“Tas ir 1.aprīļa joks?” Žurnāla “Ir” gada cilvēka nominācija izraisījusi sabiedrības sašutumu 0
Sociālajā platformā “X” raisījusies diskusija par žurnāla “Ir” gada cilvēku nominācijām. Precīzāk – īpašu uzmanību izpelnījusies viena no nominantēm – “Centrs MARTA” pārstāve Beata Jonite.
Izvirzīšana šādam titulam izraisījusi cilvēkos gan pārsteigumu, gan neizpratni, liekot sociālā tīkla “X” lietotājiem aktīvi dalīties viedokļos un diskutēt par žurnāla lēmumu.
“Latvijai bija pievērsta starptautiska uzmanība pēc tam, kad parlamenta vairākums atbalstīja Stambulas konvencijas denonsēšanu. “Ir” gada cilvēku vidū izvirzīta arī Beata Jonite — viena no galvenajām balsīm, kas centās to apturēt,” tā vēsta žurnāla ieraksts sociālajā tīklā “X”.
Latvijai bija pievērsta starptautiska uzmanība pēc tam, kad parlamenta vairākums atbalstīja Stambulas konvencijas denonsēšanu. "Ir" gada cilvēku vidū izvirzīta arī Beata Jonite — viena no galvenajām balsīm, kas centās to apturēt. Par viņu lasiet @irLV — https://t.co/f1nKuziXpp pic.twitter.com/yD4ewt6irU
— Žurnāls IR (@irLV) December 23, 2025
Spriežot pēc sabiedrības reakcijas – cilvēkiem ir pavisam pretējs viedoklis. Daži no viedokļiem ir pat ļoti skarbi.
Lūk, cilvēku reakcijas!
Noorganizē vienu mītiņu (pa valsts naudu) un būsi gada cilvēks! 🤦🏻♀️🤡 https://t.co/F3jMlZnKDV
— Žaklīna (@Zaklina2022) December 26, 2025
Gana drosmīgs apgalvojums par to starptautisko uzmanību un galveno balsi, zinot, ka pirmsvēlēšanu gada kampaņā tika iesaistītas valsts budžeta dotācijas iestādes, tostarp sabiedriskie mediji 🙁
— Aigars Prūsis 🇱🇻 (@Prusis) December 23, 2025
cik MAF'am un SiF'am šis Jonītes tituls izmaksāja? #kaimiņšJautā
— Dainu Tēvs (@G131424) December 25, 2025
kas izvirzīja? Tauta? Smieklīgi.
— Agiad (@DDaicese) December 23, 2025
Kas pārējie kandidāti? Rosļikovs? Ždanoka? Grevcova?
— Vita (@zalaisputns) December 23, 2025
Kapēc visa Jaunā Vienotība ar saviem kabatas medijiem neieguva šo nomināciju? Tika strādāts komandā taču, pārējiem nav škrobe?
— Guntars Gribusts (@GuntarsGribusts) December 23, 2025
Nožēlojami. Gadā, kad ir tik daudz latviešu, kas ar savu talantu, darbu un neatlaidību ir sasnieguši patiesi brīnišķīgas virsotnes – šī ir jūsu izvēle.
— TriggerHappyTales (@Trggrhappytalez) December 23, 2025
To centās apturēt n-tie tūkstoši iedzīvotāju, nevis konkrētā kundze. Es par viņu vispār neko nebiju dzirdējis pirms un protesta dienā.
— Artūrs (@zhulape) December 23, 2025
Jau ziņots, ka pirmais protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Tam Doma laukumā sekoja vēl viens protests, kurā pulcējās jau vismaz 10 000 iedzīvotāju.
Protesti sekoja pēc opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības lēmuma Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
