Tomēr pedagogiem tas ir darbietilpīgs process, piemēram, jāgatavo papildu materiāli, jādomā īpaša pieeja. Bet piešķirtais finansējums ir drīzāk simbolisks. P. Ševčenko atklāj, ka pagājušajā mācību gadā katru mēnesi skolā par katru izglītoto patvēruma meklētāju bērnu saņēma 97 eiro mēnesī. “Izdalot šo summu, galu galā par vienu mācību stundu skolotājs papildu saņem 50 centus. Bija skolotāji, kuri ar visu sirdi un dvēseli apmācīja šos bērnus, bet daži pēc diviem mēnešiem kopā ar ģimenēm pameta valsti,” saka direktors. Šajā mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrija gan noteikusi, ka par katru šāda bērna skološanu skolai papildu maksās 133 eiro mēnesī. 3
Pēc P. Ševčenko novērojumiem, patvēruma meklētāju bērniem vislabāk sokas matemātika, jo tās uzdevumos ir maz teksta, bet lielākās grūtības bērniem sagādājot latviešu valodas apguve. Vieglāk esot ar tiem bērniem, kuri pārvalda svešvalodas – angļu vai vācu. “Bērniem, kuriem ir grūtāk, mācību procesā palīdz viņu vienaudži. Bija arī situācija, kad kāds no skolēniem uzņēmās palīga funkcijas, tomēr tādējādi viņš sevi atrāva no mācību vielas apguves,” atceras P. Ševčenko. Viņaprāt, patvēruma meklētāju bērni viegli iekļaujoties skolas sociālajā vidē, ar vienu pat radušās problēmas, jo viņš bijis pārāk komunikabls un vēlējies ar visiem draudzēties.
Pieredze ar citu valstu bērnu izglītošanu ir arī Rīgas Ukraiņu vidusskolai, tur pērn mācījās pieci bērni no Ukrainas, kurus gan nevar pieskaitīt pie patvēruma meklētājiem. Kā uzsver skolas sociālais pedagogs Edijs Vilkaušs, šiem ukraiņu bērniem bijušas termiņuzturēšanās atļaujas. Skolas direktore Lidija Kravčenko gan norāda, ka skola ir gatava uzņemt arī patvēruma meklētāju bērnus no citām valstīm, jo tā realizē mācību programmu latviešu valodā, tomēr mācībām skolā nav pieteicies neviens no patvēruma meklētāju bērniem.
