“Ja ģimenes ārsts vēlas iekārtot savu praksi atbilstoši noteikumiem, tas nav iespējams!” Olsena norāda uz pretrunām ģimenes ārstu prakses finansējumā 10
Nesen TV24 raidījumā “Dr. Apinis” tika aktualizēts jautājums par ģimenes ārstu prakses telpām un valsts noteiktajiem maksājumiem, kas, pēc Nacionālā Veselības dienesta aprēķiniem, nesakrīt ar reālajām vajadzībām. Ar šiem jautājumiem dalījās Solvita Olsena, ārste, juriste un LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore sabiedrības veselībā un veselības tiesībās.
Olsena uzsvēra, ka Nacionālā Veselības dienesta noteiktie maksājumi, kas tiek piešķirti ģimenes ārstiem par 40 kvadrātmetriem telpām, ir neatbilstoši ārstniecības iestāžu prasībām. “40 kvadrātmetros ģimenes ārsts nevar nodrošināt visus nepieciešamos nosacījumus, kas paredzēti ārstniecības iestādēm,” uzsvēra Olsena. “Ja ģimenes ārsts vēlas iekārtot savu praksi atbilstoši noteikumiem, tas nav iespējams 40 kvadrātmetros, un valsts maksā par šo iedomāto platību,” viņa piebilda.
Eksperte norādīja, ka šāda situācija ir kaitīga ne tikai ārstiem, bet arī pacientiem, jo tā apdraud gan ārstniecības kvalitāti, gan pieejamību.
“Tas ir reāli kaitīgi pacientam, jo tā ir vienkāršiem vārdiem sakot, melošana,”
sacīja Olsena. Viņa uzsvēra, ka ģimenes ārsta kabinetam ir jābūt piemērotam visām prasībām – māsas kabinetam, atbilstošai tualetei, uzgaidāmajai telpai un sterilitātei, kas ir neiespējami sasniegt šādā ierobežotā platībā.
Tāpat, lai nezaudētu iespēju strādāt, daudzi ģimenes ārsti ir spiesti meklēt risinājumus, piemēram, īrēt kopīgas telpas vai strādāt mazākos kabinetos. “Tas, protams, neveicina ne ārsta darba kvalitāti, ne pacientu apmierinātību ar praksē pieejamajiem pakalpojumiem,” atzina Olsena.
Viņa arī atzīmēja, ka, ja mēs paskatāmies uz valsts aprēķinātajiem maksājumiem un reālajām izmaksām, bieži vien ārstam nākas piemaksāt no saviem privātajiem līdzekļiem, lai uzturētu praksi: “Skaidrs, ka šāda sistēma nevar pastāvēt ilgi, un tā nevar nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpi.”
