiedroto valstu flotes manevros Persijas līcī. Attiecīgi arī Irāna, piemēram, 2012. gadā, ir vingrinājusies šauruma slēgšanā un, pēc ASV izlūkdienestu ziņām, “investējusi spējās” to paveikt.
