Ilze Kuzmina: Pandēmija var novirzīt kuģi no kursa. Ko šogad sagaidīt izglītībā un zinātnē? 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bezmaz vai jāpiesakās “Ekstrasensu cīņām”: tāda bija mana pirmā domā, pārlasot 2020. gada prognozes izglītības nozarei, ko izteicu pagājušā gada sākumā. Jo viss ir piepildījies. Tomēr varbūt manas pareģošanas spējas nav nemaz tik izcilas, jo norises izglītībā prognozēt ir viegli.
Ir vairākas nemainīgas lietas: nozarei arvien trūkst naudas, kļūdas pamana liela sabiedrības daļa, līdz ar to atbildīgais ministrs nav mīlēts. Un reformas izglītībā ir nemainīga lieta – tās allaž buksēs, bet turpināsies.
Jaunā satura ieviešanu skolās neatcēla pat pandēmija. Un, kā teikts pagājušā gada pirmajā prognozē, skolās trūka izpratnes, kā tālāk strādāt, nebija jaunajam saturam atbilstošu mācību materiālu.
Otrā prognoze bija saistīta ar skolu tīklu: spriedu, ka valdība turpinās meklēt veidus, kā piespiest pašvaldības samazināt vidusskolu skaitu. Tā arī bija, izglītības politikas veidotāji nerimās, cenšoties noformulēt kritērijus, kuriem vidusskolām būtu jāatbilst.Trešā prognoze pauda, ka skolotāji draudēs ar protestiem, tomēr nestreikos.
Nedaudz žēl, ka šī prognoze piepildījās: būtu interesanti uzzināt, kāds izskatītos streiks attālināto mācību laikā.2021. gada prognozes izteikt jau ir grūtāk, jo pat tik stabilu kuģi kā izglītības sistēma pandēmija tomēr var novirzīt no kursa.
Kā attālinātās mācības ietekmēs skolēnu zināšanas?
Protams, 2021. gadā pilnībā neparādīsies klātienes mācību trūkuma efekts. Tomēr diagnosticējošos darbus un centralizētos eksāmenus vēl neviens nav atcēlis. Ja tie tiešām būs un to saturs nebūs būtiski atvieglināts, zināms priekšstats par to, kādas ir sekas vismaz daļā klašu grupu, radīsies.
Jau 2020. gadā centralizēto eksāmenu rezultāti deva brīdinošu signālu – palielinājās eksāmenā caurkritušo skaits. Iespējams gan, ka šāgada pārbaudījumu saturs tiks tomēr atvieglots, lai turpinātu dzīvot ilūzijā, ka nav nemaz tik slikti mācīties mājās.
Vai izglītības un zinātnes ministre demisionēs?
2020. gada nogalē spriedze izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības attiecībās kulminēja ar to, ka arodbiedrība pieprasīja ministres demisiju.
Taču skaidrs, ka valdošā koalīcija nedancos pēc arodbiedrības stabules un ministre vismaz pagaidām savā krēslā var justies gana droši. Var prognozēt, ka arī nākamajā gadā Šuplinska paliks amatā, jo kāda ministra gāšana nozīmētu visas valdības šūpošanu.
Turklāt Šuplinska šķiet gana izturīga: kritika viņai bieži vien ir kā pīlei ūdens. Tomēr šo to ar demisijas pieprasījumu izdevās panākt: ministrija atteicās no ieceres jau šogad samazināt finansējumu skolām, kuru absolventi centralizētos eksāmenus kārto zemā līmenī.
Vai pieaugs zinātnieku ietekme uz politiku un valsts finansējuma sadali?
2020. gada vasarā sāka darboties jauna institūcija – Latvijas Zinātnes padome –, kam vajadzētu koordinēt zinātnes politiku un finansēšanu. Rudenī Zinātņu akadēmijā (ZA) notika vadības maiņa: par jauno priekšsēdētāju tika ievēlēts aktīvais zinātnieks un izgudrotājs Ivars Kalviņš, kurš solīja vairot ZA ietekmi.
Zinot Kalviņa darbīgumu, no vienas puses, var prognozēt, ka tas tiešām izdosies.
No otras puses, diez vai gada laikā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, jo arī Latvijas Zinātnes padome tik īsā laikā savu ietekmi neparādīs.
Daudz skaidrāks ir tas, ka zinātnieku vidū arī turpmāk būs dažādu strāvojumu cīņas: nule Ziemassvētku miers tika traucēts ar sašutuma vētru sociālajos tīklos par to, ka Kalviņš kādā intervijā nebija gana jūsmīgs par jauno vakcīnu pret koronavīrusu.
Taču cīņas starp jaunajiem un vecajiem zinātnes “gurķiem”, liriķiem un fiziķiem atņem zinātniekiem to enerģiju, kas būtu noderīga ietekmes celšanai.
