Ekonomika
Bizness

Kāzu vieta jāmeklē pa dubļiem. “Springšļu dzirnavu” atjaunošana parāda problēmas lauku tūrismā7


Nonākot “Springšļu dzirnavās”, grūti noticēt, ka pirms desmit gadiem te bijušas vien kokos ieaugušas drupas.
Nonākot “Springšļu dzirnavās”, grūti noticēt, ka pirms desmit gadiem te bijušas vien kokos ieaugušas drupas.
Foto – Uģis Nagliņš

Kā klājas nomaļākiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? Noskaidrot šo jautājumu mani pamudināja neplānota Jaungada sagaidīšana “Springšļu dzirnavās”. Esat par tādām dzirdējuši? Es arī nebiju, tādēļ apstulbu, kad tumsā pēc piecu kilometru mīcīšanās pa dubļainu meža ceļu nekurienes vidū ieraudzīju vareno dzirnavu ēku – viesu namu, kas ne pārāk sen atdzimis no drupām.

Paši pūta, paši dega

Viesu nama saimniece Viviāna Zipa pērn ierakstīta Vidzemes plānošanas reģiona “Veiksmes stāstu grāmatā” nominācijā “Tūrisma uzņēmējs”. Pateicoties juristes un finansistes darba pieredzei, viņas vadītais viesu nams 2016. gadā strādājis ar 59 tūkstošu lielu apgrozījumu. Daudz vai maz, lai izpelnītos pašvaldības uzmanību, ja ņem vērā, ka aizvadītais pirmais darbības gads bijis veiksmīgs, un arī šogad no maija līdz oktobrim visas nedēļu nogales kāzu svinībām jau aizņemtas. Daži pieteikumi esot pat 2018. gadam. Turklāt arvien biežāk te notiek izbraukuma ceremonijas, proti, Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki slēgt laulības brauc šurp tieši uz svinību vietu “Springšļu dzirnavās”.

“Līdz šim neko no pašvaldības neesam lūguši, tikai iesniedzām pieprasījumu ES finansējumam ceļa remontam, taču toreiz nauda tika piešķirta citiem,” atceras V. Zipa. Var jau teikt, pirms 11 gadiem tagadējā viesu nama saimniekiem neviens nespieda pirkt izsolīto bezsaimnieka mantu meža vidū, taču tobrīd sava lauku īpašuma meklējumos rīdzinieku ģimeni ar ļoti spēcīgu pozitīvo auru uzrunāja tieši šīs sabrukušās dzirnavas Līgatnes upes krastos. Vēl jo vairāk – uzzinot vietas vēsturi, Viviāna un Jānis nolēma, ka pirms vairāk nekā simts gadiem Paltmales muižai piederējušās vecās ūdensdzirnavas jāatjauno.

Pēdējais īpašnieks kapteinis Zālītis ar kundzi Katrīnu te grasījies būvēt vilnas pārstrādes rūpnīcu, bet sācies Otrais pasaules karš, viņi emigrējuši un no tā laika nekādu ziņu par sevi vairs nav devuši. “Pagājušā gadsimta 70. gados “Springšļu dzirnavās” bija fabrikas “Komēta” filiāle, kur ražoja apavu liestes, un vecie līgatnieši dzirnavas saukuši par tupeļu fabriku. Te gan notika ražošana, gan dzīvoja arī strādnieki. Kad fabriku likvidēja, īpašums palika novārtā. Ko vien varēja, apkārtējie nojauca un aiznesa, izpētījusi V. Zipa.

Lai gan jau šobrīd “Springšļu dzirnavu” komplekss ir gana iespaidīgs ar istabām un banketu zāli simts viesiem un pirti, top projekts saimniecības ēkas pārvēršanai SPA iestādē. Ir iecere atjaunotajā dzirnavu kanālā daļēji ielaist ūdeni un izveidot pastaigu taku gar upi, kas savienotos ar “Latvijas valsts mežu” izveidoto Līgatnes upes taku.

 

Foto – Ūģis Nagliņš

Golgātas ceļš

“Kāpēc pie jums ir tik slikts ceļš?” vaicāju kompleksa saimniecei, uz ko saņēmu atbildi – lielākoties tas esot pašvaldības īpašums, turklāt neveiksmīga apstākļu sakritība, ka gadumijā uznākušas lietavas. Parasti tik slikti neesot. Sarunas par ceļu esot bijušas, bet trūkstot naudas.

Vai reāli ir iespējams uzlabot situāciju “Springšļu dzirnavās”? Kā man paskaidroja Ekonomikas ministrijā, kuras pārziņā ir tūrisma nozare, viņu kompetencē neesot risināt jautājumus par tūrisma infrastruktūras sakārtošanu. Arī Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente atzīst, ka palīdzēt nevar. Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktore Ligita Austrupe skaidro, ka šajā gadījumā viss ES finansējums Latvijas ceļiem līdz 2020. gadam jau sadalīts, turklāt vietējiem ceļiem tas vispār nav pieejams. Šogad vēl nav nokavēta pieteikšanās atbalstam ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā, tostarp tūrisma aktivitāšu veicināšanā, kura saņemšanas nosacījumus plānots izsludināt martā. “Šajā pro­grammā atbalstāma ir arī būvniecība, tomēr par ceļu būvi neesmu pārliecināta. Vēl lauku tūrisma uzņēmējus varētu interesēt “LEADER” programmas atbalsts, bet tad jāsazinās ar vietējo rīcības grupu, vai viņu stratēģijas nostādnēs ir paredzēta šāda aktivitāte,” zina teikt Zemkopības ministrijas pārstāve Agate Zālīte.

Šobrīd aktīva ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) programma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”, kurā līdz 2019. gada beigām vietējo ceļu būvei un remontam var pieteikties novadu pašvaldības, kopā sadalot apmēram 86 miljonus Eiropas Savienības fonda (ELFLA) un 40,5 miljonus valsts līdzekļu. Tātad nauda lauku ceļiem ir, bet vai pietiks visiem?

Ceļš uz dzirnavām tiks remontēts

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins teic, ka tūrisms ir galvenā uzņēmējdarbības prioritāte novadā un “Springšļu dzirnavas” ir ļoti nozīmīgs spēlētājs šajā jomā. “Pašlaik LAD ir atbalstījis divus mūsu projektus, novada ceļu sakārtošanai piešķirot vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, taču nosacījumi nav labvēlīgi “Springšļu dzirnavām”. Prioritāte ir tiem virzieniem, kuros ieguvēji būs vairāki uzņēmēji, nevis viens, un kur atrodas vairāk darba vietu, lielāka atdeve. Tādēļ pašvaldības budžetā esam atraduši nelielu finansējumu aptuveni 500 metriem dzirnavu ceļa problemātiskāko vietu sakārtošanai, lai gluži pa dubļiem tur nebūtu jāmīcās. Skaidrs, ka ideālu segumu te nedabūsim, jo tad būtu jāatņem nauda visiem pārējiem ceļiem, taču varam panākt, lai šis ceļš būtu normāli izbraucams, un šogad to arī izdarīsim,” sola pašvaldības vadītājs.

Starp galvenajiem veicamajiem pasākumiem viņš min ceļa apauguma noņemšanu, grāvju tīrīšanu, lai uzlabotu ūdens noteci no ceļa klātnes, un jaunas virskārtas uzbēršanu. Pašvaldības vadītājs atklāj, ka otrpus Līgatnes upei atrodas cita liela atpūtas bāze “Zemturi”, uz kuru vedot vēl sliktāks ceļš, taču tas esot valsts īpašumā, un pašvaldība tur neko vairāk nevarot līdzēt, kā vien rakstīt lūgumrakstus Latvijas ceļu uzturētājam.

Bez efektīviem sakariem

Jaungada naktī “Springšļu dzirnavās” mani sagaidīja vēl viens nepatīkams pārsteigums – šeit nebija mobilo sakaru zonas un interneta. Saimniece atzīst, ka situācija īsti normāla neesot, taču daži risinājumi rasti, jo viesu namā pēc pieprasījuma pieejams gan Wi-Fi, gan stacionārais tālrunis.

“Pērn ar “LMT” iesāku sarunas par mobilā tālruņa zonas pastiprinātāja uzstādīšanu “Springšļu dzirnavās”,” V. Zipa parāda e-pasta saraksti ar uzņēmumu. “LMT” preses sekretāres Elīnas Līderes atsūtītajā skaidrojumā teikts, ka “ir iespēja uzstādīt signāla pastiprinātāju, kas lielākoties situāciju atrisina”, un ka “klientam ir piedāvāts šāds risinājums, no kura viņš atteicies, jo nevēlas materiālu līdzdalību”. Tātad iznāk, saimniece pati vainīga. Bet kādēļ “LMT” pieprasa līdzmaksājumu, ja reiz apgalvo, ka turpina investēt tīkla pārklājumā?

“Tā gluži nav, ka esam atteikušies. Dzirnavās mums jau darbojas “LMT 4G/3G” internets, ko nodrošina papildu antena, caur kuru būtu iespējams pastiprināt arī telefona signāla izplatību objektā. Bet par repītera uzstādīšanu “LMT” prasa līdzfinansējumu 250 eiro mēnesī uz nenoteiktu laiku. Repīteri var nopirkt interneta veikalā par tādu pašu summu, taču mēs nedrīkstam to darīt, jo likums par apraidi pieprasa saņemt licenci mobilā tīkla signāla izplatīšanai. Tā nu sanāk apburtais loks,” sarunā iesaistās Jānis Zips, ilggadējs Latvijas Televīzijas darbinieks.

Latgalē un Kurzemē par grūtībām nesūdzas

Saistītie raksti

Nomaļāki tūrisma uzņēmēji atrodami ne tikai Vid­zemē. “Zaļā sertifikāta” turētāja brīvdienu māja “Meža skuķi” (Daugavpils nov. Vaboles pag.), kas piedāvā arī pirts procedūras, atrodas apmēram trīs kilometrus no šosejas. Ceļu salabot palīdzējis laimīgs gadījums, jo “Latvijas valsts mežiem” tuvumā bijusi liela cirsma. Nesaremontēti palikuši vien 200 m pie pašas mājas. “Interesējos, vai pie viena nevar arī tos salabot, taču tobrīd 20 eiro par vienu ceļa metru man nebija pa kabatai, tomēr, ja vajag, ar greiderēšanu un sniega tīrīšanu palīdz pašvaldība,” saka saimniece Aija Dvinska. Sakari tiekot nodrošināti ar “LMT” uzstādītu antenu, jo bez tās internets “neesot vilcis”. Arī elektrības padeve bijusi nepietiekama, jo, darbinot ūdenssūkni, ledusskapis vairs nav spējis ieslēgties, bet pēc ilgām sarunām projekta ietvaros “Latvenergo” tomēr pievilcis jaudīgāku līniju bez maksas. “Nomale ir mūsu pluss un mūsu niša. Privātais ezers, svaigs medus, miers un klusums – tas viesiem te patīk vislabāk.”

“Mēs dzīvojam vietā, kur apdzīvotība uz 1 km² ir vismazākā Latvijā. Mums visapkārt ir plaši meži ar lielu dzīvnieku blīvumu, tīrām upēm un skaistiem meža ezeriem. Mēs ar prieku jums to parādīsim,” tā sevi piesaka tūrisma uzņēmums “Daba Laba” (Ventspils nov. Ances pag.), kas piedāvā safari braucienus pa vecajiem tanku ceļiem Irbenes radiolokatora apkaimē, kur nav mobilo sakaru zonas. “Tā nav problēma, jo klientus par to informējam iepriekš un precīzi norunājam tikšanās vietu pie lokatora. Mūsu birojs atrodas 15 km no tā, un tur ar sakariem viss ir kārtībā,” atklāj uzņēmējs Reinis Pižiks.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.