Karš Ukrainā var ieilgt – nepieciešama ātrāka smago ieroču piegāde 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš Ukrainā varētu ilgt gadiem, intervijā Vācijas laikrakstā “Bild” brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Mēs nedrīkstam vājināt mūsu atbalstu Ukrainai, pat ja maksa ir liela – ne tikai militārā atbalsta, bet arī augošo enerģijas un pārtikas cenu izteiksmē.”
Viņš sacīja, ka degvielas un pārtikas cenas nav nekas, salīdzinot ar cenu, kādu katru dienu maksā ukraiņi frontē, brīdinot, ka “mums būs jāmaksā vēl lielāka cena”, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasniegs savus mērķus Ukrainā.
Britānija militāri atbalsta Ukrainu
NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs un Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons uzsvēra, ka papildu bruņojuma sūtīšana veicinātu Ukrainas uzvaru, atzīmē raidsabiedrība BBC. Militārā palīdzība ar smagajiem ieročiem, īpaši tāldarbības artilēriju, palielinātu Ukrainas iespējas atspiest Krievijas karaspēku no Donbasa reģiona, kura lielāko daļu šobrīd kontrolē Krievija.
Britu premjers Džonsons, kurš pagājušajā nedēļā Kijivā otrreiz pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā tikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski, apsūdzējis Kremļa saimnieku Putinu “novājināšanas kara” izvēršanā, cenšoties “sagraut Ukrainu ar galēju brutalitāti”. Viņaprāt, laiks ir ļoti svarīgs faktors.
Džonsona ieskatā, “viss ir atkarīgs no tā, vai Ukraina pagūs nostiprināt savas aizsardzības spējas ātrāk, nekā Krievija spēs atjaunot sava uzbrukuma jaudu”. Britu premjers bija pirmais G7 līderis, kurš apmeklēja Ukrainu jau 9. aprīlī, un kopš šīs vizītes Britānija ir sniegusi spēcīgu militāro atbalstu Ukrainai.
Britānija ir piegādājusi Ukrainai raķešu sistēmas un pretkuģu raķetes. Džonsons pēdējā vizītē Kijivā ierosināja programmu Ukrainas karavīru apmācībai, kuras ietvaros katrus trīs mēnešus tiktu apmācīti līdz 10 000 Ukrainas karavīru. “Mans apmeklējums šodien, (17. jūnijā), kara vidū, domāts, lai nosūtītu skaidru un vienkāršu vēstījumu ukraiņu tautai: Britānija ir ar jums un būs ar jums līdz uzvarai,” sacīja Džonsons.
“Tādēļ es esmu ierosinājis prezidentam Zelenskim vērienīgu militāro mācību programmu, kas varētu mainīt šī kara vienādojumu, izmantojot vislielāko spēku no visiem – ukraiņu apņēmību uzvarēt,” viņš piebilda. “Daudzās kara dienas ir pierādījušas, ka Britānijas atbalsts Ukrainai ir spēcīgs. Mums ir kopīgs redzējums par to, kā Ukraina var sasniegt uzvaru,” sacīja Zelenskis.
Ukrainai vajag smagos ieročus
Ukrainas amatpersonas ir skaidri paziņojušas, ka valstij nepieciešama ātrāka smago ieroču piegāde, lai varētu gūt virsroku pār Krievijas spēkiem.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs, tiekoties Briselē ar vairāk nekā 40 valstu pārstāvjiem no Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas, atgādināja par smagā bruņojuma un munīcijas nepieciešamību. Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņojis, ka Ukraina pagaidām ir saņēmusi tikai nelielu daļu no bruņojuma, ko solījuši piegādāt Rietumu sabiedrotie.
Ukrainas Bruņotie spēki kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 24. februārī ir zaudējuši apmēram pusi savas tehnikas, intervijā ASV žurnālam “National Defense” paziņojis Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Volodimirs Karpenko. Viņš sacīja, ka starptautiskā palīdzība nodrošina 10–15% no Ukrainas armijas vajadzībām.
“Ir vajadzīga artilērija, kājnieku kaujas mašīnas, tanki. Mums ir ļoti vajadzīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tieši augstas precizitātes ieroču sistēmas dotu mums pārsvaru šajā karā,” atzīmēja aizsardzības ministra vietnieks.
Zelenskis apmeklē Mikolajivu un Odesu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien apmeklēja Mikolajivas pilsētu valsts dienvidos. “Tiekoties ar vietējām amatpersonām, pārrunājām ekonomikas stāvokli, ūdensapgādes atjaunošanu, situāciju lauksaimniecībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta draudiem no sauszemes un jūras. Mēs nebeidzam strādāt Ukrainas uzvarai,” vietnē “Telegram” paziņoja prezidenta birojs.
Šī bija Zelenska pirmā vizīte Mikolajivā kopš 24. februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Prezidents pilsētā ieradās dienu pēc tam, kad Krievijas karaspēka triecienā Mikolajivā tika nogalināti divi cilvēki un 20 ievainoti. Prezidents arī apmeklēja karavīrus frontē Mikolajivas apgabalā.
Mikolajiva atrodas aptuveni 100 kilometrus no Hersonas, ko Krievijas karaspēks ieņēma kara sākumā. Mikolajiva ir būtiska Ukrainas dienvidu aizsardzībā, jo atrodas ceļā uz stratēģiski svarīgo Melnās jūras ostu Odesu, kur arī nedēļas nogalē pabija prezidents Zelenskis.
Sarunas ar Krieviju varētu atsākties augustā
Ukraina varētu atsākt sarunas ar Krieviju no spēcīgākām pozīcijām augusta beigās pēc pretuzbrukumiem vairākos rajonos, intervijā raidorganizācijai “Voice of America” pavēstījis Ukrainas delegācijas sarunām ar Krieviju vadītājs Dāvids Arahamija.
Viņš sacīja, ka minimālo vienošanos ar Krieviju varētu apsvērt, ja Ukrainas armija izstums Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas vai Krievijas karaspēks pats atkāpsies uz pozīcijām pirms 24. februāra. “Mēs varētu apsvērt tādu politisku līgumu kā Stambulā ierosinātais. Piemēram, mēs neskartu Krimas jautājumu vairākus gadus. Mēs to darītu nevis militāri, bet gan diplomātiski,” norādīja Arahamija.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks maijā paziņoja, ka Ukraina apturējusi miera sarunas ar Krieviju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka sarunas ar Krieviju nenotiek tieši Krievijas nostājas dēļ.
