Diāna Jance: Kovidlaika kauns – “E-dziesmusvētki” nav tradīciju nepārtrauktības nodrošināšana 1
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Reizēm mani pārņem kauns. Jau vairākus mēnešus mēģinu uzrakstīt kultūras jomā strādājošajiem paziņām Krievijā – gluži vienkāršus, cilvēcīgus jautājumus par to, kā klājas viņiem pašiem, par ko viņi sapņo un vai, viņuprāt, vasarā varētu notikt teātra izrādes…
Vai valdība krīzes laikā viņus kā kultūras uzņēmējus finansiāli ir atbalstījusi. Vairākas reizes vēstuli iesāku, pat kaut ko uzrakstīju, bet to nosūtīt bijis grūti – mūsu rūpes ir pārāk atšķirīgas.
Sociālajos tīklos lasu, ka Covid-19 slimnieku un pat mirušo skaits Krievijā, tiesa, aug, bet tas nepavisam nav iedzīvotāju dienaskārtības augšgalā.
Jā, arī pie mums ir korupcija, jā, arī pie mums ir vērts padomāt, pirms ko teikt, lai kādu neaizvainotu, bet pie mūsu durvīm nakts vidū nelauzīsies bruņoti vīri, apsūdzot, ka esi piedalījies gājienā, atbalstot politiķi, kas ieslodzīts cietumā.
Mūsu valstī Satversmi, Konstitūciju, savas valsts likumu krājumu var lasīt, kur un kā vien vēlas – tā nebūt nav aizliegta literatūra, par kuras lasīšanu publiskā vietā var iemest cietumā.
Es nespētu uzdot jautājumus par pandēmijas laika valsts atbalstu kultūrai ne Baltkrievijā, ne Sīrijā, ne Armēnijā un pat Izraēlā ne. Un tajā pašā laikā, iespējams, tieši kultūra ir tā, kas kara apstākļos iedzīvotājiem dod cerību.
Pēdējos mēnešos vairākas reizes esmu dzirdējusi: “Jums gan tur, Eiropas Savienībā, labi – jums ir pieejamas vakcīnas.”
Starp citu, to teica cilvēki gan no nodrošinātās Kanādas, gan no korupcijas plosītās Ukrainas. Es nespēju izskaidrot un man ir kauns, ka izglītotā, demokrātiskā valstī lielākā daļa iedzīvotāju izvēlas dzīvot tumsonīgi, uzticoties visdažādākajām sazvērestības teorijām.
Pirms dažām dienām pamanīju Skotijā izdoto “vakcinācijas avīzi” latviešu valodā. Tāpat arī Somijā, Vācijā un Francijā un daudzās citās ES valstīs (iespējams, ne visās) informācija par vīrusa lipīgumu un vakcinācijas iespējām tiek publicēta vairākās valodās.
Protams, arī Latvijā, kur dzīvo daudzas tautas, ārkārtas situācijas laikā būtu bijusi nepieciešama informācija vairākās valodās.
Jā, mums ir daudz grūtību un reizēm pat liekas, ka publikai, gluži kā izsalkušam suņu baram, pasviež kaulu, lai viena puse tiktu sarīdīta ar otru, aizmirstot reālas problēmas.
Vai tiešām mums pietrūkst to balsu, kuras varētu pateikt, ka karalis ir kails, proti, „e-dziesmusvētki” nav tradīciju nepārtrauktības nodrošināšana?
„E-dziesmusvētki” var tikai radīt vēl lielāku sabiedrības, tautas un īpaši skolēnu atrautību no reālās dzīves.
Es teiktu, ka „e-dziesmusvētku” farsa finansējumu būtu vērts ieguldīt jauniešos, palīdzēt tiem, kuriem kovidlaiks ir atņēmis motivāciju mācībām un jēgpilnai dzīvei, ko tik spoži un dramatiski apraksta Nils Konstantinovs savā rakstā “Kovidnieki 2021”.
Tieši veselīga jauniešu domāšana ir mūsu vissvarīgākā nepārtrauktības vērtība.
Mūsu valsts ir maza, un mazā valstī iespējams lietas vērst par labu ātrāk nekā lielās. Nesen skatījos LUX Eiropas skatītāju kino balvai izvirzītās filmas.
Rumāņu režisora Aleksandra Nanavas dokumentālā filma “Kolektīvs” – šokējošs stāsts par daudzu gadu garumā korupcijas saindēto valsti gandrīz “spiestā kārtā” atbalsojas ar mūsu nespēju jēdzīgi un ātri pieņemt, iespējams, grūtus, bet nepieciešamus lēmumus.
Citāts no filmas: “Valdība produktus no apgrozības nevar izņemt, tas ir uzņēmuma pienākums, savukārt uzņēmums to nedara, jo grāmatvedība nevar pieņemt labotus rēķinus.”
Pārfrāzēsim: “Tradīcijas nevar atcelt, tas būtu vadošo darbinieku pienākums, bet viņi to nedara, jo naudas plūsmas apguve jau ir aizsākta.”
Turpinu citātu no filmas: “Jebkurā normālā valstī bīstamu produktu uzreiz izņem no tirgus apgrozījuma.” Pārfrāzēsim?
Tomēr nākotnē ir vērts skatīties optimistiski. Jau vairākas nedēļas daudzviet Eiropā mūs teju apskauž – šobrīd vakcinācijas process darbojas gandrīz izcili. Daudzās valstīs ne tuvu visi tie, kuri gribētu vakcinēties, tiek pie savām potēm.
Noslēgumā vēl viena pozitīva ziņa – pēc “Eirobarometra” veiktās aptaujas, esam piektajā vietā, atzīstot, ka pandēmijas radītie ierobežojumi ir bijuši diezgan viegli izpildāmi. Interesanti, par ko tad te mēs visi tā burbuļojam?
