Krievijas prezidents Vladimirs Putins (foto – no kreisās) un ASV prezidents Donalds Tramps.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins (foto – no kreisās) un ASV prezidents Donalds Tramps.
Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX

Pastāv aizdomas, ka Krievija NATO var apdraudēt daudz ātrāk, nekā līdz šim tika prognozēts 0

Kara pētījumu institūta (ISW) jaunākā analīze atklāj satraucošu ainu: Krievija varētu radīt militāru apdraudējumu NATO ievērojami agrāk nekā 2036. gadā, kā līdz šim tika pieņemts. Eksperti norāda, ka Maskava var negaidīt, līdz tās bruņotie spēki būs pilnībā atjaunoti, un agresīvas darbības var sākties daudz agrāk, ja Kremlis sajutīs, ka alianse nav pietiekami gatava reaģēt, informē ārzemju medijs.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Aplūkojot nošauto Modra suņu bildes vērīgāk, vairāki elementi tajās šķiet aizdomīgi… 204
Tavs totēma dzīvnieks pēc dzimšanas mēneša: ko tas atklāj par tevi?
“Tikai tad, kad viņiem vairs nemaksā pensiju, viņi saprot, ka kaut kas nav kārtībā!” Latvija nosaka izbraukšanas termiņu simtiem Krievijas pilsoņu
Lasīt citas ziņas

Analītiķi uzsver, ka Krievija jau ir pārgājusi tā dēvētajā “nulles fāzē” – psiholoģiskajā un informatīvajā sagatavošanās posmā konfrontācijai ar NATO. To apliecina arvien biežākie bezpilota lidaparātu lidojumi virs militārajām bāzēm un kritiskās infrastruktūras Eiropā, sabotāžas mēģinājumi un informatīvi uzbrukumi, kas vērsti uz reģiona destabilizēšanu. Tālo darbības rādiusa raķešu modernizācija un pieaugošā dronu ražošanas kapacitāte rada tiešu militāru risku NATO dalībvalstīm.

Neskatoties uz smagajiem zaudējumiem Ukrainā, Krievija mērķtiecīgi veido jaunas cilvēkresursu rezerves un gatavo stratēģisku personālu, ko varētu izmantot gan pašreizējā karā, gan potenciālā nākotnes konfliktā ar NATO. Tiek veikta jaunu vienību apmācības, un armija apgūst pieejas, kas ļauj veikt operācijas bez masīvas bruņutehnikas iesaistes, vienlaikus saglabājot spēju atturēt pretinieku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksperti brīdina, ka dažu mēnešu laikā pēc karadarbības beigām Ukrainā Krievija varētu spēt izvietot nozīmīgus spēkus alianses austrumu robežās. Turklāt Krievijas pavēlniecība aktīvi apgūst metodes, kā īstenot uzbrukumus ienaidnieka aizmugurē, neiegūstot gaisa pārākumu. Tas ļautu Kremlim rīkoties ar ierobežotiem resursiem, vienlaikus saglabājot militāro iniciatīvu.

ISW uzver, ka nav nekādu pazīmju par Kremlim raksturīgu gaidīšanu vai piesardzību. Ja tiks konstatēta NATO nespēja efektīvi atturēt pretinieku, tad agresīvs lēmums varētu tikt pieņemts krietni agrāk nekā prognozēts.

Ukrainas karš jau ir devis Krievijai plašu pieredzi modernajā karadarbībā, kur tehnoloģijas attīstās strauji un inovāciju cikli kļūst arvien īsāki. Vienlaikus tā demonstrējusi gatavību ilgstošiem un resursietilpīgiem kājnieku uzbrukumiem – tāda mēroga darbības Eiropā nav redzētas kopš Otrā pasaules kara.

ISW aicina NATO gatavoties ne tikai tūlītējiem draudiem pēc kara Ukrainā, bet arī iespējamam konfliktam, kas var uzliesmot daudz ātrāk, nekā līdz šim pieļauts. Analītiķi īpaši akcentē nepieciešamību stiprināt militāro klātbūtni aliansei jutīgākajos austrumu flanga reģionos, palielināt aizsardzības spējas un paātrināt stratēģisko lēmumu pieņemšanu, lai novērstu jauna mēroga militāru konfliktu Eiropas kontinentā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.