Kaspars Gorkšs: Nebanku kreditēšanas reformas ieguvumi joprojām nav skaidri 0
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” apspriestā nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības reforma līdz šim nav pietiekami skaidri pamatota, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš norādīja, ka diskusijās par reformu joprojām trūkst skaidru argumentu par to, kādi būtu ieguvumi patērētājiem, nozarei un valstij kopumā.
“Lasot izvērtējumus un iepazīstoties ar izpētes materiāliem par to, cik efektīvi vai neefektīvi šī uzraudzība līdz šim ir noritējusi, galvenie secinājumi ir, ka reforma neliekas īsti sagatavota. Reformai būtu pilnībā jābūt skaidrībai – kā tas būtu labāk patērētājam, kā tas būtu labāk iesaistītajām pusēm un kā tas būtu labāk valstij kopumā. To mēs līdz galam neredzam,” sacīja Gorkšs.
Viņš norādīja, ka diskusijā par reformu dominē dažādu pušu argumentu apmaiņa, taču trūkst vienota skaidrojuma par tās nepieciešamību. “Redzam, ka puses apmainās ar savām argumentācijām, bet skaidrs skaidrojums kopš procesa sākuma nav parādījies. Uzsvars no vienas puses ir, ka problēmas īsti nav konstatētas, bet izpētes uzdevums ir nodrošināt, lai reforma nepalielinātu birokrātisko slogu un neapdraudētu jaunu biznesu veidošanos. Tomēr lielais ieguvums joprojām izpaliek,” viņš teica.
Gorkšs uzsvēra, ka jebkurai reformai nepieciešama skaidra motivācija un komunikācija par tās mērķiem. “Politiskajam viedoklim vai nostājai neseko tādas tīri projekta vadības darbības. Katrai reformai būtiskā sadaļa ir ieguvumi un iemesli – komunikācija, kādēļ tas ir nepieciešams. Šajā gadījumā mums nav līdz galam skaidrs iemesls,” viņš skaidroja.
Viņš piebilda, ka, lai arī tiek minēti starptautiski pētījumi un potenciālie finansiālie ieguvumi, pastāv jautājums, vai šos mērķus nevar sasniegt ar efektīvākiem līdzekļiem. “Tiek pieminēti gan dažādi starptautiska rakstura pētījumi, gan potenciālie finansiālie ieguvumi, bet tam pretī ir argumenti – vai šos pētījumos minētos iemeslus nevar mazināt citā veidā, daudz efektīvāk.”
Gorkšs arī uzsvēra konkurences nozīmi finanšu sektorā. “Ir divi spēlētāji, divas nozares, kurām abām ir vieta tirgū. Tas palielina konkurenci un diferencē iespējas, līdz ar to uzņēmējs var iegūt labāku, kvalitatīvāku un iespējams arī sev izdevīgāku pakalpojumu,” viņš teica.
Viņaprāt, svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp banku un fintech sektoru, jo pārmērīga procesu centralizēšana varētu mazināt finanšu pieejamību. “Nesaglabājot šo diferenci un mēģinot minimizēt šos procesus, mēs varam izskaut vienu elementu no finanšu pieejamības ārpus Latvijas tirgus. Tas varētu būt negatīvs efekts.”
LDDK pārstāvis norādīja, ka organizācija kopumā atbalsta pārvaldības uzlabošanu finanšu sektorā, taču šajā gadījumā atbildes uz būtiskiem jautājumiem nav saņemtas. “Mēs esam bijuši par to, ka pārvaldība ir jāuzlabo, bet šajā procesā neesam uz saviem jautājumiem saņēmuši atbildes pēc būtības, izņemot atrakstīšanos, ka viss būs kārtībā.”
Gorkšs arī uzsvēra nepieciešamību reformu veidot ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem. “Procesam jābūt balstītam ieguvumos un skaidri vadītam, nevis tikai apmainoties ar preses relīzēm par to, kāpēc vieni uzskata, ka tas ir labāk un citi – ka sliktāk.”
Viņaprāt, reformas plānošanā būtu jāiesaista gan banku, gan fintech sektora eksperti, kā arī Latvijas Bankas pārstāvji, lai politiskā diskusija pārtaptu praktiskā rīcības plānā. “Tie būtu cilvēki, kas varētu salikt reformas plānu un iepazīstināt ar to iesaistītās puses, lai tas no politiska procesa pārtaptu praktiskā darbībā.”
Kā piemēru finanšu tehnoloģiju sektora attīstībai Gorkšs minēja Lietuvu. “Lietuva ļoti lepni saka, ka viņi ir fintech lielvalsts. Ja būtu skaidrs, kāds no reformas būtu labums patērētājiem, diskusija varētu iegūt pavisam citu griezumu,” viņš piebilda.
