“Post Scriptum” ir monoizrāde, kurā aktrisei Čulpanai Hamatovai nākas vienlaikus iemiesot gan varmāku, gan upuri.
“Post Scriptum” ir monoizrāde, kurā aktrisei Čulpanai Hamatovai nākas vienlaikus iemiesot gan varmāku, gan upuri.
Publicitates (Jāņa Deinata) foto

Karu saprast nevar. Anda Buševica recenzē izrādi „Post Scriptum” Jaunajā Rīgas teātrī 0

Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji” 

Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Lasīt citas ziņas

Alvja Hermaņa un Čulpanas Hamatovas izrāde “Post Scriptum” Jaunajā Rīgas teātrī tomēr ir teātris. Vajadzētu būt.

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Post Scriptum” sākas jau pirms izrādes – ar teātra programmiņu, tajā pēc ziņu aģentūru materiāliem sagatavota vairāku epizožu liecība par Mariupoles teātra bombardēšanu. Tas ir medijos neskaitāmas reizes pavairots, ar vizuālām liecībām apaudzis notikums, kas atmiņā iespiedies ar teātra priekšā uz asfalta zīmēto uzrakstu “DETI” – “bērni”, šo zīmi kā lakonisku apsūdzību necilvēcībā šopavasar instalācijā pie Nacionālās operas atveidoja arī mākslinieki Krista un Reinis Dzudzillo. Mariupoles teātrī paslēpušies Ukrainas civiliedzīvotāji ticēja, ka brīdinājums par bērnu klātbūtni ēkā viņus pasargās no bombardēšanas, taču Krievijas puses militāristiem tas drīzāk nostrādāja kā pamudinājums pārvērst Mariupoles teātri masu kapā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sekojošo izrādi skatos jau Ukrainas notikumu kontekstā, lai arī no skatuves skan pavisam citā gadsimtā, citā kontekstā radīts teksts. Tā ir nodaļa no Fjodora Dostojevska romāna “Velni”, kas gan ne romāna pirmpublicējumā žurnālā “Krievijas vēstnesis”, ne 1873. gadā iznākušajā grāmatā netika iekļauta. Izrādes “Post Scriptum” veidotāji – monoizrādes aktrise Čulpana Hamatova un režisors Alvis Hermanis – ir arī dramatizējuma autori, vēl programmiņā tiek izteikta pateicība vairākiem atpazīstamiem krievu žurnālistiem. Tiem, kas izrādi nav sākuši ar programmiņas izlasīšanu, izrādes dramaturģijā sagatavota līdzvērtīga Dostojevska teksta sasaiste ar Krievijas – Ukrainas karu: tā ir krievu valodas un literatūras skolotāja, kas sava skolnieka sacerējumā tagad uzdūrusies Krievijā mazāk zināmajai “Velnu” nodaļai. Izrādes sākumā uz Kristīnes Jurjānes iekārtotās skatuves iepazīstam skolotājas dzīvokli Piemaskavā: izvelkams dīvāns, pie sienas tepiķis un televizors, kas netiek izslēgts ne dienu, ne nakti. Skolotāja, kas līdz šim dzīvojusi kopā ar televizoru, tagad sev atklāj šo Dostojevska darbu.

Latviski lasošajiem ir iespēja iepazīt šo darbu arī ārpus izrādes “Post Scriptum”, gada sākumā tas tika publicēts interneta žurnāla “Telos” vietnē. Par spīti izrādē izskanējušajam apgalvojumam, ka šo nodaļu Dostojevskim no romāna svītrot likusi cenzūra un tas aizliegts bijis arī padomjlaikā, “Telos” darba ievadā apraksta atšķirīgu versiju – to no romāna izņemt aicinājis žurnāla “Krievijas vēstnesis” izdevējs Mihails Katkovs, un, tā kā tās nav bijis ne pirmpublicējumā, ne grāmatā, secīgi arī 1977. gadā veiktajā “Velnu” latviskojumā tās nevarēja būt.

Darbs, kas nav krievu izdevumā, bet kas, pēc Virdžīnijas Vulfas ierosmes, 1922. gadā tika iztulkots angliski ar nosaukumu “Stavrogina atzīšanās”, ir patiešām spēcīgs teksts, ko uz skatuves paspilgtina Čulpanas Hamatovas izcilā aktierspēle. Atgādināšu, ka “Post Scriptum” ir monoizrāde, aktrisei nākas vienlaikus iemiesot gan varmāku, gan upuri: viņas spēles partneri ir televizors, kura vienaldzīgo murdoņu aktrise ievirza savā stāstā, spilvens, no kura sniegbaltā pārvalka izkūņojas rozīga, miesai līdzīga matērija vardarbības ainā. Izrādē kā nodaļas “Stavrogina atzīšanās” aizlieguma iemesls tiek minēts tās pornogrāfiskais saturs, “Velnu” Stavroginam erotisku uzbudinājumu sniedz galēja netaisnība, vājākā pazemošana līdz iznīcībai. Taču man “Stavrogina atzīšanos” drīzāk gribētos salīdzināt ar marķīza de Sada darbiem, kurš galēji kāpinātu netikumu pielīdzināja sakrālam aktam – tikumam. Arī Stavroginu vada vēlme izjust jūtas pārākajā pakāpē, veikt darbību, kas savā ļaunumā sasniedz ģēniju. Taču, ja Sads savu sacerējumu “Žistīne jeb tikuma nelaime” – kā likt lietā savu baudkāri – bija iecerējis kā pamācošu romānu labdzimušām jaunavām, tad Krievijas īpatnība ir svaru otrā kausā galējam ļaunumam likt galēju dievbijību – astoņstundu lūgšanu pareizticīgo klosterī Atosa kalnā, pašiznīcinošu grēknožēlu. Stavrogina un mūka Tihona saruna Dostojevska darbā baudkāri paceļ teoloģijas augstumos, taču atbilde vai secinājums neseko. Tāpat kā romāns “Velni” kopumā, arī “Stavrogina atzīšanās” atstāj sajauktas jūtas, nojausmu par lielāku spēku klātbūtni šai pasaulē, un arī par ļaunuma realitāti.

Šādi skatītājam sagatavotā augsnē iekrīt videofragments no intervijas ar Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieku Oleksiju Arestoviču, kurā viņš stāsta, kā ārstējis sātana apsēstu bērnu un sakās tagad nelabo atpazīstam. Arestoviča jūtūbes kanāla ikvakara sarunu tēma ir Ukrainas – Krievijas karš, tāpēc paredzami seko jautājums par Putina un Krievijas rīcību kā sātanisma kultu, uz ko Arestovičs sarunbiedram atbild apstiprinoši. Režisors Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī ir iedibinājis veselu izrāžu sēriju, kurās modelējis Eiropas nākotni, meklējis kādu slēpto pasaules plānu: izrādē “Pakļaušanās” brīdinot no islāma dominantes, “Baltajā helikopterā” slavējot atgriešanos pie kristietības sākuma kā klostera brālības, nesenākajā izrādē “Viss zem debesīm” runājot par atšķirīgo Austrumu kultūru. Man šķiet, skatītājs šādās reizēs būtu jābrīdina, līdzīgi kā uz afišas tiek drukāti brīdinājumi, ka izrādē smēķēs vai lietos strobaskopu. Jābrīdina, ka ar jums emocionāli manipulēs, sajaucot jūsu pieredzes faktus, ziņu aģentūru sniegto ziņu drošticamību ar literāriem tēliem un interneta influenceru teikto. Pašpārliecinātam prātam tas ir rosinoši, bet apjukušam var uz brīdi likties kā patiesības atklāsme.

Kara laikā no teātra skatuves vēstīt, ka Krievijā iemiesojies sātans, man šķiet ugunsnedroši. Jo līdzīgā veidā rīkojas Krievija, apgalvojot, ka Ukrainā ir fašisms, kas Otrā pasaules kara uzvarētāju valstī ir tas pats ekvivalents sātanismam, savukārt eksorcisms attaisno jebkuru galēju pāridarījumu pretiniekam. Savukārt Arestovičs apsūdz Putinu sātanismā, ko sakās, atsaucoties uz savām teoloģijas studijām un praktizējoša psihologa pieredzi, atpazīstam. Lai kā gribētos nostāties pareizajā pusē, tās nav tās Rietumu vērtības, kuras mēs vēlamies piedēvēt Ukrainai. Tas ir strupceļš vai arī tāds sarunas līmenis, kurā man vairs nepietiek argumentu.

Man jāatzīst, ka man nepietiek informācijas arī, lai spriestu, vai 2002. gada ķīlnieku krīzi, kurā čečenu kaujinieki iebruka Maskavas teātrī izrādes “Nord Ost” laikā, bija iespējams atrisināt citādi kā ieplūdinot telpās gāzi, no kuras cieta ne tikai teroristi, bet gāja bojā arī sagūstītie. Izrādes nākamajā ainā izmantots žurnālistes Annas Poļitkovskas raksts, kurā viena no ķīlniecēm liecina, ka neizjūt naidu pret čečenu kaujiniekiem, bet gan runā par savu bezpalīdzību, apzinoties, ka viņas valstī cilvēka dzīvība nav vērtība, vismaz ne tad, ja otrā svaru kausā ir Krievijas kārtējā specoperācija kaimiņvalstīs – čečenu teroristu prasība bija izvest Krievijas karaspēku no viņu zemes. Šī liecība gadu desmitus gulējusi, putekļiem klāta, šķiet, aktuālais šai stāstā ir tikai secinājums – Putins vainīgs.

Izrāde beidzas savādi – ar aicinājumu neaplaudēt, priekškars tā arī neatveras, laužot teātra tradīciju, kad visi izrādē nošautie un noslepkavotie ceļas atkal augšā un nāk paklanīties. Izrāde, kas neizlādējas aplausos, ko Čulpanas Hamatovas aktiermeistarība noteikti būtu pelnījusi, atstāj kaklā iestrēgušu emociju pēcgaršu. Un tomēr man gribas strīdēties pretim izrādes veidotājiem: “Post Scriptum” tomēr ir teātris. Vajadzētu būt.

 

UZZIŅA

“Post Scriptum”, izrāde Jaunajā Rīgas teātrī

 Režisors: Alvis Hermanis, māksliniece Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks Lauris Johansons, mūzika: Arvo Perts.

Vienīgajā lomā: Čulpana Hamatova.

Nākamās izrādes: 16., 17., 18., 19. augustā.

Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
VIDEO. Slaidiņš: Lai Ukraina gūtu uzvaras, nevajag celt “gaisa pilis” ilgtermiņā 5
Krievijas sasniegumi starptautiskajā izstādē “Armija’2022” – dārgi “nomaskēti” ķīniešu ražojumi vai noraidīti padomju izgudrojumi 64
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
VZD ziņo par darījumiem ar privātmājām Rīgā un Pierīgā 2022. gada 1.pusgadā: cenas augušas vidēji par 20%, reģistrēts par 37% mazāk darījumu nekā pērn
VIDEO. Neiztīrītas gultnes dēļ jau divus gadus burāšanai slēgta Jūrmalas osta, bet ostas pārvaldnieks tik aizbildinās 3
VIDEO. Slaidiņš: Lai Ukraina gūtu uzvaras, nevajag celt “gaisa pilis” ilgtermiņā 5
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
23:35
1942. gada 19. augustā. Djepes katastrofa
23:30
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 19. augustā
23:25
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Zelenskis ar Gutērrešu apspriedis arī Krievijas piekopto kodolšantāžu Zaporižjes AES. Putins piekritis ielaist ekspertus 35
“Attīstībai/Par!” rosinājusi koalīcijā nemarinēt LNG termināļa būvniecības projektu, lai Latvija neatpaliktu no kaimiņvalstīm 34
Ēriks Loks, Ieva Akuratere un Āris Ziemelis ielūdz uz “Dziesminieku dienām Sēlijā”
FOTO: Ieskaties spēlfilmas “Mīlulis” filmēšanas aizkulisēs ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā
Tanku biatlons Krievijā kā samērā absurda disciplīna
Krāpnieki pielieto jaunu triku – uzdodas par policijas darbiniekiem, lai izmānītu naudu 4
Lokdauni izraisījuši vairāk nāves gadījumu nekā Covid-19 vīruss, atzīst pētnieki. Neatliekamā medicīniskā palīdzība kļūst neaizsniedzama Lielbritānijā 8
VIDEO. “Čuk čuk čuk!” Ministrs Linkaits dzimšanas dienā soctīklotājus pārsteidz ar amizantu dziesmu 24
FOTO. Kāda sena tradīcija pat vēl mūsdienās britu karaliskajai ģimenei pusdienās liedz izmantot vienu galda piederumu 11
Sestdien Kurzemē iespējams pērkona negaiss, karstums līdz pat 30 grādiem 2
Ogrēnieši netiek uz darbu, pie ārsta un uz bērnudārzu, bet ATD līgumu ar “Liepājas Autobusu parks” lauzt negrasās
LVM padome noraida bažas par AS “Latvijas valsts meži ” valdes locekļu atlases neatbilstību tiesiskajam regulējumam un aicina uz konstruktīvu dialogu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs