Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš
Foto: LETA

Kariņš: Spēki ārpus valsts kurina savstarpēju nesaprašanos, cenšoties Latvijā izveidot naidīgas nometnes 186

Izmantojot arī Covid-19 krīzi, spēki ārpus valsts kurina savstarpēju nesaprašanos Latvijas sabiedrībā, cenšoties izveidot naidīgas nometnes, šādu viedokli šodien debatēs Saeimā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Valdības vadītājs šajā situācijā aicināja neļauties kārdinājumam sašķelties un rādīt ar pirkstu uz citiem, “cik es pats gudrs” un ka otrs tāds nav. Politiķis uzsvēra, ka tā ir ļoti negatīva tendence.

“Mums ir viens pretinieks – šausmīgais vīruss, no kura var glābties vakcinējoties,” pauda politiķis. Kariņš uzsvēra, ka Latvija ir noturējusi robežu ar Baltkrieviju un ir pieņemtas programmas, lai energoresursu cenu kāpuma apstākļos atbalstītu mazturīgos un pēc vajadzības šīs programmas varētu papildināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kariņš uzsvēra, ka Latvijā ir jāattīsta pašmāju energoražošana, lai samazinātu triecienus, kas saistīti ar cenu izmaiņām pasaulē. Premjers akcentēja, ka ir pārliecināts par to, ka līdzīgi kā agrāk Latvija ir pārvarējusi dažādas krīzes, Latvija pārvarēs arī Covid-19 krīzi, krīzi pie Baltkrievijas robežas un energoresursu cenu kāpumu.

Valdības vadītājs atzīmēja, ka 2020.gadā investīciju piesaistē bija labākais gads septiņu gadu posmā, savukārt šogad investīcijas ir piesaistītas jau vairāk nekā pērn.

Valsts īstenotā viedā reindustrializācija paredz turpināt vairākās jomās sāktās reformas, un Kariņš to salīdzināja ar zemnieku darbu, kad viņi sakārto lauku, lai veiksmīgi varētu tajā audzēt labību. Viņš norādīja, ka tiek veikta skolu tīkla, mācību satura un augstākās izglītības pārvaldes reforma, kas augstākās izglītības iestādes palīdzēs padarīt konkurētspējīgākas.

Runājot par 2022.gada valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem, Kariņš akcentēja, ka kopš 2016.gada ieguldījums veselības aprūpes budžets ir dubultojies un tāpat būs jāturpina slimnīcu līmeņu reforma, kas nozīmē skaitliski mazākas, bet spēcīgākas slimnīcas, kur vienviet tiek koncentrētas nepieciešamās medicīnas iekārtas un kur ir nodrošinātas plašākas iespējas palīdzēt pacientiem.

Premjers arī atzīmēja, ka ļoti veiksmīga ir finanšu uzraudzības sistēmas reforma

Valdības vadītājs norādīja, ka aizsardzībai ir atvēlēti vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta un ka arī šajā jomā piecos gados dubultojušies valsts izdevumi. Iekšlietu sfērā, kurai līdz šim nebija pievērsta nepieciešamā uzmanība, paredzēts stiprināt izglītības jomu un celt iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumu, atzīmēja Kariņš.

Reklāma
Reklāma

Valdības vadītājs norādīja, ka budžetā paredzēts, ka nākamgad turpināsies ieguldījumi arī pašvaldībās.