Šeit audzē priežu un egļu ietvarstādus, ko ērti stādīt ar rokām, izmantojot speciālus stādāmos stobrus, turklāt tie ir piemēroti arī mehanizētai stādīšanai, kas nākotnē ieņems aizvien nozīmīgāku vietu meža atjaunošanā.
Šeit audzē priežu un egļu ietvarstādus, ko ērti stādīt ar rokām, izmantojot speciālus stādāmos stobrus, turklāt tie ir piemēroti arī mehanizētai stādīšanai, kas nākotnē ieņems aizvien nozīmīgāku vietu meža atjaunošanā.
Foto: Karīna Miezāja

“Latvijas valsts mežu” jaunā stādaudzētava uzņem apgriezienus 0

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
Lasīt citas ziņas

 

Ar pilnu jaudu šopavasar sākusi darboties AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jaunā priežu un egļu stādu audzētava “Mežvidi” Madonas novada Kalsnavas pagastā. Pērnajā pavasarī stādiņu audzēšanu sāka piecās siltumnīcās un desmit poligonos, šogad ceļu pie meža īpašniekiem sāk pirmās stādiņu partijas, savukārt nākamgad plānota vēl sestās siltumnīcas un divu poligonu izbūve.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kokaudzētavas izveidošanā līdz šim ieguldīti 4,6 miljoni no plānotajiem 18 miljoniem eiro. Patlaban lielākais ir stādu šķirošanas un uzglabāšanas komplekss, kur plānota arī saldētavas izveide, tā palielinot iespēju saražotos stādus pasargāt un arī piegādāt tieši īstajā brīdī stādīšanas darbu sākumā.

Jaunajā kompleksā strādā 18 darbinieki – lielākoties vietējie cilvēki no Ļaudonas, bet ir arī darbinieki no Lubānas un Pļaviņām. Kad viss komplekss būs uzbūvēts, darbs šeit atradīšoties vēl pārdesmit cilvēkiem.

 

Pietikšot visiem

“Jaunās audzētavas uzdevums ir primāri nodrošināt Latvijas mežsaimnieku vajadzības meža atjaunošanai. Plānots palielināt jaudas par 21%, pēc diviem gadiem sasniedzot 68 miljonus stādu gadā,” norāda AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis (no kreisās), attēlā – “Mežvidu” atklāšanā 27. aprīlī kopā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu un kokaudzētavas vadītāju Ilvu Ivanovu.
Foto: Karīna Miezāja

Kalnavas stādaudzētavā plānots izaudzēt ap 15 miljoniem stādu gadā, kas palielinās kopumā visās LVM audzētavās izaudzēto stādiņu apjomu vēl par 21%, pēc diviem gadiem sasniedzot 68 miljonus stādu gadā. Tas nozīmē, ka pāris gados varētu tikt galā ar visu meža īpašnieku lielāko biedu – stādu deficītu, ar kuru, kā nav noslēpums, līdz šim nācies saskarties teju ik gadu.

“Pie pašreizējā plānojuma stādu noteikti pietiks, ļaujot saimniekot efektīvāk un saņemt lielāku atdevi no meža. Protams, LVM ir plāni eksportēt stādus arī uz citām valstīm, tomēr Latvijas meža īpašnieki būs prioritāte,” norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, uzsverot jaudīgā Kalsnavas projekta savlaicīgumu. “Mežrūpniecības nozare attīstās ļoti strauji un būs “velkošā” tautsaimniecības nozare arī turpmāk, tādēļ šobrīd ir īstais laiks šādas ražotnes jaudu palielināšanai. Tā kā šis nav viena vai divu gadu bizness, tad tieši LVM kā jaudīgs uzņēmums ar lieliem resursiem spēj veidot ilgtemriņa attīstību un tas kopumā dod stabilitāti visai meža nozarei. Šī sinerģija patiešām ir ļoti laba. Turklāt svarīgi, ka valsts mežu izaudzēto stādu pieaugums ilgtermiņā ļaus skatīties arī uz jauniem eksporta tirgiem,” tā ministrs.

Arī LVM padomes priekšsēdētajs Edmunds Beļskis uzsver, ka stādu ražošana jaunajā Mežvidu kokaudzētavā ir stratēģiski nozīmīga ne vien valsts mežiem, bet visai nozarei, jo ļaus nodrošināt ar kvalitatīvu materiālu gan valsts, gan privātā meža atjaunošanu. Bet jautāts, vai lielaudzētava neizspiedīs no tirgus mazo stādu plaču īpašnieku, viņš atbild noliedzoši.

“Tā nav. Ja skatāmies cenas, tās turam tādas pašas kā eksportā, par kādu stādus gatavs pirkt zviedru mežsaimnieks. Cenu amplitūda ir augsta, līdz ar to mazajām kokaudzētavām tirgū ir pietiekami vietas. Jāņem vērā, ka jau vairākus gadus tirgū ir bijis stādu deficīts un līdz ar to vieta, kur augt gan lieliem, gan maziem audzētājiem. Pašlaik, pēc VMD datiem, mazajās un vidējās audzētavās tiek saražoti ap desmit miljoniem stādu gadā.”

 

Jāmāk izmantot iespējas

“Mežs sākas no mazas sēkliņas, kas pareizi jāsagatavo, jāuzglabā un jāizdiedzē. Bet, lai cik ģenētiski labs būtu stādāmais materiāls, bez kārtīga ikdienas darba kārtīgs mežs nesanāks,” teic LVM struktūrvienības “Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns.
Foto: Karīna Miezāja

“Tā ir īpaši svarīga investīcija. Pieprasījums pēc kvalitatīviem meža kociņiem būtiski aug gan Latvijā, gan eksporta tirgū. Pieaugs ar stādīšanu atjaunotās meža platības, jo pieejami labi materiāli,” tā par jauno kokaudzētavu saka “LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns. Viņš stāsta, ka pēdējos gados interese par mežu stādīšanu un atjaunošanu ir palielinājusies. To sekmē straujā meža īpašnieku kooperācijas attīstība, kuras pamatā skaidri definēts – ja esi nocirtis, tad iestādi vietā.

“Ik gadu LVM kokaudzētavās izaudzējam vairāk nekā 50 miljonu koku stādu. Ap trešdaļu iestādām LVM jaunaudzēs, trešdaļa nonāk privāto īpašnieku teritorijās, trešdaļa aizceļo uz ārzemēm. Stādus audzē no sēkliņām, kuras no selekcionētiem kokiem ievāc īpašās plantācijās. Sēklas attīra, fasē, sējas darbi sākas martā. Siltumnīcas ir 25×100 metru lielas, vienu apsējam divās dienās. Sēklas sadīgst 5–10 dienu laikā atkarībā no sēšanas perioda. Viena līdz pusotra mēneša laikā stādiņi no siltumnīcām tiek nogādāti audzēšanas laukumā. Tad sējam nākamo apriti. Kopumā vasaras laikā ir trīs sēšanas aprites. Kad stādi nobrieduši, tie nonāk īpašā saldētavā līdz nākamajam pavasarim, kamēr martā vai aprīlī sāk ceļu pie meža īpašniekiem stādīšanai mežā,” stāsta “Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece.
Foto: Karīna Miezāja

Turklāt Latvijā un uzņēmuma eksporta tirgos ievērojami pieaudzis pieprasījums tieši pēc augstvērtīgiem, selekcionētiem meža stādiem, kas būtiski uzlabo nākotnes mežu vērtību un kvalitāti. Meža īpašnieki gan Latvijā, gan ārvalstīs novērtē ne tikai LVM kokaudzētavās izaudzēto stādu izturību un dzīvotspēju, bet arī Latvijas meža zinātnieku izveidoto vietējo koku sugu augsto ģenētisko potenciālu. Kalsnavas stādaudzētavā tiek savienotas modernākās tehnoloģijas ar zinātnieku gadiem veikto selekcijas darbu, līdz ar to jaunie kociņi to īpašniekiem dos īpašu atdevi.

Taču jāielāgo arī kāds “knifs”, proti, ar stādiņu iegādi vien labs nākotnes mežs vēl nav garantēts,

“Šeit mums aug uzlabots selekcijas materiāls. Tas nozīmē – zinātnieki izpētījuši, ka konkrēti šīs priedes pēcnācēji augs labāk. Selekcijas efekts ir rēķināms apmēram par 20–23% vairāk nekā tad, ja stādmateriāls būtu ievākts mežaudzē. Pirmās pakāpes selekcija dod 15–18% efektu, otrās pakāpes selekcija – 20–23% efektu. Bet ir viena lieta, proti, selekcija vien neko negarantē. Piemēram, ja veikalā nopērkat F1 sēklas tomātiem vai kādam citam augam un iesējat, bet audzēšanas procesā salaidīsiet dēlī visu tehnoloģiju, tad efekta nebūs nekāda. Selekcija dod iespējas, bet mežsaimniekiem jāprot tās izmantot tālāk. Tā ir stādījuma aizsardzība pret kukaiņiem, pret meža dzīvniekiem, savlaicīga jaun­audzēs retināšana utt.,” tā G. Grandāns.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”

Mājas cūku audzēšanai uzliek stingrus žņaugus – uzzini kādus!
Būtiskas izmaiņas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
Vairs nebūsim miljonāri? Bioloģiski vērtīgās pļavas uz iznīkšanas robežas
Krievijai ir kritušas maskas, tāpēc līdzšinējā agresijas atturēšanas sistēma Baltijā vairs nestrādā, apgalvo Kalniņš
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Kāda būtu NATO tūlītēja atbilde, ja Krievija raidītu raķetes uz Baltijas valstīm? Komentē NBS kapteinis
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
Ābeles apsēdis lapu tinējs. Kā to apkarot?
Lasīt citas ziņas
Kolorado vaboles dodas uzbrukumā: audzētāji šogad ziņo par sevišķi plašu kartupeļu lapgraužu izplatību
Vasarāji Vidzemē sākuši dzeltēt karstuma dēļ
Kāpēc siena zārds vairs nav populāra guļasvieta?
Rika ir ražīgākā piena devēja Latvijā – 144,4 tonnas visa mūža laikā! Iveta no Viesītes lepojas
Vai labību rind­starpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana?
Kuri pērn bija lielākie rapšu audzētāji Latvijā?
“Sadales Tīkls” nespēs šobrīd uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību
“Visgrūtāk būs tiem, kuriem jādomā, kā samaksāt par savu vienīgo īpašumu.” Deputāte par skaudro realitāti
Tiesai nodod lietu pret vairākām personām, tostarp būvuzņēmēju Peilānu par krāpšanu austrumu robežas izbūvē
Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot
FOTO. Karaliene Elizabete II nodevusi savus pienākumus princim Čārlzam. Vai tas nozīmē viņas valdīšanas beigas?
Darba devējs nedrīkst diktēt augstskolām, kāds speciālists viņiem piemērots, uzsver Auziņš
Apinis: Laboratorija, aptieka, primārā aprūpe – ieteikumi priekšvēlēšanu solījumiem
Būsim ārējo parādu verdzībā, valdībai nepadomājot par sekām, norāda Krastiņš
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 6. jūlijā
23:45
Agresoru valstī nespēlēs
23:00
1932. gada 6. jūlijā. Ministra vēstījums padotajiem
22:30