Saimnieciskās darbības veicējs Artūrs Kims piemājas saimniecībā “Kimjāņi” Elejas novadā ķiplokus audzē 17 hektāru platībā. “2019. gadā tirgus bija ļoti piesātināts. Tas ir tuvāko gadu jautājums, kad Latvijā cilvēki ēdīs tikai vietējos ķiplokus,” norāda Artūrs Kims.
Saimnieciskās darbības veicējs Artūrs Kims piemājas saimniecībā “Kimjāņi” Elejas novadā ķiplokus audzē 17 hektāru platībā. “2019. gadā tirgus bija ļoti piesātināts. Tas ir tuvāko gadu jautājums, kad Latvijā cilvēki ēdīs tikai vietējos ķiplokus,” norāda Artūrs Kims.
Foto: Valdis Semjonovs

Ķiploku uzvaras gājiens; aug gan cenas, gan piedāvājums 0

Ķiploku cenas Indonēzijā nedēļas laikā pieaugušas par 70%, jo koronavīruss veicinājis bažas par piegādes traucējumiem no Ķīnas. Šī gada janvārī par 37% ķiploki sadārdzinājušies Krievijā, bet februāra sākumā – vēl par 5,5%.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
Vampīrs, donors vai mags – kāds ir tavs enerģētiskais tips?
Lasīt citas ziņas

Analītiķi uzskata, ka cenu kāpums vērojams tieši koronavīrusa dēļ, jo daudzi iedzīvotāji uzticas ķiploku ārstnieciskajām īpašībām. “Financial Times” vēsta – kopējais indekss, kura pamatā ir ķiploku, čili un ingvera cenas, kopš decembra sākuma ir pieaudzis par 17%, atspoguļojot darbaspēka trūkumu saimniecībās un izplatīšanas tīklos.

Patlaban pasaulē novērojama piegāžu aizkavēšanās no Ķīnas par vairākām nedēļām, kā arī straujas cenu svārstības. Ķīna veido 80% no pasaules ķiploku eksporta tirgus, 47% no pasaules ingvera tirgus un 20% čili tirgus, liecina “Mintec” dati.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā cenu kāpums pagaidām vēl nav novērots – pie šāda secinājuma nonācām, aptaujājot tirgotājus. Kā pēdējos gados sokas ar šī dārzeņa audzēšanu Latvijā un kāda ir ķiploku ārējās tirdzniecības bilance, pēta “Latvijas Bizness”.

Sezona garāka

Latvijā ķiploku sējumu platības pēdējo piecu gadu laikā pieaugušas vairāk nekā četras reizes. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ķiploku platības pieauga no 151 ha 2015. gadā līdz 684 ha pagājušajā gadā. Vidējā ražība gan svārstās pa gadiem – 2015. gadā tā bija 4,5 tonnas no hektāra, bet pērn – 3,16 tonnas. Ķiploku sējumu platību pieaugums liecina, ka nozare aug un attīstās.

Saimnieciskās darbības veicējs Artūrs Kims piemājas saimniecībā “Kimjāņi” Elejas novadā ķiplokus audzē 17 hektāru platībā. Ar to viņš sācis nodarboties pirms desmit gadiem un neslēpj – rūpals ir ienesīgs.

Tomēr pēdējos gados ķiploku audzētāju skaits aug un jau tuvākajos gados Latvijas tirgus ar vietējo ķiploku tiks piepildīts.

“2019. gadā tirgus bija ļoti piesātināts. Tas ir dažu tuvāko gadu jautājums, kad Latvijā ēdīs vairs tikai vietējos ķiplokus,” spriež “Kimjāņu” saimnieks. Lai arī pirms pieciem gadiem Artūrs Kims stāstīja par iecerēm palielināt ķiploku platības līdz 100 ha, pagaidām tas nav īstenojies divu iemeslu dēļ – trūkst zemes un nepieciešamas lielas investīcijas tehnikas iegādei. Kims izaudzēto pārdod “Rimi Latvia” veikalu tīklam. Pirmajos saimniekošanas gados ķiploku jaunā raža iztirgota jau līdz novembrim, bet šogad ražas pieticis līdz februārim. Tas nozīmē, ka pircējiem vietējais ķiploks bija pieejams daudz ilgāk.

Arī Vilces pagasta saimniecības “Paitēni” saimnieks Gundars Ceplītis sarunā ar “Latvijas Biznesu” atzīmē, ka tirgus ir ļoti piesātināts.

“Agrāk jauno ķiploku ražu varējām realizēt trīs mēnešu laikā, šobrīd – sešos mēnešos. Aizvadītajā sezonā bija ļoti liels piedāvājums un sezona bija ilgāka,” stāsta uzņēmējs.

Ceplītis ķiplokus audzē 13 ha platībā un orientējas uz augstas kvalitātes produkciju. Izaudzētais tiek realizēts kooperatīvam “Baltijas dārzeņi”, ar ko šogad uzsākta sadarbība.

Reklāma
Reklāma

Taujāts par turpmāko perspektīvu, Ceplītis norāda, ka ķiploku cena, visticamāk, būs zemāka tieši lielāka tirgus piesātinājuma dēļ.

“Senāk jauno ražu varējām pārdot jau augustā, tagad process ir ilgāks. Tagad jārēķina izmaksas, rentabilitāte. Perspektīva jaunajiem audzētājiem un tiem, kas vēl tikai gatavojas startēt šajā nozarē, varētu būt drūma,” viņš spriež.

Šobrīd esot jēga domāt par ķiploku pārstrādi, lai izaudzētajam būtu lielāka pievienotā vērtība.

Savu pozīciju stiprināšanai un eksportam nozarē būtu jāveido arī kooperācija.

Šim viedoklim pievienojas arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības un biškopības laboratorijas vadītājs un nozares eksperts Imants Missa. Viņš norāda, ka vispirms ar produkciju jānodrošina vietējais tirgus un tikai tad jādomā par eksportu. Tāpat jādomā, kā ķiplokus uzglabāt līdz pavasarim, kas esot diezgan liela problēma. Uzglabāšanai nepieciešamas speciālas aukstumkameras, taču tās prasa vērā ņemamus ieguldījumus. Tāpat lielus līdzekļus vajagot stādāmajam materiālam.

Missa norāda – ķiploks ir ļoti riskants augs. Piemēram, šomēnes ziemas ķiploki jau ir sadīguši – tas noticis mēnesi agrāk nekā parasti un tas nozīmē, ka tie jau ir novājināti un jaunā raža var būt mazāka. Daudzi rudenī ķiplokus iestādīja, bet, iespējams, nebūšot laba raža, jo joprojām grūti ir iegādāties kvalitatīvu stādāmo materiālu, uzsver speciālists.

Bilance negatīva

Ārējās tirdzniecības bilance ķiploku nozarē ir negatīva – ķiploku imports ir lielāks nekā eksports. Pēc CSP datiem, pērn Latvijā ievesti svaigi vai atdzesēti ķiploki 1,73 miljonu eiro vērtībā, visvairāk no Spānijas – par 725,5 tūkstošiem eiro, seko Nīderlande (576,6 tūkstoši eiro) un Ukraina (177,9 tūkstoši eiro). Interesanti, ka vislielākais ķiploku imports bijis 2011. gadā – 2,27 miljonu eiro vērtībā.

Tieši Spānijā audzētie ķiploki šobrīd lielākoties pieejami veikalu tīklos, jo Latvijā audzētie jau beigušies. Spāņiem ir augsta līmeņa tehnoloģijas, kas ļauj izaudzēt preci par ļoti konkurētspējīgu cenu.

Savukārt ķiploku eksportā lielākās sadarbības valstis ir Lietuva (352,7 tūkstoši eiro) un Igaunija (310 tūkstoši eiro). Vislielākais ķiploku eksports bijis 2016. gadā – 907 tūkstošu eiro apjomā, bet pērn – 828 tūkstoši eiro. Eksperti gan norāda, ka lielākoties tas ir reeksports.

Ažiotāžas nav

Latvijas lielveikalos gan nav vērojams būtisks pieprasījuma pieaugums pēc ķiplokiem, apstiprina lielāko tirdzniecības tīklu pārstāvji. Ķiploku cenas ir stabilas un to pieaugums nav novērojams.

Ķiploki “Maxima” veikalos sezonās laikā tiek piegādāti no vietējiem Latvijas lauksaimniekiem, taču pašlaik, kad ir šo dārzeņu nesezona, tie tiek piegādāti no Spānijas un Ķīnas, skaidro “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. Ķiploki “Maxima” veikalos pieejami plašā apjomā un to cena ir stabili zema. Gadījumā, ja pieaugs šo dārzeņu pieprasījums, ir jau apzinātas papildu piegādes iespējas Eiropas Savienības robežās. Lielāks pieprasījums “Maxima” veikalos pēdējās nedēļās gan novērots ingveram, tāpēc krājumu papildināšanai tiek veiktas papildu piegādes no Brazīlijas.

Arī “Rimi Latvia” pārstāve Regīna Ikala apstiprināja, ka ķiploku cenas ir stabilas un ažiotāža nav vērojama. “Rimi” pašlaik var iegādāties spāņu ķiplokus, jo Latvijā audzētie jau beigušies, “Latvijas Bizness” uzzināja uzņēmumā.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka ķiploku cenām var būt izmaiņas koronavīrusa dēļ, kas var atstāt īslaicīgu vai pat ilglaicīgu ietekmi uz ekonomiku. Tiesa, jārēķinās, ka nereti cenas tiek paaugstinātas mākslīgi, lai kāds no tirgus dalībniekiem varētu nopelnīt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.