Jānis Turlajs: Pirmais skolu tīkla izvērtējums bija pirms 10 gadiem – IZM tagad piedāvā to pašu 19

“Īstenībā pirmā karte un pirmais skolu tīkla izvērtējums bija 2014. gadā. Principā tagad ir tieši 10 gadi pagājuši un faktiski tas, ko tagad piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, apmēram ir tas pats. Tā kā tādos lielos vilcienos mēs turpat vien esam tikai situācija ir vēl vairāk samilzusi,” TV24 raidījumā “Preses klubs” par skolu tīklu reformu saka Jānis Turlajs, ekonomģeogrāfs, Salaspils novada domes deputāts (JV).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Sarunas turpinājumā ekonomģeogrāfs atļaujas pasapņot, kas būtu, ja 2014. gadā jau būtu notikusi rīcība:

“Mēs jau toreiz zinājām, ka iedzīvotāju skaits samazināsies. Mēs zinājām, ka laukos produktivitāte lauksaimniecībā ceļas un cilvēkiem tur darba nebūs, viņi plūdīs uz pilsētām. Un neizbēgami tas būs jādara.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja toreiz mēs būtu, kā igauņi mērķtiecīgi to darīja – attīstījuši spēcīgas vidusskolas novadu centros, tagadējos attīstības centros, mazpilsētās un lielākajos ciemos atstājuši, modernizējuši un turējuši līmenī labas sākumskolas, tad paliktu nauda pāri, lai savestu kārtībā ceļus, lai no jebkura nostūra varētu ērti nokļūt līdz novada centram. Mums īstenībā Latvijā nepietiek bērnu vairāk kā 130 vidusskolām, nu, nepietiek! Nav! Ja tas būtu noticis, tad tagad nebūtu jālauza galvas – nu, kā tad mēs tagad tā…”

“Visu cieņu Izglītības ministrijas kolēģiem, kā viņi cīnās un mēģina pārliecināt, jo tie n-tie argumenti, tas viss ir tiesa,” uzslavē Turlajs.

“Varbūt par maz izmanto kaut vai to, ko mēs dažiem novadiem sarēķinājām un ko iedzīvotāji uz vietas neapzinās, ka tajā mazajā skolā, piemēram, sākumskola ar 14 skolēniem, tas viens bērns gadā izmaksā četrreiz dārgāk nekā 20 kilometrus tālāk esošajā vidusskolā, kur ir pilns komplekts, tā teikt. Tātad – divarpus tūkstoši vai desmit tūkstoši. Tā ir milzīga starpība. Un par šīm izmaksām reti kurš runā,” stāsta viņš.

“Otra problēma – liela daļa iedzīvotāju neuztver to mūsu nodokļu maksātāju sūri, grūti samaksāto naudu kā savējo, bet kā kaut kādu mistisku naudu, kas krīt, un tā nav jāskaita.”

Ekonomģeogrāfs norāda, ka par šo līdzekļu starbību būtu bijis iespējams gan celt pedagogu algas, gan salabot ceļus un nodrošināt autobusus, turpretī tas viss bijis atstāts novārtā un tagad esam pie sasistas siles.

Vairāk skaties pievienotajā video!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.