“Jaunā vienotība” lūdz prezidentu neizsludināt grozījumus par kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā 0
Politiskais spēks “Jaunā vienotība” (JV) lūdz Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt un virzīt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, aģentūrai LETA pavēstīja JV.
Pagājušās nedēļas Saeimas lēmums noraidīt Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu ir bīstams, jo ļauj pieprasīt kompensāciju no valsts par arestēto mantu vēl pirms procesa noslēguma. Tas rada risku, ka nodokļu maksātāju nauda tiktu izmaksāta par mantu, ko tiesa vēlāk var atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscējamu, norāda JV.
Paziņojumā presei JV norāda, ka izmaiņas ir pretrunā Saeimas atbildīgajā komisijā lemtajam un nav ņemti vērā atbildīgo institūciju viedokļi, kā arī šādas izmaiņas rada tiesisko nevienlīdzību attiecībā pret personām, kurām kompensācija jāgaida līdz galīgajam lēmumam tiesā. Lai novērstu šos riskus tiesiskumam, likumdevējam ir jāatgriežas pie sākotnējā principa, ka tiesības uz atlīdzinājumu rodas tikai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.
Vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu likumprojektu atgriezt Saeimā otrreizējai caurlūkošanai nosūtījusi gan tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, gan “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti Andrejs Judins un Agnese Krasta, kuri strādā Saeimas Juridiskajā komisijā.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 15. janvārī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas paredz, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs tiks fiksēts kaitējuma atlīdzināšanas lēmuma pieņemšanas brīdī.
Līdz šim likumā par nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu nodarīta nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs ir sasaistīts ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskā pamata iestāšanās brīdī, piemēram, tad, kad spēkā stājies personu attaisnojošs spriedums.
Tādējādi personām salīdzināmos apstākļos var tikt noteikts atšķirīgs atlīdzinājuma apmērs atkarībā no tā, kad radies tiesiskais pamats, lai arī tiesību ierobežojums noticis vienā laikā, skaidrots likumprojekta anotācijā.
