Šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 964 339 balsstiesīgie, taču uz vēlēšanām aizgāja tikai trešdaļa – 327 950 vēlētāji. Attēlā: balsu skaitīšana pašvaldības vēlēšanās iecirknī Mārupes novada domē.
Šajās pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties 964 339 balsstiesīgie, taču uz vēlēšanām aizgāja tikai trešdaļa – 327 950 vēlētāji. Attēlā: balsu skaitīšana pašvaldības vēlēšanās iecirknī Mārupes novada domē.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Imants Frederiks Ozols: “Diemžēl ir pamats uzskatīt, ka atrodamies vēl tikai pašā sākumā ilgākam un trauksmainākam periodam” 12

Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Lasīt citas ziņas

 

Tāpat uz tā uzķertos un, cenšoties atsvabināties, pieliptu vēl niknāk. Tomēr, drošs paliek drošs, uz mušpapīra ziež medu un jau tīksmi berzē rokas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai cik mazcienīgi tas būtu, par mušām laikam uzskata visus, kas, apzinīgi būdami, pilda savu pienākumu, ejot uz vēlēšanām un veicot kārtējo grūto izvēli, meklējot labāko variantu no sliktajiem.

Medus, ko ziež uz mušpapīra, ir pēdējā laikā izskanošie populāru ļaužu vārdi, kas pēkšņi atskārtuši, ka viņiem jādodas politikā. Šī medus parāde vēl turpināsies.

Kas tad ir noticis? Vai tiešām viņu sirdis un prātus pārpildīja mērķi, kas lielāki par pilnu kabatu naudas un augstas amatpersonas statusu? Vai vienkārši saprata, ka viņiem pametuši reti izdevīgu iespēju? Atbildi mēs zinām vai vismaz labi nojaušam. Tas nenotiek pirmo reizi, bet reti tas ir tik bezkaunīgi un noziedzīgi pret valsts nākotni, kā tas tiek darīts tagad.

 

Globālās attīstības centra pārbīdes

Globālais attīstības centrs arvien izteiktāk pārbīdās uz Tālajiem Austrumiem un Dienvidaustrumāziju. Pašreizējā krīze varētu būt pēdējais iekritiens šajā neizbēgamajā procesā, kurš, kā lēš eksperti, lūzuma punktam būs pāri ap 2050. gadu.

Ne velti Amerikas Savienotās Valstis kopā ar Austrāliju, Japānu un vēl dažiem stratēģiskajiem partneriem Klusā okeāna reģionā izveidojuši jau vairākas alianses, tostarp Četrpusējo drošības dialogu (QSD jeb Quad), bet šogad ASV, Lielbritānija, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande paziņoja par jaunas asociācijas – Zilā Klusā okeāna reģiona partneriem (PBP jeb “Partners in the Blue Pacific”) – izveidi reģiona salu valstu aizsardzībai (tas varētu nozīmēt arī Taivānu, kas Ķīnai kā dadzis acīs).

Skaidrs, ka Globālā attīstības centra pārbīdes un jaunas drošības arhitektūras veidošanas process Klusā okeāna reģionā vēl ir pašā sākumā, taču tas ir tik nozīmīgs, ka Ķīnas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomē Čans Cjuaņs jūnijā notikušajā sēdē paziņoja, ka oficiālā

Pekina kategoriski iebilst Savienoto Valstu nodomam veidot NATO analogu Klusā okeāna reģionā. Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Loids Ostins gan noliedz, ka tas tiktu darīts, bet Ķīnu šie paziņojumi nepārliecina itin nemaz.

 

Vajadzēs daudz naudas un precīzus lēmumus

Kāds tam sakars ar medu uz mušpapīra un gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? Diemžēl ir pamats uzskatīt, ka atrodamies vēl tikai pašā sākumā ilgākam un trauksmainākam periodam, kas var negatīvi ietekmēt gan visas Eiropas Savienības, gan atsevišķu tās valstu ekonomikas. Vienlaikus pieaugusi nepieciešamība bruņoties.

Nelaimīgas sakritības dēļ tas notiek laikā, kad strauji aug inflācija, degvielas un izejvielu cena. Tas neglābjami sadārdzina visu, arī ieročus.

Turklāt pieprasījums pēc ieročiem šobrīd ir ļoti augsts, bet to rezerves NATO valstīs – sarukušas. Gan jauna, gan lietota tehnika, kuras piegāde kādreiz bija iecienīts ziņu temats Latvijā, šobrīd visvairāk nepieciešama Ukrainā.

Bruņošanās sacensība nav tikai Eiropā. Pieprasījums pēc ieročiem, turklāt apvienojumā ar ļoti lieliem līdzekļiem to iegādei, ir arī Tuvo Austrumu reģionā, Indijā un citviet.

Tātad neskaidras ekonomikas pro­gnozes, augoši izdevumi aizsardzībai, bet vienlaikus arī nepieciešamība parūpēties par sociāli mazāk aizsargāto slāņu enerģijas rēķiniem un galu galā arī to, lai būtu ko galdā celt. Arī kovids nekur nav pazudis. Pasaules veselības organizācija jau māj ar sarkano karogu Eiropas virzienā, brīdinot, ka Covid-19 gadījumu skaits jau pašreiz trīskāršojies.

Iepriekšējos gados vasaras vidus bija laiks atelpai, bet nu sasniegts inficēšanās līmenis pavasarī. Vienlaikus dienvidu puslodē, kur pašreiz ziema, gripas sezona bargāka nekā iepriekš. Vēlā rudenī tā būs pie mums.

Pat ja paveiksies un jaunajiem kovida variantiem saglabāsies zema mirstība, epidēmijas ļoti noslogo veselības aprūpes sistēmu. Tas nozīmēs potēšanos, noslogotas slimnīcas, slimības lapas, bet ļaunākajā gadījumā arī stingrāku vai mazāk stingru mājsēdi. Vajadzēs daudz naudas, precīzus un savlaicīgus lēmumus, sekmīgu to realizēšanu.

Bet vēl jau jāgādā arī par ekonomisko un sociālo progresu kopumā, lai vēl vairāk nepasliktinātu Latvijas pozīcijas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

 

“Lipīgās” slavenības

Vajadzētu spējīgus politiķus ar skaidru skatu, augstām darbspējām un krampi īstenot grūtus, bet svarīgus mērķus. Taču sācies politiskais šovs, kurā stratēģiskiem mērķiem vispār nav nozīmes. Sarakstus piepilda “lipīgām” slavenībām – labi ieredzētiem ekspertiem vai vienkārši populāriem cilvēkiem. Tas ir tas medus, ko bagātīgi ziež uz mušpapīra.

Latvijas ieilgusī politiskā slimība – reālu mērķu un valstiski domājošu politiķu neesamība – piedzīvojusi spēju paasinājumu. Jo patriots nav tas, kurš lādē noziedzīgus režīmus kaimiņos, bet gan tas, kurš mīl savu valsti un spēj no rīta līdz vakaram vismaz četrus gadus, par kuriem visai dāsni aizmaksāts, arī kārtīgi strādāt.

Protams, pat mani uzjautrina visai iedrošinošais un mēreni izglītojošais joku plēsējs, profesors Anatolijs Danilāns. Man pat prātā nenāca interesēties par viņa atrašanos tā saucamajā čekas kartotēkā. To uzzināju no medijiem un kartītes attēla “Twitter” soctīklā. Manis pēc, viņš var pat netaisnoties, ka nevienu nav stučījis.

Galu galā atmazgājušies balti arī lielāki oportūnisti, kas lielījušies pat ar tikšanu pie dzīvokļa par savu it kā nenopietno sadarbību. Bet jautājums ir cits – ko Danilāns pašreiz var reāli izdarīt politikā?

Triekt iepriekš Latvijas Radio skanošos vecišķos jokus no Saeimas tribīnes? Apmierināt žurnālistu kāri pēc sulīgām vārdu spēlēm? Un kāds no tā labums laikā, kad Igaunijas vispārējās izglītības sistēma kļūst par vienu no labākajām pasaulē, bet studijas Tartu universitātē darba devēji vērtē tikpat augstu kā Kembridžas universitātē?

Vai mums ārstu trūkums politikā un Saeimā? Arī ne! Anda Čakša ir Saeimā, turklāt atraisījusies no saistības ar zaļajiem un zemniekiem un iestājusies “Vienotībā”.

Tātad pret viņu pat “Konservatīvie” nevarēs celt iebildumus. “Vienotībā” gan jau ir arī Hosams Abu Meri. No “Attīstībai/Par” saraksta Saeimā jau strādāja Andris Skride. Tiesa, par veselības ministru tāpat kļuva ar klavierspēli labāk pazīstamais Daniels Pavļuts, kuram medicīnas izglītības nav nemaz.

Taču lai nu paliek Danilāns. Sarakstam, kurā viņu ielikuši par pievilinātāju, viņš nešaubīgi atnesīs bagātīgu ražu. Cilvēki cerēs, ka viņš būs lāga vīrs un atcerēsies, ka neregulāra ēšana un nekvalitatīva pārtika visātrāk aizved pie māgas daktera. Medus kārtā ir arī atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs, kurš izpelnījās lielas simpātijas ar militārās lietās zinoša cilvēka komentāriem par kara gaitu Ukrainā.

Nu, saņēmis uzņēmēja Ulda Pīlēna uzaicinājumu, atskārtis, ka “Latvijas aizsardzības jomai ir vajadzīgas jaunas idejas”. Latvijas politika, protams, nevar iztikt bez iepriekš Krievijā daudz vairāk nekā dzimtenē pazīstamā aktiera Andra Lielā.

Tā būs mums lieliska iespēja redzēt, cik balsis var nopelnīt, atsakoties no Krievijas pilsonības un nointervējoties Latvijas Televīzijā. Par sevi vēlēšanās balsošot Lauris Lizbovskis, vēsta viņa ieraksts tviterī, bet, “ja nopietni”, viņa prioritātes būšot tautas sports.

Arī solījums gādāt par “mazāk nodrošinātajiem un izstumtajiem” skan labi. Jo īpaši tādēļ, ka paša Laura nedienām ar līdzjūtību sekoja draudzi. Viņa pozitīvisms iedvesmoja, nu to varēs pārvērst īstā valūtā.

Ja reiz tur būs Lauris, kādēļ gan tur nebūt viņa agrākajam kolēģim, sporta žurnālistam Edgaram Barbakam.

Tad vēl politologs Andris Sprūds (Ivaram Ijabam taču tik labi bija sekmējies; to var atkārtot). Un vēl, un vēl. Labo cilvēku vārdi rindosies kā krelles, aizstājot garlaicīgo sacensību par mērķiem un programmām.

SAISTĪTIE RAKSTI

Uz mušpapīra ziež medu. Biezā kārtā ziež. Cerētais rezultāts tiks sasniegts – partiju vadītāji, kases turētāji un finansētāji būs apmierināti; daži no labajiem cilvēkiem tiks pie darba. Bet kas no tā valstij un tautai?

Pagaidiet! Agri vai vēlu kāds no viņiem atgādinās: “Neprasi, ko valsts tev var dot, bet gan – ko tu vari dot valstij!”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Lasīt citas ziņas
“Pasaule ir nukleāra Armagedona draudu priekšā.” Baidens brīdina, ka Putins nejoko, draudot lietot kodolieročus 14
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
Šaušana pa vēlētāju sapulces laiku. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
19:29
“Šoreiz pie valdības tiksim ātri!” Saruna ar profesoru Klāvu Sedlenieku
19:01
TIEŠRAIDE. Jaunākas par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu
18:59
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas?
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Jānis Grasis: Ņemsim piemēru no ebreju kopienas, kas prasa un beigās arī dabū.
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem
Jelgavā aizturēts autobusa vadītājs 2,39 promiļu reibumā 4
Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena sastāvs
Kā zivs redz, un vai mānekļa krāsai tiešām ir nozīme?
Lai stiprinātu Latviju militāri, ASV piešķirs 145 miljonus eiro 85
Signāls Rietumiem – Krievijas energovēstījums caur gāzesvadiem 26
Nobela Miera prēmiju piešķir Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību aktīvistiem 7