“Strādājošai mammai palīdzība nepienākas, bet citi pabalstus saņem gadiem?” Lasītājas vēstule izgaismo sāpīgu jautājumu
0
LA.LV redakcijā saņēmām vēstuli no kādas lasītājas, kura uzskata, ka sociālās palīdzības sistēma Latvijā ne vienmēr ir taisnīga pret strādājošiem cilvēkiem.
“Esmu visu mūžu strādājoša sieviete. Par dekrēta atvaļinājumus neesmu izmantojusi līdz galam un atgriezos darbā, lai varētu uzturēt bērnus. Šeit ir jautājums par pabalstu sistēmu, kas diemžēl ir ļoti negodīga.
Kāpēc sieviete, kas ir viena ar bērnu, nav pelnījusi sociālo palīdzību, jo redz viņa strādā, bet kāds, kas gadiem nestrādā, gadiem saņem pabalstus, ko būsim godīgi, lielāko daļu gūst no strādājošo nodokļiem.
Dzīvoju ļoti mazā pilsētā, kur visus zinu. Pie mums lielākā daļa sociālo pabalstu, pārtikas paku, malkas palīdzības, rēķinu apmaksas palīdzību saņem tie, kas nevis divus vai trīs mēnešus ir grūtā finansiālajā situācijā, bet gadiem pat nemeklē darbu.
Viņi neoficiāli piepelnās, gadiem, pat gadu desmitiem saņem palīdzību un nemaz nemeklē darbu. Pie mums darbā ir bijuši gadījumi, kad ienāk un prasa parakstīt lapu, ka esmu meklējusi darbu.
Tāpat kovida laikā ienāca žēlojās, ka vadība apsolīja bērniem mācībām internetu un, neatceros, telefonus vai datorus, jau nedēļu velkot garumā. Es saku, kā lai nāk pie mums strādāt, varēs nopirkt, nevajadzēs ne no viena neko gaidīt.
Atbilde bija viennozīmīgi atklāta- oi, nē, pie jums (veikalā) grūti, vēl noņems maznodrošināto statusu, man nav izdevīgi. Var cilvēkam būt vajadzīga jebkuram palīdzība, bet, ja gadiem nestrādā, tas būtu jāsāk izvērtēt.
Mūsu pilsētā sociālo palīdzību saņem tikai tie, kam gadiem ilgi ir šis statuss un kas nemaz necenšas piepūlēties. Tas ir viens un tas pats kontingents gadiem,”
Lidija raksta.
LA.LV sazinājās ar vairāku pilsētu sociālajiem dienestiem, lai noskaidrotu situāciju, vai tiešām palīdzību saņem cilvēki, kuri atmetuši vēlmi strādāt, tādējādi norādot uz nepilnībām šajā sistēmā.
Rīgas sociālā dienesta pārstāvji: “Sociālos pabalstus piešķir gadījumos, kad mājsaimniecība objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt pamatvajadzības vai segt noteiktus izdevumus. Rīgas pašvaldībā sociālā palīdzība tiek piešķirta pēc mājsaimniecības ienākumu un materiālo resursu izvērtēšanas, lai nodrošinātu ienākumus garantētā minimālā ienākuma līmenī, segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegtu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, veselības aprūpes izdevumiem, krīzes situācijā vai citos pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētos gadījumos.
Sociālās palīdzības saņemšanas ilgums ir atkarīgs no pabalsta veida un personas vai mājsaimniecības sociālās situācijas.
Pamata sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti uz noteiktu periodu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju un iesniegtajiem dokumentiem, un pēc šī perioda sociālais dienests situāciju izvērtē atkārtoti. Ja mājsaimniecības ienākumi, materiālais stāvoklis vai sociālā situācija mainās, tad pabalsta apmērs un saņemšanas ilgums var tikt pārskatīts.
Jā, atsevišķi pabalstu piešķiršanas nosacījumi pašvaldībās var atšķirties. Valsts nosaka sociālās palīdzības pamatprincipus, minimālo ienākumu sliekšņus, GMI un mājokļa pabalsta aprēķina pamatkārtību, savukārt pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos noteikt papildu atbalsta veidus, ienākumu sliekšņus maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, kā arī atsevišķas ar mājokli saistīto izdevumu normas. Rīgā šie nosacījumi ir noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos.
Rīgā pēdējos gados sociālo pabalstu saņēmēju skaitam kopumā ir samazināšanās tendence. 2025. gadā sociālos pabalstus saņēma 28 266 personas, kas ir par 8 % mazāk nekā 2024. gadā.
Samazinājums vērojams arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņēmēju skaitā. Vienlaikus atsevišķās pabalstu grupās izdevumi var pieaugt, jo tos ietekmē minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas, pensiju indeksācija, komunālo maksājumu dinamika un konkrētu mērķa grupu vajadzības.
Nevar apgalvot, ka vairumā gadījumu pabalstus gadiem saņem vieni un tie paši iedzīvotāji. Sociālā palīdzība tiek piešķirta pēc individuāla izvērtējuma un tiek regulāri pārskatīta. Daļai cilvēku atbalsts ir īslaicīgs, piemēram, ienākumu samazināšanās, krīzes vai pārejošu grūtību gadījumā. Vienlaikus ir mērķa grupas, kurām atbalsts objektīvu apstākļu dēļ var būt nepieciešams ilgāk, piemēram, atsevišķi dzīvojošiem senioriem, personām ar invaliditāti vai mājsaimniecībām ar ilgstoši zemiem ienākumiem.
Pašvaldība var pārtraukt vai atteikt pabalsta izmaksu tikai normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Tas var notikt, ja mājsaimniecība vairs neatbilst pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, ir mainījušies ienākumi vai materiālā situācija, persona nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus, sniegusi nepatiesu informāciju vai nepilda līdzdarbības pienākumus, ja tādi noteikti. Lēmums vienmēr tiek pieņemts, pamatojoties uz normatīvo regulējumu un konkrētās mājsaimniecības situācijas izvērtējumu.
Jā. Rīgas Sociālais dienests darbspējīgām personām vērtē ne tikai materiālo situāciju, bet arī nepieciešamo sociālo darbu un līdzdarbības pienākumus.
Personas tiek motivētas reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, meklēt darbu, piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos, apgūt valsts valodu vai profesionālās prasmes, kā arī risināt citus šķēršļus, kas kavē iesaisti darba tirgū.
Rīgas datos redzams, ka nestrādājošo klientu skaits pēdējos gados samazinās, tomēr daļai klientu ir komplicētas problēmas, piemēram, veselības traucējumi, atkarības, valodas barjera vai ilgstoša atrašanās ārpus darba tirgus, tādēļ atbalsts tiek plānots individuāli.
Atbildi sniedz Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga: “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likums) 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju.
Pamata sociālās palīdzības pabalsti ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts – materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai un mājokļa pabalsts – materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.
Papildu sociālās palīdzības pabalsti ir:
– pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai – materiāls atbalsts personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, piemēram, pabalsts veselības uzlabošanai;
– pabalsts krīzes situācijā – operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.
Pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu:
– piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
– piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi.
Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.
Siguldas novada pašvaldības Sociāla dienesta klientu skaits un sniegtā sociālā palīdzība un pakalpojumi periodā no 01.01.2025. līdz 30.06.2025. un periodā no 01.01.2026.-30.06.2026. palielinājusies par 2.89 %, ko nevar uzskatīt par būtisku klientu skaita palielināšanos.
Ikviena ģimene (persona), kura ir deklarēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, var vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Sociālais dienests izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, kā arī pieņem lēmumu par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
Likuma 12. panta piektajā1 daļā paredzēts, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības atcelt lēmumu par pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksu pilnībā vai daļēji, ja persona darbspējīgā vecumā bez pamatota iemesla atsakās pildīt klienta pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona aprūpē bērnu.
Likuma 39. pants kā speciālā tiesību norma nosaka iestādes rīcību gadījumā, kad persona savas vainas dēļ, sniedzot nepatiesas ziņas vai noklusējot tās, ir saņēmusi tai izdotu labvēlīgu administratīvo aktu, proti, nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanu.
Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Likuma 39. pantu ne tikai ierobežo personas tiesības paturēt saņemtos pabalstus (paredz tos atmaksāt), bet arī kalpo būtiskām sabiedrības interesēm – nodrošina, ka sociālo palīdzību, tostarp pabalstu veidā, var saņemt pēc iespējas plašāks personu loks, vai saņemt pabalstus lielākā apmērā, kā arī veicina personas pašas iesaisti savas sociālās situācijas risināšanā.
Ar sociālās palīdzības sistēmas darbības mērķi nav savienojama personas rīcība, kas liedz noskaidrot tās patiesos ienākumu avotus un kas liecina par to, ka konkrētā persona apzināti savu dzīves situāciju vēlas iekārtot tā, lai atbilstu sociālās palīdzības saņēmēja statusam.
Jautājumā par darba tirgu kopumā un veicamiem pasākumiem nolūkā panākt personu iekļaušanos darba tirgū, norādāms, ka tas attiecas uz mūsu valsts iekšējo politiku un tās rezultātiem:
– nodarbinātības līmenis ir palielinājies līdz 80 %, tajā skaitā, personām ar invaliditāti – līdz 50 %;
– ilgstošā bezdarba līmenis nepārsniedz 15 % no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.
Sociāla dienesta Pilngadīgo personu atbalsta nodaļas sociālie darbinieki regulāri veic darbu ar ilgstošiem pabalstu saņēmējiem, iesaistot personas (ģimenes), risināt vai mazināt savas sociālās problēmas, attīstot katras personas resursus un iesaistot tās atbalsta sistēmās.
Sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru un uzņēmējiem veicina personas iesaistīšanos darba tirgū, kā arī risina citas dažāda rakstura sadzīves un sociālas problēmas. Pilngadīgo personu atbalsta nodaļā 2025. gadā beigās sadarbībā ar klientu bija uzsāktas 107 klientu lietas, kurās tika veidoti klienta rehabilitācijas plāni, kuru mērķis ir veicināt klienta resursu saglabāšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu, lai veicinātu klienta sociālo problēmu mazināšanos.
Ventspils Sociālais dienesta pārstāve: “Ja persona ir vērsusies Sociālajā dienestā un pieprasījusi pabalstu, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek izvērtēta atbilstība pabalsta piešķiršanai vai atteikšanai. Sociālo pabalstu var saņemt neierobežoti, ja vien atbilst pēc normatīvajiem aktiem. Kā mainās pabalstu saņēmēju skaits jūsu pašvaldībā? Cilvēki paliek vairāk. Pabalstus saņem vieni un tie paši iedzīvotāji, kā arī jaunie klienti. Ja neatbilst normatīvajiem aktiem, tad pašvaldība ir tiesīga atcelt piešķirto pabalstu.”
Vai tev ir kāds jautājums par pabalstiem, nodokļiem, pensijām, algām? Raksti savu stāstu man uz [email protected].
