Mākslinieču dueta “Skuja Braden” izstādē “Samsāra” žūrija īpaši izcēlusi ekspozīcijas centrālo daļu “Ilgas altāris”.
Mākslinieču dueta “Skuja Braden” izstādē “Samsāra” žūrija īpaši izcēlusi ekspozīcijas centrālo daļu “Ilgas altāris”.
Publicitātes (Didža Grodza) foto

Astoņi spilgti mākslinieki un viņu grupas. Kurš iegūs Purvīša balvu un 28 500 eiro? 1

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

“Skuja Braden”, Valdis Celms, Krista un Reinis Dzudzilo, Kaspars Groševs, Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola, Rasa un Raitis Šmiti, Aija Zariņa, Amanda Ziemele.

LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 92
5 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
Nedēļa
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 175
5 stundas
Lasīt citas ziņas

Astoņi izcili Latvijas mākslinieki un autoru kolektīvi par savu darbību 2019. un 2020. gadā ir neatkarīgo ekspertu izvirzīti Purvīša balvai – lielākajam un prestižākajam apbalvojumam vizuālās mākslas jomā Latvijā.

No 4. jūnija līdz 8. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā apskatāma septītā Purvīša balvas izstāde, kuras ekspozīciju veido spilgts glezniecības, instalāciju, porcelāna un videomākslas kopums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā balvas fināla atlasei tika nominēti 18 mākslinieki/mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts par nozīmīgu notikumu Latvijas vizuālās mākslas ainā pēdējo divu gadu laikā. Laureāta vārds tiks nosaukts, izvērtējot astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē, kuras kuratore ir mākslas zinātniece, kritiķe Daiga Rudzāte.

Tās norises laikā apmeklētājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kurš tiks paziņots izstādes noslēgumā.

Turpinot pirms diviem gadiem aizsākto tradīciju, arī šogad pasniegs balvu par mūža ieguldījumu mākslā (10 000 eiro, neieskaitot nodokļus), un to saņems Maija Tabaka – par uzticību glezniecībai mūža garumā un figurālās glezniecības gara uzturēšanu Latvijas mākslā.

Šajās lappusēs iepazīstinām ar šā gada pretendentiem uz Purvīša balvu, par viņu ieguldījumu Latvijas mākslā viedokļus pauž eksperti.

 

Duets “Skuja Braden” – nosaukts par izstādi “Samsāra”, īpaši izceļot ekspozīcijas centrālo daļu “Ilgas altāris”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (14.03.–27.09.2020.).

Solvita Krese
Foto: Evija Trifanova/LETA

SOLVITA KRESE, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja, kuratore, mākslas zinātniece: “”Skuja Braden” radošā darbība Latvijas mākslas scēnā iezīmējas kā spilgta, savrupa un neparasta parādība, kas īpaši pamanāma kļuvusi pašreiz, sabalsojoties ar pasaulē aktuālajiem feminisma kustības naratīviem un keramikas kā radošās domas izpausmes veida renesansi.

Izstādē “Samsāra” ar barokālu vērienu un jaudu grupējās un sa­blīvējās gan groteski viepļi un laikabiedru portreti, gan makabriskās noskaņās vibrējoši galvaskausi un moralizējošu tikumu un netikumu parāde, gan prostitūtas, geišas, suņi un politiķi.

Kultūrvēsturiskas references mijās ar feminisma un kritiskās domas manifestācijām, nekautrējoties no triviālām banalitātēm, kas brīžiem, šķiet, jau pārsniedz labas gaumes robežas. Un, iespējams, vienā brīdī tā visa liekas par daudz.

Bet pārsteidzoši, ka tieši šis eksplozīvi barokālais un manieriski piesātinātais izstādes musturs, kur savijas visi neskaitāmie stāstu pavedieni un kas ir risināts ar visai arhaiskas tehnikas, nevis jauno tehnoloģiju palīdzību, rada gandrīz detonējošu efektu, ļaujot ļoti precīzā un mūsdienīgā veidā ieraudzīt šī brīža pasaules grotesko seju, kā arī gandrīz pravietiskā intonācijā izgaismot ārkārtas situāciju, kurai pasaule pašreiz virzās cauri.”

 

KĀRLIS VĒRPE, filozofs: “Pārsteidz ne vien keramikas darbu apgleznojuma tematiskās variācijas, bet arī objektu formveide un neticamā plastika, veidolu veselums, par spīti tam, ka laba daļa no piedāvājuma nav darināta ierastas keramikas simetriskuma robežās. (..) Izstādes spēku rada arī tās konceptuālais uzstādījums.

Samsāra ir veselumu apzīmējošs vārds – efektīgs uzstādījums tematiskam kopplānam tik vērienīgai izstādei. Keramikas izstrādājumus pavada teksti; autores tajos brīvā literārā stilā apraksta savus ieskatus par pasauli, darbu, ietekmēm un teorētiskajiem ieskatiem.

Budisms ir būtisks “Skuja Braden” redzējumā, citi iedvesmas avoti nav tik uzskatāmi izcelti, acīmredzami, esat aicināti tos uzmeklēt un izprast paši.

Ir patīkami mākslas ekspozīcijā lasīt pašu autoru domas, kuras ir jēgpilni un literāri baudāmi pierakstītas un sniedz pietiekamu terminoloģisku materiālu izpratnei, mākslas darbiem ierasto atvērtību ierobežo un uzrāda interpretācijas vadlīnijas.”

 

Valda Celma “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē.
Publicitātes (Hedi Jansoo) foto

VALDIS CELMS – nosaukts par kinētiskajām skulptūrām “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē “Viss reizē zied” (20.08.–13.09.2020.).

 

ELĪNA SPROĢE, kuratore: “RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem.

Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70. gadiem un materializējušies tikai šogad.

Kinētiskās lielformāta skulptūras “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tajā pašā laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus tālā pagātnē.

Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma.”

ANDRIS TEIKMANIS, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā: “Kad jau šķiet, ka dialogs starp postindustriālo vidi un postlaikmetīgo mākslu ir ieguvis pašpietiekamu rituālu aprises; kad liekas, ka visi argumenti un retoriskie paņēmieni jau ir pielietoti; kad visas manifestācijas ir apliecinātas; kad jau šķiet, ka nekas vairs neizraus skatītāju no vieglā transa stāvokļa, tad kā mākslas bezgalīgo svētceļojumu mērķis – Dzīvības ritmi.

Valda Celma darbs koncentrēja visa pēdējā pusgadsimta Latvijas, latviešu mākslas un nācijas garīgo ceļojumu.

Lokalitātes un globālisma konteksts; kinētiskās un amatu mākslas (dizaina, mākslinieciskās konstruēšanas, rūpnieciskās mākslas, tehniskās estētikas) estētiskās mijiedarbības; neosakralitātes un neospiritualitātes izaicinājums industriālās sabiedrības pēdējiem bruņiniekiem un postkosmiskā metafizika – tas viss piepeši koncentrējās vienā vienīgā mākslas darbā.

Vienā darbā, kurš izteica visu, ko tajā brīdī gribējās ieraudzīt. Viss ir pateikts. Dzīvības ritmi.”

 

Fragments no Kristas un Reiņa Dzudzilo darba “ZRwhdZ” “Kim? Laikmetīgās mākslas centrā”.
Publicitātes (Anša Starka) foto

KRISTA un REINIS DZUDZILO – nosaukti par darbu “ZRwhdZ” “Kim? Laikmetīgās mākslas centrā” (22.08.–06.10.2019.).

LĪNA BIRZAKA-PRIEKULE, kuratore: “Kristas un Reiņa Dzudzilo instalācijas “ZRwhdZ” nosaukumā iekodēts teikums no Riharda Vāgnera operas “Parsifāls” libreta – “Par telpu šeit top laiks”.

Audiovizuālās instalācijas pamatā galvenie spēlētāji ir ne tikai Laiks un Telpa, bet arī Mūzika un pats galvenais – Skatītājs.

Dzudzilo darbs ļauj nonākt kabatas formāta mūzikas kastītē, kur, stāvot, sēžot vai guļot uz rotējošās grīdas, laiks un telpa kļūst relatīvi, tāpat kā “Exit” var pārtapt par ieejas durvīm uz jaunu pieredzi.

Uzskatu, ka nomināciju pamato Kristas un Reiņa Dzudzilo spēja ar lakoniskiem vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem pietuvoties tam, ko Rihards Vāgners reiz attiecināja uz “Gesamtkunst­werk” – ideju par pilnīgu eksistences pieredzi, kas realizēta ar mākslas starpniecību.”

ANDRIS TEIKMANIS, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā: “Kristas un Reiņa Dzudzilo veikums, kas sākotnēji kalpoja par pamatu starptautiskas atzīšanas ieguvei Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnālē par labāko kuratoru koncepciju, ir viens no unikālākajiem Latvijas mūsdienu mākslas veikumiem.

Pirmkārt, pats mākslas darbs ir mākslas mašīna. Turklāt nevis pārnestā, savulaik modernistu proponētā, bet tiešā, nepārprotamā nozīmē, reprezentējot cilvēka radītās tehnogēnās pasaules pašpietiekamo skaistumu un… atsvešināto mehānisma distancētību. Otrkārt, tā iecere, kombinējot skatuves mākslas, vides dizaina, telpas objektu un mūzikas instrumentu funkcionalitāti un kvalitātes, ir radījusi priekšnoteikumu īstam “Ge­samtkunstwerk”.”

 

Skats uz Kaspara Groševa multimediālo instalāciju “Cita istaba”.
Publicitātes (Kristīnes Madjares) foto

KASPARS GROŠEVS – nosaukts par multimediālo instalāciju “Cita istaba” mākslas festivāla “Cēsis 2020” ietvaros (25.07.–28.08.2020.).

SOLVITA KRESE, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja, kuratore, mākslas zinātniece: “Kaspara Groševa radītajā multimediālajā instalācijā “Cita istaba” daudzslāņainā griezumā atklājās mākslinieka daudzpusīgās radošās darbības dažādie aspekti, savā ziņā veidojot parafrāzi par “Gesamtkunstwerk” jeb totālā mākslas darba formātu laikmetīgās mākslas kontekstā. Glezniecība mijiedarbojās ar skaņu, ļaujot dažādiem analogajiem un digitālajiem skaņu radīšanas un atskaņošanas instrumentiem un aparātiem kļūt par neatņemamu instalācijas sastāvdaļu, par redīmeidiem, kam iedvesta jauna dzīvība. Piesātinātā un fragmentētā telpa kļūst par iegremdējošu vidi, kurā skatītājs var ļauties nepastarpinātam sajūtu piedzīvojumam. “Citu istabu” iespējams arī aplūkot dialogā ar feminisma kontekstā hrestomātisko Virdžīnijas Vulfas romānu “Sava istaba”, pārjautājot maskulīnās pasaules uztveres stereotipus mūsdienu sabiedrībā.”

 

Skats no Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas projekta “Mākslinieku krīzes centrs”.
Publicitātes (Anša Starka) foto

IEVA KRAULE-KŪNA un ELĪNA VĪTOLA – nosauktas par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un “Kim? Laikmetīgās mākslas centrā”.

LĪNA BIRZAKA-PRIEKULE, kuratore: “Šis projekts divu gadu periodā piedzīvojis vairākas transformācijas. Sākotnēji tas galerijā “Low” sastāvēja no pašu autoru izveidotas telpas un interjera, kur aizgādībā tika ņemtas 16 citu autoru visdažādāko veidu radošās neveiksmes, bet tagad tas pārtapis mugursomā, kļūstot par pārnēsājamu “Mākslinieku krīzes centra” versiju. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieču spēja izveidot formā un saturā vienotu projektu, kas divu gadu garumā spējis ļoti trāpīgi uztaustīt mākslas dzīves realitāti un asprātīgi pievērst uzmanību institucionālajam fonam, kas uzbūvēts ap mākslinieku, liekot pārdomāt mākslas veidošanās procesus, kā un kāpēc tiek finansēta māksla, kā arī to, kas nosaka, kurš mākslas darbs tiek parādīts vai neparādīts, nopirkts vai nenopirkts.”

 

SOLVITA KRESE, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja, kuratore, mākslas zinātniece: “Meistarīgi darbojoties ar formu un aicinot citus māksliniekus kļūt par radošā dueta projekta līdzautoriem, mākslinieces veiksmīgi paplašina ierastās mākslas teritorijas robežas, gan piedāvājot telpiskus objektus un vides instalācijas, gan veidojot attiecību estētikā balstītas konstrukcijas, gan attīstot sociāli atbildīgu iniciatīvu, kas liek pārjautāt institūciju nozīmi mākslas ekosistēmā.”

 

Skats no Rasas un Raita Šmitu darba “Atmosfēriskais mežs”.
Publicitātes foto

RASA un RAITIS ŠMITI – nosaukti par darbu “Atmosfēriskais mežs” (2020) mākslas un mediju centra “ZKM” Karlsrūē (Vācija) organizētajā virtuālajā izstādē “Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas” (22.05.2020.–28.02.2021.).

Andris Teikmanis
Foto: Lita Krone/LETA

ANDRIS TEIKMANIS, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā: “Šis mākslas darbs, kurš tiek eksponēts Bruno Latūra un Pītera Veibela kūrētajā izstādē, reprezentē jau nākamo mākslas spirāles vijumu tehnoloģiskajā neospirituālismā, iezīmējot vismaz trīs vērā ņemamas kvalitātes. Pirmkārt, tas ir mākslinieciskais pētījums. Respektīvi, mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi ir izmantoti nevis jebkāda veida refleksijai, bet jaunu zināšanu radīšanai. Tā objekts ir Šveices Alpu skujkoku meži, kas šobrīd cieš no sausuma, un tajos radītā “dzīvā observatorija”. Otrkārt, pateicoties virtuālajām tehnoloģijām, tas ir reizē globāls un reizē lokāls, tas vienlaikus pievēršas pētnieciskai un politiskai ekoloģijai, tas liek mums pārvērtēt attieksmi pret mūsu planētu un piedalās diskusijā par Zemes (Gajas) dekolonizāciju. Treškārt, tas gluži vienkārši ir labākais zināmais virtuālo tehnoloģiju radītais mūsdienu ainavas mākslas piemērs. Tas ir estētiski bagātinošs. Tas ir meditatīvs. Tas ļauj atgūt zaudēto harmoniju un līdzsvaru. Tas nes mieru.”

 

Aijas Zariņas darbs no personālizstādes “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”.
Publicitātes (Andra Zieda) foto

AIJA ZARIŅA – nosaukta par personālizstādi “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (07.12.2019.–02.02.2020.).

 

LĪNA BIRZAKA-PRIEKULE, kuratore: “Aijas Zariņas izstāde pievēršas radīšanai kā vienai no cilvēka dzīves vissvarīgākajām sastāvdaļām. Lai arī izstāde ar lielu vērienu un patosu piesauc tautas gara modināšanas tēmu, atdzimšanu jaunās kvalitātēs, no patērētājiem aicinot kļūt par radītājiem, māksliniecei izdevies radīt glezniecisko telpu, kurā valda svētnīcas sajūta.

Aijas Zariņas monumentāli figurālās kompozīcijas organiski apdzīvojušas ārkārtīgi sarežģīto LNMM Kupola zāli, kas, šķiet, viņas izstādē ir ieguvusi garīgu paplašinājumu, un izstādes vispārinātais programmatiskais uzdevums aicināt tautu radīt spēj uzrunāt ļoti personīgi.”

 

ANDRIS TEIKMANIS, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā: “Laikā, kad saskaramies ar pilsoniskās sabiedrības deficītu, bet mākslas politiskais aktīvisms tiek saprasts fokusētu aktivitāšu veidā, Aijas Zariņas “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” ir izaicinošs mēģinājums veidot mākslu kā apzinātu ideoloģisku platformu, vienlaikus saglabājot tās ambivalento ironiju.”

Skats no Amandas Ziemeles personālizstādes “Kvantu matu implanti”.
Publicitātes foto

AMANDA ZIEMELE – nosaukta par personālizstādi “Kvantu matu implanti” “Kim? Laikmetīgās mākslas centrā” (21.02.–07.04.2019.).

 

KASPARS VANAGS, mākslas kurators, teorētiķis: “Gan gluži nesenais pieteikums ziloņu staļļos, gan darbi “Kim?” izstādē ir tikšanās ar eksperimentālu glezniecību, kas joprojām uzticīga “audekls/eļļa” komponentam.

Paplašinājumus tā rod saspēlē ar ekspozīcijas telpu, netipiskos rāmju formātos un gleznu savstarpējā izvietojuma attiecībās.

Vizuālo gramatiku Ziemeles darbos veido krāsu laukumi vai līnijas triepiens, kas ir pārāk robusti, arhaiski, nezināmu dzīļu psiholoģijas iedvesmoti, lai uzņemtos pienākumu attēlot atpazīstamo.

Datu vizualizācijām raksturīgs abstraktums viņas glezniecībā ir apveltīts ar “cabinet of curiosity” maģiskās stāstniecības prasmi.

Ziemeles izstāde tirda kļūt vērīgam un zinošam, bet vienlaikus raisa bažas, ka neko patiesi būtisku vai būtiski patiesu attēlot vispār nav iespējams.”

 

IEVA KALNIŅA, mākslas zinātniece, kuratore: “Amandas Ziemeles glezniecībā triepiens kļūst par žestu, līnija – par domu, forma – par pieskārienu, bet izstāde – par domāt rosinošu izrādi, kurā skatītājam paredzēta autorei līdzvērtīga loma.”

Māksliniece Maija Tabaka saņems Purvīša balvu par uzticību glezniecībai mūža garumā.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Purvīša balva: privātā, lielākā, prestižākā

Dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā.

Tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām.

Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”.

Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”.

Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”.

Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Purvīša balvu 2017” pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.

Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 92
5 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
Nedēļa
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 170
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns: “Latvijas patērētajiem šobrīd ir izdevīgāk veļu mazgāt brīvdienās un naktīs” 47
Intervija 1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 170
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 92
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, atklāj Kariņš 34
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Atstādināt var, atlaist – nereāli! Kamēr nav pabeigts kovida likums, darbinieki ir neaizsargāti 45
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, atklāj Kariņš 34
23:26
LE
LETA
Ziņas
Valdība pagaidām nav spriedusi par iespēju “lokdaunu” atcelt pirms 15.novembra 3
23:16
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Pagaidām nav gaidāmi kādi būtiski ceļošanas ierobežojumi 12
23:13
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 33
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 10
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
SPKC: Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa 94
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 7
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Epidemioloģiskā uzraudzība kļūst neiespējama 83
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
taupīt siltumu apkures cenu pieauguma laikā? 19
10 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: No štovētiem kāpostiem līdz suši! Latvija nekad nav bijusi valsts ar tikai vienu tautu vai etnosu, un tāda tā nav arī šobaltdien 41
10 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Latvijas veselības budžets kā septiņu aklu indiešu izpratne par ziloni 23
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mesa nav vienīgais! Policija vērtēs epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu arī Brieža cīņas laikā 6
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Nerātns zilonēns atstāj savu vecmāmiņu bez kūkas 3
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai varam sagaidīt pirmo sniegu? Bricis par šīs nedēļas laika prognozi 8
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
JV: Valdībai nav citas izvēles, kā ieviest stingru mājsēdi tuvākajām nedēļām 69
13 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Man ir līdz kaklam šejienes ierobežojumi!” Boksera Brieža promouteris kritizē Latvijas valdību 38
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Millers: Pašreizējā situācijā “lokdauna” noteikšana ir neizbēgama valdības mugurkaula trūkuma dēļ 36
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns: “Latvijas patērētajiem šobrīd ir izdevīgāk veļu mazgāt brīvdienās un naktīs” 47
Intervija 1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 103
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Speciālists skaidro, kāpēc šobrīd tik strauji pieaug gāzes un elektrības cenas. Cik ļoti tās vēl kāps? 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte: “Jā, es “iebliezu” to poti!… Biju “antivakseru” statusā” 90
1 diena
LB
Laura Blumberga
Praktiski
Pašiem savs “citplanētietis”: trausls, bet plēsējs – ūdens iemītnieks aksolotls 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Spridzeklis kultūras namā, jāevakuējas!”: Ivo Fomina koncerts Tukumā noslēdzas neplānoti. Aizdomas par apzinātu kaitniecību 40
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Šī ir dubultslodze, kas situāciju ļoti sarežģī”: Stradiņa slimnīcas ārsti paredz ļoti smagu nākamo nedēļu 31
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ir tiešām cilvēki, kas profesionāli pelna ar to naudu”: kā tiek “ražota” dezinformācija par Covid-19 160
1 diena
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 18. līdz 24. oktobrim
17 stundas