“Kleinbergs mūžā nav strādājis nevienu dienu, bet Šlesers paņemt procentu no katra darījuma!” Vītols par jauno politiku 3
“Izstāstīšu pasaku par politiku. Citādi man te raksta un katram jāskaidro atsevišķi. Galvenais, lai tev patiktu tas, ko ieraudzīsi politikā,” X savas pārdomas raksta fiziķis Guntars Vītols.
“Ar vēlmi ko mainīt nepietiek, jāpatīk arī procesam, pašam darbam tajā politikā. Ja patīk, ja apzinies, ka tas būs bezcerīgi un demotivējoši, bet patīkami, tad vari iet politikā. Es domāju tos, kas tur vēl nav un nav klauni. Jāpatīk, jo nevar darīt darbu, kurš nepatīk. Man pašam patīk, tāpēc eju. Gandarījums uzlikt uz zviedru galda savu priekšlikumu, lai man un nedaudziem citiem līdzīgi domājošiem ekstrēmai minoritātei vieglāk izpildīt kaut vai pilsonisko pienākumu – iet balsot vispār. Nu un vienlaicīgi no galda pazūd jautājums par to, ka nav jau ko izvēlēties un tāpēc viss ir slikti. Tādā ziņā būtu jestrāk, ja arī citi dibinātu politspēkus, piedāvājums būtu plašāks.
Kāpēc tomēr bezcerīgi? Tāpēc, ka fakti. Es esmu fiziķis pēc izglītības un pārliecības. Fizikas pamatā ir eksperiments. Lai vai ko tu tur esi sadomājies, ja tas nesakrīt ar eksperimentā konstatētiem faktiem, tad tavas domas ir tikai bezjēdzīga fantāzija. Pasaka ir par šiem faktiem. Lai kliedētu ilūzijas.
Politikā loģika nedarbojas. Viens un tas pats grābeklis un, jo vairāk praktizē uzkāpšanu uz tā, jo vairāk vēlies to atkārtot. Ticība savām iedomām tikai pastiprinās, nekādi eksperimenti iedomas nemainīs. Tā nav fizika, bet psiholoģija.
Nu, piemēram, tikko aizritējušās Rīgas Domes vēlēšanas. Kolosāli krāšņa balle, man patika. Bet konstatēsim tos faktus, vēlēšanas ir kā eksperiments fizikā. Rezultātu saskaitīja.
Kopsummā vēlētāju izvēle atgādināja cirku, nobalsoja par foršāko klaunu. Atnāca, pasmējās paši par sevi un aizgāja mājās. Visā politspektrā. Nav svarīgi – progresīvie, nacionāļi, vienotība vai citi.
Kas bija pirmais galvenais vēlētājus interesējošais slogans? Nacionālais. Krievi vai latvieši, ‘latviskais bloks’. Ņēmās zili zaļi. Nu un? Kurš tad uzvarēja? Nepagāja ne pāris dienas, kad sloganu iemeta miskastē un visi bijušie un netapušie jefiņi piekrita ievirzīt izglītības amatā Geikinu. Vieni virza, citi tēlo, ka nevar izvēli ietekmēt.
Faktiski vienīgā vieta, kur vispār var pacīnīties par latviskumu, ir izglītība, jo Rīga ir saimniecisks pasākums, ar valodas aspektiem tur saistība gandrīz nulle. Pats fakts, ka valoda bija jautājums nr.1 ir pārdomas rosinošs, jo Rīgas saturs 99% lietās ir tīri saimniecisks. Lai vai cik kuram svarīgs valodas jautājums, tas nenozīmē, ka, ejot uz mājas kopsapulci, Jūs mērķis ir izkauties ar citādi domājošu cittatutieti un ar tādu nerunāt par mājas siltināšanu.
Nu un otrais vēlēšanu jautājums? Saimnieciskais, kāds jau tos 99% tomēr ir pamanījis. Bedru lāpīšana, transports, apkures tarifi, veloceliņi, apkaimes. Un vispār tas, ka Rīga atpaliek no Viļņas, Tallinas, pārklājas ar putekļiem. Nu un, kāda tad bija izvēle? Šajā jautājumā izvēles visā politspektrā arī bija cirks. Par saimniekošanu runāja visi, bet neviens jau par tādu nebalsoja. Un partijas arī to labi saprot, nekādu i ne tuvu saimnieku pat nepiedāvāja.
Tā sauktajā latviešu blokā uzvarēja Kleinbergs, kurš mūžā nav strādājis nevienu dienu un tas tagad vadīšot … saimniecību? Tam jau netic neviens – ne progresīvais, ne prātīgais, bet vadīs gan! Ratnieks un Ķirsis neatpaliek. Pieredze sapulces un runāšana. Jauki cilvēki, kurš būtu šaubījies, bet izpratne par saimniekošanu nulle.
Nu tad paliek Šlesers. Māk taisīt biznesu savā nišā – paņemt procentu no katra darījuma. Cirpt kuponu. Lieliski māk, cepur nost. Bet par bedrēm, tiltiem un tarifiem tāda plašāka piedāvājuma nebija. Tādā ziņā godīgi, vienkārši nepiedāvāja. Piedāvāja voterfrontu. Konkrētu, bet tomēr tikai vienu lietu. Un vēlētājs jau visu to saprot, LPV vēlētājs uzplusoja un ievēlēja Stendzinieku. Ļoti pareiza izvēle no cirka sadaļas. Ēriks ir tiešām talantīgs PR meistars, jautrību nodrošinās, par to arī pamatoti balsoja.
Šitāda tā lieta. Ja esi prātīgs un nevari noraudzīties uz notiekošo, pirms iešanas politikā vispirms izdzer tēju un nomierinies.
Izstāstīšu pasaku par politiku.
Citādi man te raksta un katram jāskaidro atsevišķi.
Galvenais, lai tev patiktu tas, ko ieraudzīsi politikā. Ar vēlmi ko mainīt nepietiek, jāpatīk arī procesam, pašam darbam tajā politikā. Ja patīk, ja apzinies, ka tas būs bezcerīgi un…
— Guntars Vītols (@guntarsv) June 20, 2025
