Izbaudiet Mājas kafejnīcu dienas visā Latvijā! 1
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mājas kafejnīcu dienas Latvijas novados ir jauns, bet jau lielu atsaucību guvis pasākums. To laikā uz dienu vai divām durvis apmeklētājiem ver improvizētas kafejnīcas lauku sētās un tūrisma galamērķos, kas ikdienā ar ēdināšanas pakalpojumiem nenodarbojas.
Tādā kafejnīcā var izbaudīt katra reģiona īpašo kulināro mantojumu, tradīcijas un kultūru. Šajās dienās par šefpavāriem un viesmīļiem kļūst vietējie iedzīvotāji, cienājot ciemiņus ar savas ģimenes vai novada īpašajiem, mājās gatavotajiem ēdieniem un paši gūstot jaunu pieredzi.
“Katrai mājas kafejnīcai ir sava neatkārtojama ēdienkarte un stāsts. Ceļotājiem tā ir iespēja garšīgi paēst, ļauties saimnieku viesmīlībai un sajusties kā bērnībā pie vecmāmiņas laukos.
Mājas kafejnīcu viesus var sagaidīt arī muzikāli priekšnesumi, spēles, ekskursijas saimniecībā vai amatu darbnīcā un citas aktivitātes,” doties garšu ceļojumā pa Latviju mudina Mājas kafejnīcu kustības atbalstītāji. Viņi izveidojuši mājaslapu, kurā apkopoti visi piedāvājumi.
Mājas kafejnīcu dienas katrā reģionā notiek reizi gadā – vienu nedēļas nogali laika posmā no jūlija līdz septembrim. Lai gan vasara jau pusē, iespēju garšu piedzīvojumam vēl gana, tādēļ padalīšos vien ar nedaudzām idejām, kurp doties ne vien garšīgi paēst, bet arī apskatīt ievērības cienīgās vietas tuvākajā apkaimē.
Aizpute ar mākslas parku
Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Tā atrodas Tebras upes labajā krastā, un pirmās ziņas par pilsētas apbūvi attiecas uz 14. gs., tādēļ vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.
Mājas kafejnīcu dienas vienpadsmit dažādās vietās te notiks jau šajā nedēļas nogalē. 13. augustā no plkst. 12 līdz 20 ciemos gaida bioloģiskā zemnieku saimniecība “Lejiņas”, kurā audzē smiltsērkšķus un gatavo veselīgus un garšīgus produktus – sulu, sīrupu, marmelādi. Tā kā augusts ir smiltsērkšķu ogu ražas laiks, būs iespējams baudīt arī svaigas ogas.
Dodoties diezgan tālajā braucienā uz Aizputi, vērts ieplānot Aizputes ūdenstorņa, kas pārbūvēts par skatu torni, un padomju laika leļļu kolekcijas apskati.
Lielāko kolekcijas daļu veido Krievijā un Vācijā ražotās lelles, kas attēlo laimīgus bērnus ar apaļīgiem vaigiem, bet aplūkojamas arī Latvijas rūpnīcās “Straume” un “Dobele” ražotās gumijas rotaļlietas un lelles stilizētos tautas tērpos. Aizputē būs interesanti apmeklēt arī Ģirta Brumsona mākslas parku, kurā retu augu kolekcija papildināta ar mākslinieka darbiem.
Piestāj Sēlijas salās!
10., 11. septembrī uz Mājas kafejnīcu dienām aicina arī Sēlijas salas. Skan neparasti, bet tas parāda, ka jau no seniem laikiem sēļi veidojuši noslēgtas kopienas – salas, kur varētu netraucēti paši par sevi pastāvēt un būt mierā ar savu dzīves kārtību.
No Rīgas puses raugoties, Sēlija ir zeme, kas plešas no Jaunjelgavas jeb pa citu ceļu – no Mazzalves līdz pat Kaplavai starp Daugavas kreiso krastu un divu kaimiņvalstu – Lietuvas un Baltkrievijas – robežām.
“Sēlis ir vienpatis, mežu, purvu un pļavu cilvēks, kurš nogurušam ceļiniekam aizdos savu mēteli, uzvārīs siltu zupu un nosēdinās pie sprakšķošas malkas plīts, lai kopīgi paklusētu par lielām lietām,” tā poētiski raksturoti sēļi.
Sēlijas mājas kafejnīcas dalīsies ar savās saimniecībās audzētiem un dažādos veidos gatavotiem produktiem un dzērieniem, piemēram, Jēkabpils pievārtē brūvēto “Sēlijas alu”, Jolantas Kovnackas cigoriņu kafiju Elkšņos un bioloģiski vērtīgās pļavās augušām tējām. Daudziem droši vien būs pārsteigums, uzzinot, ka Sēlija glabā gan no vecmāmiņām mantotās gardās sēļu karašu receptes, gan Amerikas dienvidu garšas ar pluinītās cūkas burgeriem un citus virtuves “brīnumus”.
Sēļu zemē daudz ko redzēt: Subates pilsētas vēsturiskais centrs – valsts nozīmes 16.–19. gs. pilsētbūvniecības piemineklis, romantiskais Zasas muižas ainavu parks (18. gs.), Vīgantes parks Daugavas krastā ar Staburaga piemiņas vietu “Dieva ausi”, kuru veidojusi tēlniece Solveiga Vasiļjeva, tāpat arī – Ērberģes muiža ar vešūzi, īpatnēju dižozolu un slaveno Marijas tiltu.
Augstākā vieta Sēlijas paugurvalnī ir Ormaņkalns, kura relatīvais jeb redzamais augstums visai iespaidīgs – 86,5 metri. Teika vēsta, ka no šī kalna saucēji pulcējuši senos latviešus uz sapulcēm un svētkiem, tāpēc apkārt esošajam dabas parkam dots nosaukums “Sauka”. Ormaņkalnā atrodas atpūtas vieta ar nojumīti, bet netālajā Borīšu kalnā ir skatu tornis, kas vairāk pazīstams kā Ormaņkalna skatu tornis. Vēl Sēlijā ir Alpaku sala – šo dzīvnieku audzētava.
“Dzīparu” mājas piedāvā izzinošu atpūtu ģimenēm alpaku sabiedrībā, izsekojot vilnas ceļam līdz diegu spolītei.
Pierobežas garšas Veclaicenē
Latvijas ziemeļaustrumos Alūksnes augstienes kalnainākajā daļā, Igaunijas pierobežā meklējams Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ar skaistiem ezeriem, pauguriem, pļavām un mežiem, kas pirms dažiem gadiem izpelnījies Eiropas izcilākā tūrisma galamērķa titulu.
Šogad šajā apvidū Mājas kafejnīcu dienas risināsies 27. augustā, kad ceļotājus gaidīs vienpadsmit vietējie saimnieki, tostarp Oju ģimene Ziemeros Vaidavas upes krastos (plkst. 13–18). Viņu kafejnīca saucas “Pīī lumpjīm” – tas nozīmē pie lumpjiem, kā šaipusē dēvē lielus dīķus. Ēdienkartē tādi ēdieni kā “Uzmanību – cūka tupeņos”, “Kaza bauda tomātus” un “Jo saldāks, jo garšīgāk”.
Savukārt kafejnīcā “Meža karnevāls” saimniekos Valda Zeltiņa, kura organizējusi zupas festivālu “Alūksnes smeķis” un piedalījusies vairākos kulinārijas šovos televīzijā. Viņa piedāvās daudzveidīgu meža velšu baudījumu, bet būs arī “Ķirbica strebjamais” – uz ugunskura vārīta ķirbju krēmzupa ar piedevām.
Interesants piedzīvojums solās būt kafejnīcas “Lēnīgais malēnietis” apmeklējums “Pauguru” māju saimnieku iekoptajā Katiņkalnā. Te varēs dabūt ne tikai “Saimnieka” un “Saimnieces buču” un no kamas miltiem gatavotu saldo ēdienu, bet arī piedalīties izbraucienā ar pašbūvēto pupsikbāni pa Latvijas–Igaunijas robežu un uzspēlēt izzinošu spēli latviešu – igauņu valodu apguvei.
Viesojoties aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, nedrīkst aizmirst uzkāpt stāvajā Drusku kalnā, lai skatītu Baltijas augstāko virsotni Lielo Munameģi (317,4 m v. j. l.) Igaunijā, kā arī – iziet Peļļu dabas taku, kura ved pa Latvijas un Igaunijas teritoriju, dodot iespēju pieskarties abiem robežstabiem, un izbaudīt apkārtnes skaistumu, pakāpjoties kādā no sešiem pierobežas skatu torņiem.
Noteikti jāapmeklē Jaunlaicenes muižas muzejs, kurā stāstīts par malēniešu un Igaunijas augstskolās skoloto baronu sadzīvošanu. Iegriezties vajadzētu arī virs jūras līmeņa visaugstāk esošajā Latvijas dievnamā – Opekalna baznīcā (235 m v. j. l.). Tās tornis ir Strūves ģeodēziskā loka punkts “Oppekaln”.
Padomi mājas kafejnīcu apmeklētājiem
* Plānojot maršrutu, mājas kafejnīcas apmeklējums noteikti jāpiesaka iepriekš.
* Mājas kafejnīcās norēķini iespējami tikai skaidrā naudā.
* Jāatceras, ka šīs nav īstas kafejnīcas un saimniekiem var nebūt iepriekšējas pieredzes viesu apkalpošanā.
* Visi Mājas kafejnīcu dienu dalībnieki ir noklausījušies Pārtikas un veterinārā dienesta lekciju par higēnas normām pārtikas apritē.
Kad un kur vēl var paspēt pamieloties mājas kafejnīcā?
• 13. augustā – Siguldas novadā.
• 13., 14. augustā – Valkas, Ropažu, Salaspils, Madonas novadā.
• 20. augustā – vēsturiskajā Suitu novadā (Alsungā, Jūrkalnē, Gudeniekos) un Mārupes, Olaines novadā.
• 20., 21. augustā – Bauskas, Smiltenes novadā.
• 27., 28. augustā – Jēkabpilī un Krustpilī, Talsu, Ogres, Balvu novadā.
• 3. septembrī – Liepājas aizstāvju svētku pusdienas Redanā.
• 3., 4. septembrī – Saulkrastu un Ādažu novadā, Piebalgā, Skujenē un Ziemeļkurzemes piekrastē (no Mērsraga līdz Kolkai).
• 10., 11. septembrī – Ķekavas novadā, Straupē, Līgatnē, Lībiešu krastā un Dundagas apkārtnē, kā arī no Pāvilostas līdz Durbei.
• 17., 18. septembrī – Jūrmalā, Tukuma un Cēsu pusē.
