VIDEO. Neskaitāmie pēdu nospiedumi mulsināja vietējos 100 gadus — tagad zinātnieki beidzot atklājuši patiesību 0
Leģendas kādreiz vēstīja, ka gigantiskās, trīs pirkstu pēdas, kuras klāj Bolīvijas centrālo augstieni, ir briesmoņu nospiedumi — tik spēcīgu radību, ka tās ar nagiem spējušas ieurbties pat klintīs. Taču 20. gadsimta 60. gados zinātnieki pierādīja pretējo: šīs pēdas piederējušas milzīgiem, divkājainiem dinozauriem, kas pirms vairāk nekā 60 miljoniem gadu klīduši pa senajiem ūdensceļiem pie Toro Toro — mūsdienu ciemata un populāra nacionālā parka Bolīvijas Andos.
Tagad, kā vēsta AP, paleontologu komanda, galvenokārt no Loma Linda Universitātes Kalifornijā, veikusi iespaidīgu atklājumu: precīzi dokumentēti 16 600 teropodu pēdu nospiedumi — lielākais šāds apjoms, kas jebkad fiksēts pasaulē. Pētījums, kas publicēts recenzētajā žurnālā “PLOS One”, ir balstīts uz sešus gadus ilgiem regulāriem izpētes braucieniem.
“Tādu teropodu pēdu daudzumu pasaulē nav nekur,” uzsver pētījuma līdzautors Roberto Biadži. “Šī vieta ir īsts rekordu krājums.” Teropodi, kuru grupā ietilpst arī Tyrannosaurus rex, nav tikai soļojuši pa senajām dubļainajām krastmalām — pētījums liecina, ka viņi mēģinājuši peldēt, atstājot vēl 1 378 skrāpējumveida nospiedumus ezeru piekrastes nogulumos.
Zinātnieki skaidro, ka dinozauri iespieduši nagus mīkstajā dūņu nogulumā tieši pirms ūdens līmenis cēlies, tādējādi “noslēdzot” pēdas un pasargājot tās no erozijas vairāk nekā 60 miljonu gadu garumā.
Birmingemas Universitātes paleontologs Ričards Batlers, kurš pētījumā gan nepiedalījās, šo atklājumu nosauc par unikālu: “Man zināms, ka šādam nospiedumu un taku daudzumam Toro Toro nav precedenta. Tas ir izcils ieskats dinozauru dzīvē Krīta perioda noslēgumā.”
Lai gan šie nospiedumi izdzīvojuši miljonus gadu, cilvēku darbība tos gandrīz iznīcinājusi. AP norāda, ka desmitiem gadu zemnieki šajos plato kaltējuši kukurūzu un kviešus, nav pievērsuši uzmanību akmens slāņiem ar nospiedumiem, bet pavisam nesen — pirms diviem gadiem — ceļa būvētāji gandrīz izpostījuši nozīmīgu dinozauru taku apgabalu, līdz iejaucās nacionālā parka pārstāvji.
Interesanti, ka, neskatoties uz pēdu pārpilnību, Toro Toro apkaimē teju nav atrasti dinozauru kauli, zobi vai olas, kas ir raksturīgi, piemēram, Patagonijai un Brazīlijas Campanha reģionam. Eksperti uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar intensīviem zemes darbiem, taču iespējami arī dabiski skaidrojumi.
Pētnieki norāda, ka visi nospiedumi atrodas vienā nogulumu slānī, kas liecina — dinozauri šeit nedzīvoja pastāvīgi, bet gan pārvietojās pa senas piekrastes maršrutu, kas stiepies no dienvidu Peru līdz ziemeļrietumu Argentīnai.
Nospiedumu izmēru amplitūda ir pārsteidzoša: kopā pārvietojusies gan ap 10 metrus augsta milzu radība, gan tikai 32 centimetrus augsts teropods, mazs kā vista.
“Pēdas atklāj to, ko skelets nevar,” norāda Austrālijas Kvīnslendas Universitātes paleontologs Entonijs Romilio, kurš pētījumā nepiedalījās. No pēdām iespējams redzēt, vai dinozaurs ir steigā, vai apstājies, pagriezies vai sācis skriet. Bet iemesls, kādēļ viņi šeit pulcējušies tik lielā skaitā, joprojām ir noslēpums.
Iespējams, tie regulāri apmeklējuši lielu, seno saldūdens ezeru un tā plašo, dubļaino krasta līniju. Biadži piedāvā citu versiju: viņi varētu būt bēguši no kaut kā vai meklējuši vietu, kur apmesties.
“Domāju, ka turpmākajos gados atradīs vēl daudz vairāk pēdu — tieši vietās, kas jau šobrīd sāk atklāties,” prognozē Biadži.
Toro Toro dinozauru pēdu klājs, kas nu ieguvis pasaules rekorda statusu, kļūst par vienu no nozīmīgākajiem logiem uz senajiem Krīta perioda notikumiem, atklājot to, kas skeletos nekad nebūtu ieraugāms: ikdienas dzīvi pirms 66 miljoniem gadu.
