Satraucoša tendence: kāpēc vēzis aizvien biežāk skar cilvēkus līdz 50 gadu vecumam? Zinātnieki noskaidrojuši iespējamos iemeslus 0
Jaunā pētījumā zinātnieki atklājuši, ka pēdējā pusgadsimta laikā mirstība no vēža ir samazinājusies par gandrīz piekto daļu, taču strauji ir pieaudzis diagnosticēto gadījumu skaits. Turklāt slimība arvien biežāk tiek diagnosticēta cilvēkiem, kas jaunāki par 50 gadiem, raksta “Daily Mail”.
Lielbritānijas Vēža pētījumu centra eksperti, pētījuma ietvaros analizējot Nacionālā veselības dienesta datus par vēža izplatību pēdējo 50 gadu laikā, konstatējuši gan pārsteidzošu progresu, gan satraucošas tendences.
Dati liecina, ka, neraugoties uz izdzīvošanas rādītāju pieaugumu kopš 70. gadiem, risks saslimt ar vēzi ir palielinājies tikpat strauji.
1973. gadā no onkoloģiskām slimībām mira aptuveni 328 cilvēki uz katriem 100 000 iedzīvotāju. Savukārt 2023. gadā šis skaitlis samazinājās līdz 252, kas ir par 22 % mazāk — galvenokārt pateicoties agrīnai diagnostikai un efektīvākai ārstēšanai.
Tajā pašā laikā cilvēku skaits, kuriem diagnosticēts vēzis, pieaudzis par 50%. Visstraujākais pieaugums novērots cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam. Vecuma grupā no 20 līdz 49 gadiem rādītāji pieauguši par 23% kopš 90. gadu sākuma.
Zinātnieki joprojām pēta iemeslus, kādēļ vēzis aizvien biežāk skar gados jaunus cilvēkus.
Eksperti norāda, ka diagnožu skaita pieaugums daļēji skaidrojams ar dzīvesveida faktoriem — smēķēšanu, fizisko aktivitāšu trūkumu, aptaukošanos un neveselīgu uzturu —, kā arī ar papildu iedarbību no apkārtējās vides, piemēram, mikroplastmasas. Daļa speciālistu uzskata, ka saslimstības pieaugumu varētu izraisīt vairāku faktoru kombinācija.
Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka galvenais iemesls “vēža jaunībai” ir nepareizs dzīvesveids.
Piemēram, atklāts, ka zarnu vēža gadījumu pieaugums cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem ir saistīts ar aptaukošanos.
Pētījuma dati rāda, ka no 14 611 jaunajiem pacientiem vairāk nekā trešdaļai diagnozes brīdī bija konstatēta aptaukošanās.
Vēl viens faktors – trauksme. Pētījumā izmantotais distresa termometrs — instruments, kuru medicīnas darbinieki lūdz pacientiem izmantot, lai paustu savas izjūtas un problēmas (piemēram, finansiālas grūtības, sāpes, nogurumu un trauksmi) — rāda, ka jaunākiem pacientiem diagnozes brīdī bija biežāk novērojams vidējs vai stiprs emocionāls distress, salīdzinot ar vecākiem pacientiem.
Nozīmīgu lomu spēlē arī alkohola lietošana.
Turklāt parādās arvien vairāk datu, kas liecina — agrīna vēža gadījumu pieaugums varētu būt cieši saistīts ar izmaiņām cilvēka mikrobiomā.
Mikrobioms — baktēriju, vīrusu, sēņu un citu mikroorganismu kopums, kas mīt mūsu organismā, īpaši zarnu traktā — būtiski ietekmē imūnsistēmu, vielmaiņu un iekaisuma procesus.
Eksperti uzskata, ka mikrobioma nelabvēlīgas pārmaiņas varētu veicināt ļaundabīgu audzēju attīstību. Šīs izmaiņas savukārt bieži vien rodas neveselīga dzīvesveida dēļ — nepilnvērtīga, ar šķiedrvielām nabadzīga uztura, mazkustīguma, kā arī pārtikas piesārņojuma dēļ. Tiek minēti arī pesticīdi, antibiotiku atliekas, īpaši apstrādāta pārtika un mikroplastmasa, kas var ietekmēt mikroorganismu līdzsvaru organismā.
