Foto: no “AGRO TOPA” arhīva

Izmaksu kāpums sit pa siltumnīcu biznesu. Elektrības cenas dārzkopībai var kļūt liktenīgas 23

Sandra Dieziņa, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
Kokteilis
Lielā Mēness ilūzija – nepalaidiet garām zemeņu pilnmēnesi 22. jūnijā, tas būs īpašs
Lasīt citas ziņas

Ne visas siltumnīcas, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, straujā izmaksu kāpuma dēļ darbu spēs turpināt.

Kā aprēķinājusi biedrība Latvijas dārznieks, energoresursu sadārdzinājuma dēļ dārzkopības saimniecībām augstās izmaksas var kļūt liktenīgas. Jau tagad zināms, ka Mārupē tiks likvidētas astoņdesmitajos gados celtās siltumnīcas aptuveni 4 ha platībā, jo tās vairs neatmaksājas uzturēt. Arī citi dārzkopji skrupulozi rēķina, vai un kā turpmāk darboties. Biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāsta, ka iepriekš siltumnīcās dārzeņi gatavojās līdz oktobra vidum vai beigām, bet šogad jau septembrī daļa darbu pārtrauca. Iemesls – straujš resursu cenu pieaugums. Tie uzņēmumi, kas siltumnīcu vajadzībām paši saražo elektrību un siltumu, iesākto turpinās, bet citi jau pārdomā, vai pilnībā neatteikties no dārzkopības, teic J. Bērziņš. Tas nozīmē, ka ziemā vietējo gurķu un tomātu varētu būt krietni vien mazāk un to cena – augstāka. Tāpat dārzeņu audzētāji skrupulozi rēķina izmaksas un kalkulē, vai ar esošajām produkcijas cenām atmaksāsies izaudzētās produkcijas uzglabāšana.

Sezona būs īsāka

CITI ŠOBRĪD LASA

ZS Kliģeni saimnieks Aleksandrs Raubiško neslēpj, ka resursu cenu kāpums saimniecību ietekmē ļoti smagi. “Mums pamatā ir gāzes apkure, un tās cena kāpusi 4–5 reizes. Paldies Zemkopības ministrijas programmai, kas vismaz četrus mēnešus saistībā ar karu Ukrainā un tā radīto ietekmi mums ļāva saņemt atbalstu, kas palīdzēja kaut daļēji segt izmaksu sadārdzinājumu, tomēr ar to nepietiek,” stāsta Raubiško. Pretēji iepriekšējiem gadiem šogad siltumnīcās produkcijas ražošana beigusies mēnesi ātrāk nekā citus gadus, bet nākamā gada sezona tiks uzsākta mēnesi vēlāk. Tas nozīmē, ka darbiniekiem būs jāpiesakās bezdarbniekos, jo piecus mēnešus ziemas periodā cilvēki nevar palikt bez darba. “Kopumā izmaiņas ir būtiskas, lai gan uz kopējā Ukrainas kara fona, iespējams, mūsu problēmas ir tikai tāds sīkums,” piebilst saimnieks. Jautāju, vai viens no situācijas risinājumiem nevarētu būt elektrības cenas fiksēšana. “Palīdzētu, bet pavisam nedaudz, jo mēs strādājam galvenokārt ar gāzes apkuri,” tā Raubiško.

Šobrīd saimniecība risina jautājumu, kā veikt visas nepieciešamās darbības, lai varētu būvēt šķeldas katlumāju. Tiesa, šogad šādam mērķim nekāds atbalsts nav bijis pieejams. Tagad cerības tiek liktas uz Altum programmu, kas darbu varētu uzsākt nākamgad. Praktiski tas nozīmē, ka arī jaunas katlumājas būvniecību varētu uzsākt vien nākamgad. Tas arī prasītu vērienīgas investīcijas līdz 2–2,5 miljoni eiro, jo nepieciešamā jauda ir 3,5 MW, lēš Kliģeni saimnieks. Jau pašlaik saimniecība attīsta sašķdrinātās gāzes izmantošanu ražošanā. “Glābjam, ko varam saglābt, lai noturētu ražošanu,” pauda Aleksandrs Raubiško.

Lai arī pircējus priecē zemās dārzeņu cenas, ražotājiem tas ir pārbaudījums, turklāt bieži vien nākas vēl konkurēt ar salīdzinoši zemākām Polijas, Lietuvas un Spānijas konkurentu cenām. Kliģenu saimnieks neslēpj, ka labs solis bija pirms vairākiem gadiem ieviestā PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kas ražotājiem palīdzēja atsperties.

Stāvokli vērtē kā kritisku

Biedrības Latvijas dārznieks valde šoruden jau informējusi Zemkopības ministriju (ZM) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) par kritisko situāciju nozarē. “Ražošanas līdzekļu, bet īpaši energoresursu sadārdzinājuma dēļ grūti saražot produkciju par konkurētspējīgām tirgus cenām, īpaši no segtajām platībām. To vēl pastiprina vāji kontrolētu lētu dārzeņu lielie apjomi tirdzniecībā no valstīm ar labi atbalstītu ražošanu,” teikts vēstulē, ko parakstījis biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Lielos siltumnīcu kompleksos šobrīd izmanto dabasgāzi, un diemžēl ne tikai cenas, bet arī piegāžu noteikumu dēļ siltumnīcas ir pārtraukušas apkuri – tādējādi arī ražošanas sezonu. Dažas saimniecības apsver iespēju samazināt ražošanas platības. Bērziņš uzsver, ka ziemas periodā siltumnīcas svarīgi pasargāt ne tikai no pārāk lielas sniega segas uz jumta, bet arī no apkures cauruļu aizsalšanas, tāpēc svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu ūdens cirkulāciju apsildes sistēmā. Tas savukārt ir saistīts ar lielu elektrības patēriņu. Nopietns elektrības patēriņš nepieciešams arī tehnoloģisko procesu nodrošināšanai – automātika klimata kontrolei, vēdināšana un citi.

Reklāma
Reklāma

Svarīga arī izaudzētās produkcijas šķirošana un pārstrāde, lai pilnvērtīgi izvērtētu izaudzēto ražu. Lauku dārzeņu galvenajām kultūrām – kāpostiem, burkāniem, bietēm – ir laba raža, tās novākšana un novietošana uzglabāšanai notiek oktobrī un pat novembrī, tādēļ uzņēmējiem jāizšķiras, kādu apjomu nolikt ziemas glabāšanai noliktavās, jo vajadzīgā mikroklimata nodrošināšana saistīta ar lielu elektrības patēriņu.

Lai dārzeņu audzētāji varētu plānot savu darbu, biedrības vadītājs rosināja noteikt nemainīgu elektrības cenu no 1. oktobra līdz nākamā gada 1. maijam dārzeņu un kartupeļu audzētājiem, paredzot kontrolējamu uzskaiti segtajām platībām, dārzeņu un kartupeļu glabātavām ar pirmapstrādi un saimniecību vai ražotāju organizāciju pārstrādes punktiem. Šāds priekšlikums iesniegts arī ZM. LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe atzīst, ka pagaidām nekāda lēmuma par atbalstu dārzkopības saimniecībām nav. Pirms Saeimas vēlēšanām gan notikušas vairākas sanāksmes, tostarp ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, bet verdikts ir skaidrs – lauksaimniecība kā primārā ražošana nav to skaitā, kas varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai. “Valdība pieņēma lēmumus par diviem atbalsta instrumentiem. Viens – par atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem, kur mums izdevās panākt to, ka dažas pārstrādes nozares iekļāva atbalstāmo skaitā, bet primārai lauksaimnieciskajai ražošanai tika liegta iespēja pretendēt uz šo atbalstu. Arī otrajā pasākumā – atbalsts ieguldījumiem, lai mazinātu krīzes radītās sekas – lauksaimniecība nekvalificējas,” skaidro Jānis Irbe. Taču bažas par lauksaimniecisko ražošanu ir lielas. Jau tagad vairāki lieli dārzkopības uzņēmumi pauduši plānus mainīt darbības virzienu, pārkvalificējoties no dārzkopības uz graudkopību. “Tie būs lielie uzņēmumi, kuru platības mērāmas simtos hektāru, un tas satrauc. Turklāt pastāv risks, ka šādā veidā tiks zaudēta svarīga infrastruktūra, jo ziemā, nepakurinot siltumnīcas, zem sniega svara tās var sagāzties,” pauda Irbe.

Viņš piebilda, ka šobrīd ir bažas arī par citām nozarēm – putnkopību, cūkkopību, piena pārstrādi, kur izmaksas neadekvāti pieaugušas, un produktu cena veikalā vairs neatspoguļo reālās izmaksas. LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks jau ticies ar atbildīgās ZM vadību, lai runātu par šo problēmu risināšanu. “Solījumi ir, finanšu līdzekļi ir redzami, bet pagaidām pie tiem netiekam. Ir vienošanās par atbalsta piešķiršanu, bet vēl nav zināmi kritēriji,” sacīja J. Irbe. Tieši dārzkopības uzņēmumi ir tie, kas nevar gaidīt. Proti, saimniecības nevar izlemt, vai izaudzēto likt uzglabāšanā vai tomēr realizēt tūlīt. Uzglabāšanas izmaksas ir augstas, tādējādi produkcijas cenas var sasniegt tādu līmeni, kas pircējiem neļaus to iegādāties. Tieši tāpēc tik svarīgs ir atbalsts dārzkopjiem, jo īpaši siltumnīcām. J. Irbe zina teikt, ka pagaidām tikai 2–3 siltumnīcas nākamgad plāno audzēt produkciju, par pārējām vēl nav nekādas skaidrības.

Ar dārzeņiem sola nodrošināt

Kamēr daļa dārzkopju rēķina, vai turpināt ražošanu, iedzīvotāji grib zināt, vai vietējie gurķi un tomāti ziemā būs pieejami, kā tas pēdējos gados bija ierasts. SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns mierina, ka veikalu plauktos dārzeņi būs arī ziemā, neraugoties uz izmaksu kāpumu. Tā kā Getliņi EKO ražo arī siltumu un elektrību, tad resursu cenu kāpums uzņēmumu ietekmē mazāk un “tas nav tik sāpīgs, lai mēs beigtu ražot”. Turklāt uzņēmums iepriekš realizējis divus projektus, ieviešot ekonomiskāko LED apgaismojumu siltumnīcās, kā arī īstenojis rekuperācijas projektu, kas ļauj ekonomēt siltumu un elektrības patēriņu. “Energoefektivitātē esam ieguldījuši vairāk nekā 2 miljonus eiro, un tas mums ļaus noturēt iedzīvotājiem draudzīgu gatavās produkcijas cenu,” sacīja Stirāns. Viņš cer, ka gurķu un tomātu cena ziemā noturēsies iepriekšējā līmenī. Ja arī nāksies ko mainīt, tad pieaugums nebūšot liels.

Arī Mežvidu tomātu ražotāja SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis cer, ka izmaksu kāpuma dēļ ražošana nebūs jāpārtrauc. Tiesa, viena ES līdzfinansēta projekta realizācijai būs jālūdz pagarinājums.

Tikmēr daļa ražotāju šajos nenoteiktības apstākļos domā par jaunām iespējām. Nesen izsludinātais iepirkums liecina – Mārupes siltumnīcas plāno pārbūvēt siltumnīcu zaļo lapu salātu audzēšanai. Līdz šim Mārupes siltumnīcas vairāk bija pazīstamas ar gurķu un tomātu audzēšanu. Kā liecina publicētā informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, siltumnīcas pārbūves projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada 30. janvārim. Plānotā līgumcena ir 3,5 miljoni eiro, un šis projekts tiks līdzfinansēts ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda līdzekļiem.

UZZIŅA

Atbalsts, uz ko var cerēt dārzeņu, tostarp segtajās platībās, audzētāji

* Atbalsts dārzkopjiem

2022. gadā lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar mikrozaļumu audzēšanu vai dārzkopību segtajās platībās, bija iespējams saņemt Eiropas Savienības (ES) un valsts ārkārtas pielāgošanas atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 391 Eiropas Savienības un valsts ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtība cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē. Atbalsta kopējais budžets sasniedza 9,2 milj. eiro, no kā 5 milj. eiro veidoja Latvijas valsts budžeta finansējums. Segto platību dārzeņkopības nozarē šobrīd šo atbalstu saņēmuši 12 lauksaimnieki, un kopējā nozarei izmaksātā atbalsta summa šobrīd ir 1,15 milj. eiro.

* Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām (RO)

Lai veicinātu augļu un dārzeņu nozares konkurētspēju un samazinātu ražotāju cenas, Eiropas Komisija (EK) sniedz atbalstu atzītām augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām. ES finansiālā palīdzība veido 50% no faktiskajām darbības programmas pasākumu izmaksām un 4,1% no RO pārdotās produkcijas vērtības.

* 2022. gadā paredzētas atkāpes augļu un dārzeņu RO

Krievijas iebrukums Ukrainā var būtiski ietekmēt pārdotās produkcijas vērtības samazinājumu augļu un dārzeņu nozarē, tāpēc arī ES atbalsta apjomu, ko aprēķina kā procentuālo daļu no katras nozares pārdotās produkcijas vērtības, ko RO saņems nākamajā gadā. Tādējādi EK 2022. gadā paredz šādas atkāpes:

• gadījumos, ja augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtība samazinās vismaz par 35% ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītu iemeslu dēļ, tad pārdotās produkcijas vērtību 2022. gadam nosaka 100% apmērā no pārdotās produkcijas vērtības iepriekšējā periodā;

• palielināta darbības fonda maksimālā procentuālā daļa, ko var izlietot atsevišķiem pasākumiem vai darbību veidiem.

n Platību maksājumi 2022. gadā

Decembrī plānots izmaksāt platību maksājumus, toskait saistīto atbalstu par dārzeņiem (plašāk LAD mājaslapā).

Avots: ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.