Bankas “Citadele” E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.
Bankas “Citadele” E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.
Publicitātes foto

Kā digitalizācija ietekmēs banku sektoru, cik straujas izmaiņas mūs sagaida 0

Banku sniegtie digitālie pakalpojumi kļūst arvien populārāki, un pēdējā gada laikā četru Latvijas lielāko banku internetbanku lietotāju skaits audzis par 5%, bet mobilo lietotņu – par 18%. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem 2018. gada vidū internetbanku pakalpojumus lietoja 70% banku klientu, bet 2019. gada vidū – 75%. Savukārt mobilo lietotņu klientu skaits audzis īpaši strauji – no 17% 2018. gada vidū līdz 35% 2019. gada vidū.

Maskava paziņo, kādā gadījumā varētu notikt “Azovstaļ” aizstāvju apmaiņa
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
Lasīt citas ziņas

Lai apskatītu banku sektora tendences, kas saistītas ar mobilo un digitālo vidi, “Digital Freedom Festival” ietvaros 15. novembrī uz “Innovation Bazaar” skatuves notiks diskusija “Banka 4.0: banka visur un mobilie pakalpojumi vispirms”, kurā piedalīsies Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Klix.app” produktu vadītājs Eduards Timofejevs, “Citadele banka” E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš un Digitālo kanālu biznesa attīstības vadītāja Astra Cīrule.

Pirms diskusijas “Citadele banka” E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš stāsta par tendencēm banku digitālajos pakalpojumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko nozīmē banka 4.0?

Banka 4.0, ir ātra, ērta, intuitīva un, galvenais – kļūst aizvien vairāk neredzama. Šajā laikmetā mums vairs nav jāpiepūlas, veicot finanšu darījumus. Banka, lielā mērā, vienmēr ir līdzi – gan mūsu kabatā, gan sarunā ar digitālajiem asistentiem, gan arī neredzami ieintegrēta servisos vai citās digitālās lietotnēs, ko mēs lietojam.

Bankai ne tikai ir jānodrošina klientam informācijas saņemšana par kontos pieejamajiem līdzekļiem un jāspēj nodrošinātu maksājumus reālā laikā jebkurā diennakts stundā, bet arī jāspēj sniegt klientam ieteikumi, kā ieekonomēt līdzekļus, vai aizņemties naudu atbilstoši tā vajadzībām tikai vienas balss komandas vai pogas spiediena attālumā.

Cik sen bankas piedāvā izmantot telefona lietotnes pakalpojumu saņemšanai?

Telefona lietotnes banku pakalpojumu saņemšanai ir 4 – 5 gadus sena inovācija, un jau šodien varam redzēt, ka tā piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Sākotnēji banku klienti ar telefona lietotnes starpniecību varēja veikt transakcijas, apskatīties konta bilanci, t.i. tā būtībā dublicēja internetbanku.

Attīstoties informācijas tehnoloģiju industrijai, banku lietotnes kļuvušas daudz interaktīvākas, proti, darbības, kas internetbankā veicamas ar vairākām darbībām, šobrīd mobilajā lietotnē veicamas ar mazāku klikšķu skaitu. Arvien vairāk tiek domāts par lietotāju pozitīvu pieredzi, un šobrīd klienti var saņemt daudz vairāk pakalpojumu – nosūtīt maksājumus uz telefonu, krāt lojalitātes punktus, mainīt kartes PIN kodu utt.

Pateicoties mākslīgajam intelektam un lielajiem datiem, bankas var izstrādāt daudz personificētākus piedāvājumus saviem klientiem, kā arī nodrošināt jaunus saskarsmes veidus ar klientu, piemēram, ļaut klientam izmantot arī balss komandas.

Vai straujais pieaugums banku mobilo lietotņu izmantošanā vērojams Latvijā vai visā pasaulē?

Esam tikai sekotāji, jo ir reģioni, kur attīstība notikusi daudz straujāk, piemēram, Āzijā. Tas saistīts ar strauju finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstību šajā reģionā.

Pēdējā laikā Latvijā strauja virzība notikusi, pateicoties mobilo sakaru attīstībai, proti, mobilo datu plāni kļuvuši daudz pieejamāki lielai daļai iedzīvotāju. Protams, nepieciešama arī ieradumu maiņa, kas aizņem zināmu laiku. Jāsaka, ka bankas Baltijā ir pietiekami inovatīvas un spēj iet līdzi straujajam ritmam.

Vai Latvijā banku klienti ir piesardzīgi vai ātri pieņem jauninājumus?

Pēdējos divos gados esam kļuvuši daudz aktīvāki banku mobilo lietotņu izmantotāji. Ja 2017. gada vasarā Citadeles klients ar lietotni veica maksājumus vai cita veida transakcijas vidēji četras reizes mēnesī, tad šī gada vasarā – jau 12 reizes mēnesī.

Pieaugums ir ļoti straujš, tajā skaitā ar lietotnes palīdzību veikto mobilo maksājumu skaits. Viena no priekšrocībām – kopš 2018. gada ir pieejami zibmaksājumi, kuriem pieslēgušās trīs lielākās Latvijas bankas, ļaujot maksājumus izpildīti dažu sekunžu laikā 24/7 režīmā.

Kas tiek prognozēts nākotnē? Vai gaidāmi kādi jauni tehnoloģiski risinājumi banku pakalpojumu saņemšanā?

Domāju, ka mobilās lietotnes turpinās attīstīties un galvenais virziens būs pakalpojumu personificēšana, proti, varēsim katram klientam piedāvāt daudz īpašākus pakalpojumus atbilstoši viņa vēlmēm un vajadzībām, daudz precīzāk varēsim uzrunāt savus klientus.

Strauji attīstīsies balss izmantošana, bet jautājums, cik strauji tas notiks mūsu reģionā, ņemot vērā latviešu valodas specifiku. Ikdienā nerunājam gramatiski pareizā valodā, izmantojam daudz svešvārdu, un mākslīgajam intelektam tas viss ir jāiemācās.

Visticamāk Eiropā šis pakalpojums attīstīties straujāk, bet varēsim būt labi sekotāji un to pielāgot savām vajadzībām un valodas specifikai.

Kādu pakalpojumu saņemšanai klienti visbiežāk izmanto mobilās lietotnes?

Visbūtiskākā sadaļa ir maksājumi, saziņa ar banku, kā arī karšu vadība – PIN koda maiņa, kartes nobloķēšana, jaunas kartes pasūtīšana, bilances apskatīšanās. Strauji attīstās arī maksājumi ar telefonu, proti, pie karšu termināļa pieliekot telefonu līdzīgi kā bezkontakta karti. Līdzīgi kā citas bankas strādājam arī pie “Apple Pay” maksājumu nodrošināšanas.

Cik drošas ir banku lietotnes?

Lai cik dīvaini tas pirmajā mirklī nešķistu, mobilā lietotne ir drošāka nekā internetbanka. Atšķirība ir tāda, ka, lai izmantotu internetbanku, lietojam dažādas interneta pārlūkprogrammas, un pastāv iespēja, ka pa vidu var ielauzties kāds nevēlams ļaundaris. Protams, tā nav liela, bet tomēr.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lietojot mobilo telefonu, izmantojam tieši konkrēto mobilo lietotni, kura rūpīgi tiek pārbaudīta un pastāv daudz mazāks risks, ka būs pieejama kāda ļaunatūra, kas kaut ko varētu nodarīt. Protams, tas neizslēdz cilvēcisko faktoru, proti, jāatceras, ka pieejas kodi un biometrijas dati ir rūpīgi jāsargā.

Nepieciešama elementāra piesardzība, proti, ja esat devuši bērniem pieeju savam telefonam, jāatceras, ka viņiem būs pieejama arī bankas mobilā lietotne. Tas ir tāpat kā glabāt makā maksājuma karti ar otrā pusē pielīmētu PIN kodu. Visus cilvēka neuzmanības modeļus ne vienmēr varam paredzēt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Maskava paziņo, kādā gadījumā varētu notikt “Azovstaļ” aizstāvju apmaiņa
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu
Skatītājs jautā: Kāpēc Ukraina nevar samaksāt privātajām militārajām vienībām, lai tās karotu viņu pusē?
Lasīt citas ziņas
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
FOTO. Apcietina Bunkus slepkavības lietā aizdomās turēto uzņēmēju Babenko
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Sprūds: Krievija ir pierādījusi, ka tai nav izpratnes un vēlmes iestāties par cilvēku dzīvībām
Kā nezaudēt renovācijas efektu?
22:03
Militārie eksperti: Ukrainas armijai būtu prātīgi atkāpties no atsevišķām pozīcijām, lai nenonāktu ielenkumā
21:38
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
21:30
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Šmidre: “Ja būs noslēgts pamiers, tad aizmirsīs par visiem noziegumiem”
Krievija atceļ vecuma ierobežojumus līgumkaravīriem
Lucavsalā par 2,4 miljoniem eiro izbūvēs jaunas ielas
Ukrainā kaujas sasniegušas Severodoneckas robežas
Uzvaras parkā esošais piemineklis pašvaldībai būs jādemontē līdz 15.novembrim
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps
Naktī daudzviet bagātīgi līs
Kārlis Streips: Tādas katastrofas var atkārtoties vēl un vēl
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
VIDEO. Patiess un ļoti emocionāls video: ko postošais karš ir atņēmis ukraiņu ģimenēm
Maskava paziņo, kādā gadījumā varētu notikt “Azovstaļ” aizstāvju apmaiņa
“Mani visvairāk apbēdina, ka tā puse, kura ir par labiem zēniem, baidās to izteikt.” Aivars Broks par sabiedrības saliedētību Daugavpilī
Kremļa plānotais zibenskarš izvērties par krievu karaspēka barbarisku vardarbību pret civiliedzīvotājiem
Ukraiņu režisors Kannu kinofestivālā protestē pret Krieviju
Raža līdz pat septembrim! Labākās “vēlās” zemeņu šķirnes, ko audzēt Latvijā
Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 63,2%
Kā nezaudēt renovācijas efektu?
Uzņēmumiem draudzīgāko pašvaldību balvas saņem Bauskas novads un Jūrmala
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?