Kas šobrīd zināms par Oskara Zeizas lietu? Jautājam policijai un tiesai 2
Sabiedrība ar pastiprinātu uzmanību jau kopš 30. aprīļa sekojusi līdzi Oskara Zeizas lietai. Šajā datumā Valsts policija aizdomās par dzimumnoziegumu aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Oskaru Zeizu, tobrīd noskaidroja aģentūra LETA.
Neminot personas vārdu, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA apliecināja, ka policijā pirmdien sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamām noziedzīgām darbībām, kas vērstas pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību.
Tāpat tika ziņots arī, ka šī nav pirmā reize – Zeizam jau 2022.gadā piemērots naudas sods par miesas bojājumu nodarīšanu sievietei. Arī LA.LV publicējām stāstu, kurā sieviete dalījās ar piedzīvoto baiso notikumu, kad vīrietis viņu smagi piekāvis, nodarot miesas bojājumus.
Diemžēl pēc visa šī notikuma iestādes medijiem nesniedza praktiski nekādus komentārus par lietas virzību. LA.LV vairākkārt centās uzzināt ko vairāk, taču allaž saņēmām vienu un to pašu komentāru: plašāki komentāri netiks sniegti.
Vakar sociālajos medijos izskanēja ziņas, ko apstiprināja vairāki aculiecinieki, ka Oskars Zeiza it kā esot manīts Siguldā, visticamāk, no ieslodzījuma šobrīd ir atbrīvots. Ir gan skaidrs, ka oficiāli šādu informāciju var apstiprināt vai noliegt vien attiecīgās iestādes vai arī pats apsūdzētais. Tā kā Zeiza un viņa tuvinieki publiskus komentārus izvēlas nesniegt, LA.LV sazinājās ar policiju un tiesu.
Kā mums veicās? Rīgas pilsētas tiesas tiesneša palīdze Nadežda Rozenbaha atrakstīja īsu atbildi: “Krimināllieta pret minēto personu ir Valsts policijas lietvedībā, līdz ar ko Rīgas pilsētas tiesai nav tiesību sniegt informāciju par šo lietu, turklāt šī informācija tiesai nav pieejama.”
Mazliet pārsteidz piebilde, ka informācija tiesai nav pieejama, tomēr ejam tālāk un sazināmies ar Valsts policiju.
Atbilde ir ļoti līdzīga tai, kādu saņēmām no tiesas: “Par konkrētām personām informāciju nevaram sniegt.”
Bet kādos gadījumos tad notiek šādi, ka informāciju nevar sniegt? Policijā skaidro, ka šis gadījums nav unikāls, informācija par cilvēku atbrīvošanu no ieslodzījuma neesot publiskojama arī citos gadījumos: “Būtībā mēs šādu informāciju nekad neapstiprinām. Ja vien persona pati nevēršas pie medijiem un nestāsta, ka tikusi aizturēta. Ir personu datu aizsardzība. Varam sniegt informāciju tikai par konkrētām krimināllietām, neprecizējot personu vārdus.”
Arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) nav tiesību sniegt šādu informāciju. Izņēmums ir valsts un pašvaldību institūcijas, kurām ārējos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības pieprasīt un saņemt šāda satura informāciju, vai citi ārējos normatīvajos aktos paredzētie gadījumi.
IeVP kā datu pārzinim, apstrādājot datu subjekta personas datus, jānodrošina ikviena datu subjekta pamattiesību un brīvību ievērošana, it īpaši privātās dzīves neaizskaramība attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.
