Guntars Klūga.
Guntars Klūga.
Foto: Indulis Burka

Jaunas aizsargājamās teritorijas – vai tā būs slēpta meža nacionalizācija? 17

Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 34
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Lasīt citas ziņas

Jūlijs. Šomēnes karstums mijies ar pamatīgām lietavām. Beigušies mežsaimniecisko darbu ierobežojumi, kas bija saistīti ar putnu perēšanas periodu. Vai tagad ir īstais laiks atsākt jaunaudžu un mežaudžu kopšanu? To Praktiskajam Latvietim stāsta pieredzējis mežsaimnieks no Zemgales GUNTARS KLŪGA, kura ģimene apsaimnieko ap 200 hektāru meža.

Jaunas aizsargājamās teritorijas – slēpta meža nacionalizācija?
CITI ŠOBRĪD LASA

Mežsaimnieks uzskata, ka patlaban no meža, ja vien tas iespējams, jāatturas – tur ir milzum daudz dunduru, odu, mušu. Turklāt aktīvi ir ne tikai asinssūcēji, bet arī mizgrauži, un, piemēram, veicot kopšanu egļu mežaudzēs, var piesaistīt šo kaitēkļu pārāk lielu uzmanību.

Zāles var būt par daudz

“Ja mājās nosēdēt nevar, var doties apsekot mežu. Uzmanība jāpievērš jaunajiem stādījumiem, it īpaši šajā un iepriekšējā pavasarī stādītajām eglītēm. Mitrā laika dēļ pastiprināti aug zāle, jo sevišķi tur, kur eglītes iestādītas vagās. Vagu malās augošā zāle sakļaujas virs jaunajiem kociņiem, un mitrā, karstā vidē kociņš izsūt un iet bojā. Taču uz mežu nav jāsteidz ar motorizētu darbarīku un kādam jāmaksā par kopšanu, bet pašam jāizstaigā jaunaudzes, jāatrod jaunie kociņi un zāle ap tiem vienkārši jāpiemin ar kājām,” skaidro Guntars Klūga.

Nav jābaidās, ka kociņus varētu apēst meža dzīvnieki, jo tagad tie eglītēm virsū neskatās. Mazie kociņi ir apdraudēti pavasara sākumā – februārī, martā.

Patlaban var pārliecināties, vai kociņus zāle neapdraud arī tur, kur augsnes sagatavošanai izmantota kupicošanas metode. Tas raksturīgi purvainākās vietās, kur, atgāžot zemi, veidojas sausāks laukumiņš ar ļoti auglīgu augsni, kurā lieliski aug niedres.

Bērzu un citu lapkoku stādījumos ļoti grūti pamanīt jaunos, pavisam tievos kociņus. Pie šo stādījumu agrotehniskās kopšanas labāk ķerties rudenī, kad tiem lapiņas būs iekrāsojušās dzeltenas un tos varēs viegli pamanīt.

“Es šajā laikā no meža kopšanas turētos pa gabalu, lai gan beidzies putnu perēšanas laiks. Protams, tiem, kam ir ļoti daudz cirsmu, kurās jāveic sastāva kopšana, ir jāiet un jāstrādā. Īpaši tad, ja kopšana saistīta ar atbalsta maksājumu un publiskā finansējuma saņemšanu. Sastāva kopšanu patlaban var veikt lielākās lapkoku audzēs. Augstās cenas dēļ izdevīgi ir zāģēt malkas cirsmas,” uzskata mežsaimnieks.

Vai vērts pļaut?

Apsekojot īpašumus, vēl jāpārliecinās, vai tiešām visur, kur nākas pļaut zāli, tas ir lietderīgi. Piemēram, kādā no īpašumiem, kur bija mazvērtīga lauksaimniecības zeme, mežsaimnieks ierīkojis bērzu plantāciju.

Reklāma
Reklāma

“Pirms tam parēķināju. Aprēķini liecināja, ka 30 gadu periodā, kas ir bērzu plantācijas ciršanas vecums, man izdevīgāk ir iestādīt bērzu un to intensīvi kopt, nevis regulāri pļaut un par to saņemt atbalsta maksājumus.

Turklāt, pat ja no viena koka iegūtu vienu finierkluci. Tikai stādot kokus, ieguvums būs pēc šiem 30 gadiem, pļaujot zāli – regulāri. Vienīgi ir daži nezināmie – vai pēc 30 gadiem pastāvēs maksājumi par bioloģiski vērtīgām pļavām, un cik maksās finierkluči,” skaidro Guntars Klūga.

Tāpat mežsaimnieks iesaka, ja vien tas iespējams, veidot nevis monokultūras, bet mistraudzes, kas ir daudz vērtīgākas un izturīgākas gan pret laika apstākļu iedarbību, gan kaitēkļiem.

Pārbauda grāvīšus

Vēl viens padoms – šādā mitrā un spēcīgām lietavām bagātā laikā noteikti jāapseko grāvīši. It īpaši nelielie, kas kādreiz rakti ar rokām. Tajos var būt vēl pagājušajā rudenī sakritušās lapas, sīki zariņi, kas kavē ūdensteci. Šādās vietās bieži vien pietiek tos paraust ar kāju, un ūdenstece atjaunosies. Tāpat jāpārliecinās, vai lielākos grāvjus nav aizdambējuši bebri.

Uzmanīgi ar mizgrauzi

Ja tas nav izdarīts pavasarī, noteikti jāpārliecinās, vai postu nav izdarījis vējš. Pavasarī pūta arī spēcīgi austrumu puses vēji, kas varēja radīt vējlauzes tur, kur tās parastā situācijā neveidotos, it īpaši egļu audzēs, arī to jaunākajās audzēs.

Aizlauztās un novājinātās eglēs strauji savairojas egļu astoņzobu mizgrauzis. Situāciju šogad nedaudz glāba aukstais un vēlais pavasaris. Pēc vēja postījumiem tagad sakopjot egļu audzes, gaisā būs daudz sveķu smaržas, kas ir pulcēšanās signāls mizgraužiem, tos piesaistot no plašāka apvidus un sakoncentrējot.

Ja iespējams, sakopšanu var atlikt uz brīdi, kad laiks kļūs vēsāks un mizgraužu aktivitāte samazināsies. Tāpat jāņem vērā, ka tagad, siltā un mitrā laikā, gaisā ir daudz sakņu trupi izraisošu sēņu sporu. Kopjot mežaudzes, var sabojāt atstāšanai paredzēto koku saknes, stumbrus un tos inficēt.

Par jaunajiem cirtmetiem

“Es nesaprotu, kāpēc egli vispār vajadzētu audzēt līdz 80 gadiem,” vaicāts par jaunajiem meža cirtmetiem, skaidro Guntars Klūga. “Ja tā nav kukaiņu saēsta, tad noteikti ir sakņu trupes sabojāta. Sapuvusi. Koki tiek vējā nogāzti.

Meža dzīvnieku apgrauztām eglēm pirmais, citādi vērtīgākais nogrieznis labākajā gadījumā ir tikai taras koksne… Zāģbaļķis tur neiznāk. Egle jau 50 gados ir sasniegusi savu pilnbriedu, un ilgāka audzēšana ieguvumus nedos. Zāģbaļķus no šādas egles var pārdot daudz dārgāk nekā no daudz vecākas, bet bojātas egles.”

Mežsaimnieks pauž, ka grozījumus pilnībā atbalsta, jo tie dod lielākas izvēles iespējas. Meža saimnieki iemācījušies saimniekot un nemaz tā nesteidz zāģēt. “Man, piemēram, ir daudz audžu, kuras jau varēja zāģēt atbilstoši iepriekš spēkā esošajām normām un, protams, arī tagad. Taču, ja koki ir veselīgi un vēl spēs dot pieaugumu, kāpēc tos zāģēt?” Viņaprāt, daudz vairāk par jaunajiem cirtmetiem mežus apdraud pieaugošā vēlme radīt jaunas un jaunas aizsargājamās teritorijas, noteikt mikroliegumus, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota vai pat aizliegta.

“Tu tikai saņem vēstuli, un viss… Audze paliek sapūšanai… Ja vēl šo liegumu apsaimniekošana būtu saprātīga un vismaz ziemā varētu kaut ko zāģēt, bet tā nav. Tā ir sava veida slēpta meža nacionalizācija, izņemšana no saimnieciskās aprites.

Vai esam tik bagāti, lai to atļautos?” neizpratni pauž Guntars Klūga. “Tieši aizdomas, ka īpašumam var noteikt ierobežojumus, saimniekus spiež ķerties pie zāģa. Pretējā gadījumā viņi riskē zaudēt ieguldīto laiku un līdzekļus, jo aprobežojumi netiek atbilstoši kompensēti. Lūk, šī ir lielākā problēma, nevis ciršanas caurmēra samazinājums, par ko vajadzētu uztraukties sabiedriskajām organizācijām un vides aktīvistiem!”

UZZIŅA

Galvenie grozījumi noteikumos, kas reglamentē koku ciršanu

• Turpmāk caurmēru skaitliskās vērtības Latvijā tiek noteiktas neatkarīgi no bonitātes un būs priedei 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm; iepriekš tas bija priedei 27–39 cm, eglei 27–31 cm, bet bērzam 22–31 cm.

• Galvenās cirtes platības pēc caurmēra visos meža tipos jāatjauno, sējot vai stādot trīs gadu laikā pēc nociršanas; punkts stāsies spēkā uz ciršanas apliecinājumiem, kas izsniegti pēc 2023. gada 1. janvāra.

• Galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts ekoloģisko koku skaits no 5 uz 8.

• Attiecībā uz stādāmo materiālu, stādot pēc caurmēra cirtes, teikts, kad, atjaunojot priedi, jāizmanto “uzlabots” un “pārāks”, eglei un bērzam tas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

• Galvenā cirte pēc caurmēra nav atļauta, ja mežaudzē pēdējo triju gadu laikā ir bijusi kopšanas cirte; šis punkts stāsies spēkā ar 2025. gada 1. jūliju.

• Turpmāk minimālais kociņu skaits, lai mežaudzi atzītu par atjaunotu, būs priedei 2000/ha (bija 3000), pārējām sugām, t.i., arī eglei un bērzam, 1500/ha (bija 2000).

• Situācijās, kad tiek atjaunotas un ieaudzētas audzes, kas nav vecākas par 10 gadiem, īpašnieks varēs nomainīt valdošo sugu, ja to darīs, izmantojot selekcionētu stādāmo materiālu.

• Par neproduktīvu var atzīt apšu mežaudzi līdz 20 gadu vecumam, kurā vairāk nekā 60% koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti un nebojāto koku skaits vai šķērslaukums ir mazāks par mežaudzes pirmajā stāvā augošo koku minimālā koku skaita vai minimālā šķērslaukuma skaitlisko vērtību. Nosakot bojāto koku skaitu, neuzskaita kokus, kuru augstums pārsniedz koku vidējo augstumu par 20 procentiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.