Ir izdevīgi būt kopā, jo katram ir ko zaudēt. Sāk lūkoties uz “KPV LV” atstāto mantojumu 11
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“KPV LV” politiskajai nākotnei tā īsti vairs netic ne tikai tās konkurenti, bet arī vairāki tās politiķi, kuri taktisku iemeslu dēļ par to publiski nerunā. Taču no “KPV LV” Saeimā un valdībā ir ienākuši vairāki nu jau plašākai sabiedrībai zināmi cilvēki.
Tas ir resurss, par kuru interesi izrādījuši arī citi politiskie spēki. Vienlaikus – arī tiem, kurus “KPV LV” uzveda uz politiskās skatuves, varētu būt interese uz tās palikt, kas, visticamāk, otrreiz vairs nebūs iespējams zem tā paša karoga. Un ne tikai tāpēc, ka šo partiju jau drīz pēc vēlēšanām pameta tās dibinātājs Artuss Kaimiņš, norobežojoties no atbildības par tās turpmāko likteni.
Kopš decembra sākuma medijos ar zināmu regularitāti parādās ziņas par kārtējo “KPV LV” kongresu, izmaiņām valdē un vadībā. Ik pa laikam savu viedokli par norisēm “KPV LV” pauž plašākai sabiedrībai nepazīstami cilvēki, kuri uz kādu īsu brīdi nonākuši “KPV LV” vadībā, bet daži pēc laika paziņo, ka no partijas izstājušies.
Ik pa laikam arī pienāk ziņas, ka kāds no partijas ir izslēgts. Pamanāmākā bija bijušā frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova izslēgšana, kas notika kongresā, kurā valdē ievēlēja Ralfu Nemiro un Ēriku Pucenu, bet tagad arī viņi esot izslēgti. Paralēli notiek arī strīdi par partijai paredzētā valsts finansējuma izlietojuma pamatotību.
Tikmēr no “KPV LV” ievēlētie Saeimas deputāti vada parlamenta komisijas, frakcija turpina strādāt koalīcijā, bet tās trīs ministri darboties valdībā, it kā nekas nebūtu noticis. Vairāki no viņiem arī atzina, ka nespējot izsekot līdzi jau minētajām izmaiņām partijas lēmējinstitūcijās.
Kaut kas tāds iepriekš tiešām nebija pieredzēts. Uzmanību šīm viena politiskā spēka iekšpolitiskajām norisēm nepievērš arī premjers Krišjānis Kariņš (“JV”), jo uz valdības darbu notiekošais nav atstājis ietekmi.
Katram ir ko zaudēt
Partijas dibinātājs, neatkarīgais deputāts A. Kaimiņš, kurš ieveda Saeimā daudzus līdz tam nezināmus jaunus politiķus, bet nespēja viņus saliedēt vienotā komandā, 5. martā tviterī ierakstīja: “Šos cilvēkus vajag izlidināt ārā no jebkādas politiskās arēnas, pat no arēnas trotuāra. Kamēr KNAB piešķir naudu šai partijai – tā notiks visu laiku. Nākamie procesi jau gaida. Jo cilvēki tādi. “KPV LV” biedri! Jums svētdien [7. martā] jau atkal kārtējā biedru sapulce.
Nu uzlieciet jautājumu par partijas pašlikvidēšanos un izbeidziet šīs mokas gan sev, gan citiem. Nu nesanāca. Liekam punktu. Viss. Atdodiet tos 1,5 miljonus eiro dakteriem un policistiem.” Komentāros pie ieraksta kāds pēc tam bija norādījis, ka no “KPV LV” starta vēlēšanās bijis arī kāds labums – Zaļo un zemnieku savienības atstāšana ārpus valdības. Kā zināms, vēlēšanās “KPV LV” paņēma arī ZZS vēlētāju daļu.
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valainis, kurš savu politisko karjeru sāka Reformu partijā, kādas arī tagad vairs nav, “Latvijas Avīzei” par “KPV LV” sacīja: “Tā pašlaik ir deputātu kopa, ar kuru ir slēgta vienošanās par dalību valdībā. Viņus vieno politiskie amati, taču katrs ir individuāla personība, kas katrs īsteno savu politiku, bet saprot, ka ir izdevīgi būt kopā, jo katram ir ko zaudēt.”
“KPV LV” valdībā pārstāv iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un labklājības ministre Ramona Petraviča.
Zināms, ka vismaz S. Ģirģenam un J. Vitenbergam varētu būt atvērtas citu partiju durvis. “KPV LV” deputāti Kaspars Ģirģens, Ralfs Nemiro un Ivars Puga vada Saeimas komisijas, vairāki deputāti ir komisiju priekšsēžu vietnieki. Partijas biedriem ir arī posteņi ministrijās.
Izvairīgi par politisko nākotni
Abu ministru S. Ģirģena un J. Vitenberga viedokli laikrakstam iegūt neizdevās, jo viņi izmantoja iespēju šo situāciju nekomentēt, ko var uztvert arī kā taktisku soli nerunāt par citām iespējamām izvēlēm, kamēr viņi ir “KPV LV” deleģētie pārstāvji valdībā.
Taču neoficiāli zināms, ka ekonomikas ministru J. Vitenbergu pie sevis pieņemtu gan “Jaunā Vienotība”, gan Nacionālā apvienība. Kā viena, tā otra partija nākotnē varētu neatteikt arī dažiem “KPV LV” deputātiem – piemēram, Nacionālajai apvienībai (NA) varētu tuvināties Ivars Puga, kurš vada Pieprasījumu komisiju.
NA priekšsēdis Raivis Dzintars ar teikto ne apstiprināja, ne noliedza šos minējumus. “Latvijas politika ir pārsteigumu pilna. Tāpēc izvairīšos prognozēt šīs partijas turpmāko likteni. Ar Vitenberga kungu Nacionālajai apvienībai ir izveidojusies laba saprašanās un sadarbība kopīgos jautājumos. Tas arī ir galvenais, uz ko šobrīd koncentrējamies,” norādīja R. Dzintars.
Savukārt “Jaunās Vienotības” (“JV”) frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atgādināja, ka “JV” jau ir piebiedrojies viens no “KPV LV” ievēlētajiem deputātiem – jurists Aldis Blumbergs, bet tas neesot noticis uzreiz, pagājuši aptuveni trīs mēneši, kuru laikā konstatēta uzskatu sakritība arī ideoloģiskajos jautājumos, un “tagad mēs esam abpusēji apmierināti”.
Par vēl kāda “KPV LV” deputāta pievienošanos “JV” A. Latkovskis nebija gatavs runāt, bet no viņa sacītā varēja noprast, ka “JV” vadītās Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesaistīšana partijā pašlaik nav darba kārtībā.
Kāds opozīcijas politiķis neoficiāli pieļāva, ka “gan jau “KPV LV” deputātiem ir kaut kas nākotnē apsolīts, lai nezaudētu viņu atbalstu valdībai, un tā var arī nebūt vieta kandidātu sarakstā, bet gan kāds padomnieka vai parlamentārā sekretāra amats pēc vēlēšanām. Taču tiem, kas tiks sarakstā, nebūšot viegli izlauzties, jo Nacionālajā apvienībā un “Jaunajā Vienotībā” esot daudz augstāks iekšējās konkurences līmenis.
Cer izveidot kodolu ap Ģirģenu
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņam esot grūti komentēt to, kas notiek partijas vadībā, jo esot jāvada komisija un neesot laika sekot tam līdzi.
Taču uz “KPV LV” cilvēku bāzes viņš redz iespēju izveidot politisko kodolu, kas nākotnē varētu saglabāt vietu uz politiskās skatuves. Tāds mēģinājums jau bijis, “KPV LV” pārdēvējot par “Par cilvēcīgu Latviju”.
No aģentūras LETA ziņām var secināt, ka Uzņēmumu reģistrs ir atcēlis lēmumu par tajā kongresā notikušajām izmaiņām valdē un nosaukuma maiņu. K. Ģirģena ieskatā tas varas centrs ir jāveido ap kādu spēcīgu ministru, kāds varētu būt Sandis Ģirģens, vienlaikus demonstrējot arī jaunu pieeju – nevis visu kritizēt un graut, ar ko sevi pieteica “KPV LV”, bet gan pulcēt cilvēkus, kas vēlas darboties. Viņš pat pieļāva, ka varbūt nāktos izlaist vienu Saeimu.
To neizslēdza arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, kuraprāt, ne tikai S. Ģirģens, bet arī R. Petraviča šajos gados “ir sevi parādījusi kā cilvēks ar stingru mugurkaulu”, par ko liecinot arī panāktais 200 eiro vienreizējais pabalsts pensionāriem.
R. Nemiro uzskata, ka kodolā ir jābūt vairākiem cilvēkiem, bet esot jautājums, vai viņi viens otru atbalsta. “Šis politiskais spēks ir nomocīts administratīvajās cīņās. No politiskās stabilitātes viedokļa tas ir slikti,” piebilda R. Nemiro, kuram personīgi atiešana no politikas nebūtu tik sāpīga, jo viņš redz sevi arī privātajā biznesā, ko nevarot teikt par visiem kolēģiem.
