KP atklāj, kuras firmas darbojušās būvnieku kartelī un kāds ir tām piemērotais sods 2
Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem “Adapteris”, “Alpex”, “Infrakom”, “Siltumtehserviss” un “Apkure IM”.
KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas – Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas “Adapteris”, “Alpex”, “Infrakom”, kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas “Siltumtehserviss” un “Apkure IM”. Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.
Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.
Četri uzņēmumi, izņemot “Infrakom”, noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.
Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī “Infrakom” iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.
KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem piemēroja naudas sodus, kas tika aprēķināti procentos no uzņēmumu iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Kompānijai “Alpex” piemērots naudas sods 197 960,03 eiro apmērā jeb 2,25% no apgrozījuma, “Adapterim” – 105 761,6 eiro jeb 2,75% no apgrozījuma, “Infrakom” – 17 008,46 eiro jeb 2% no apgrozījuma, “Apkure IM” – 96 348,27 eiro jeb 3% no apgrozījuma un “Siltumtehserviss” – 96 429,72 eiro jeb 3% no apgrozījuma.
Konkurences noteikumu pārkāpumi konstatēti par dalības nosacījumu saskaņošanu iepirkumos par inženierkomunikāciju tīklu remontdarbos. Tostarp Rīgas grupā galvenais iepirkumu dokumentācijas gatavotājs bija “Adapteris”, bet Rēzeknes grupā – “Siltumtehserviss”.
Rīgas grupai aizliegta vienošanās konstatēta astoņos iepirkumos, kurus rīkoja Rīgas pašvaldības uzņēmumi un iestādes. Savukārt Rēzeknes grupai aizliegta vienošanās konstatēta 25 iepirkumos, pasūtītāji bijuši visā Latvijā.
Kartelis ietekmējis 33 iepirkumus visā Latvijas teritorijā, šajos iepirkumos noslēgto līgumu summa pārsniedz 4,5 miljonus eiro, konstatēja KP. Aizliegtās vienošanās konstatētas laika periodā no 2021. līdz 2024.gadam.
Uzņēmumu “Adapteris”, “Alpex” un “Infrakom” darbībās KP konstatēja atsevišķas aizliegtas vienošanās epizodes kopumā astoņos publiskajos iepirkumos, tostarp RNP, “Ogres namsaimnieka” un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta organizētajos iepirkumos. Uzņēmumi ne tikai apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju, bet arī savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus, piedāvājumu saturu, kā arī aizsega piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos, bez patiesas vēlmes konkurēt.
Savukārt starp uzņēmumiem “Siltumtehserviss” un “Apkure IM” tika konstatēts vienots un turpināts pārkāpums 25 iepirkumos, kas saistīti ar remonta un būvniecības darbu veikšanu inženierkomunikāciju tīklos visā Latvijas teritorijā, tostarp Līvānu, Valkas un Jelgavas novadu pašvaldību, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes rīkotos iepirkumos.
Lietā iegūtā informācija liecina, ka “Siltumtehserviss” un “Apkure IM” lēmumu par dalību iepirkumos, piedāvājumu sagatavošana, iesniegšana, tāpat arī līgumu izpilde un citi ar dalību publiskajos iepirkumos saistīti procesi tiek organizēti savstarpēji saskaņojot savas darbības. Izpētē konstatēts, ka “Siltumtehserviss” un “Apkure IM” no 25 ietekmētajiem iepirkumiem 11 epizodēs iesnieguši šķietami konkurējošus piedāvājumus bez patiesas vēlmes konkurēt, iepriekš savstarpēji vienojoties par iepirkuma uzvarētāju, tādējādi maldinot ne tikai tirgu kopumā, bet tostarp uzraugošās institūcijas un arī pasūtītājus.
Turklāt KP konstatēja, ka neatkarīgi no iepirkuma procedūras uzvarētāja, faktisko iepirkuma rezultātā noslēgto līguma izpildi abi lietas dalībnieki veica kopā, tādējādi, konstatēts, ka “Siltumtehservisa” un “Apkure IM” starpā izslēgta jebkāda neskaidrība par dalības iepirkumos nosacījumiem un tie apzināti pieļauj komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņu un saskaņotu, savstarpēji koordinētu darbību tirgū, tādējādi izvairoties un izslēdzot ar konkurenci saistītus riskus, kas to starpā pastāvētu normālos tirgus apstākļos.
Šmite uzsvēra, ka karteļi ir smagākais no konkurences tiesību pārkāpumiem, tie mākslīgi samazina konkurenci un var radīt būtiskus zaudējumus pasūtītājiem un sabiedrībai kopumā. Vienlaikus Šmite atzina, ka karteļi joprojām dominē publiskajos iepirkumos, un uzņēmumu aptaujā katrs 10 uzņēmums norādījis, ka ir gatavs iesaistīties kartelī.
“Šī lieta spilgti iezīmē to, cik nozīmīga loma karteļu atklāšanā pasūtītāja līdzdalībai, ņemot vērā, ka KP sākotnējo informāciju par iespējamu aizliegtu vienošanos starp pretendentiem iepirkumos saņēma no viena no pasūtītājiem – RNP,” uzsvēra Šmite.
Tāpat KP ļoti nozīmīgi vērtē to, ka gandrīz visi lietas dalībnieki sadarbojās ar KP, noslēdza izlīgumu, ar to apliecinot gan to, ka apzinās savā darbībā izdarīto Konkurences likuma pārkāpumu, gan to, ka ir izpratne par ieguvumiem no šāda veida sadarbības.
Jautāta, vai kartelī pieķertajiem uzņēmumiem būs liegums piedalīties iepirkumos, Šmite skaidroja, ka mierizlīgums ir pirmais solis uz uzticamības atjaunošanu. Šmite sacīja, ka lēmumus par šo uzņēmumu dalību iepirkumos pieņems pasūtītāji, taču, ņemot vērā noslēgtos mierizlīgumus, KP sniegs pozitīvu viedokli.
Šmite skaidroja, ka pēc izlīguma noslēgšanas arī valsts pusē ir ieguvumi – cilvēku resursu ekonomija kā izpētē, tā potenciālajā tiesvedībā, kas iespējama nu vairs tikai par soda apmēru. Bet, ņemot vērā to, ka ir panākta vienošanās arī par soda naudas samaksas grafiku, tad piemērotais sods tiks iemaksāts valsts budžetā.
Šmite informēja, ka atbalstu sekmīgu procesuālo darbību īstenošanā un pierādījumu iegūšanā šajā lietā KP sniedza tās sadarbības partneri – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
Saskaņā ar Konkurences likumā noteikto ikvienai personai, kura cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, ir tiesības prasīt un saņemt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību, un gadījumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%. Vienlaikus, ievērojot jauno funkciju, KP informēs publiskos pasūtītājus, kurus ietekmējusi lēmumā konstatētā aizliegtā vienošanās, par tiesībām saņemt atbalstu iespējami radīto zaudējumu apzināšanai, novērtēšanai un aprēķināšanai.
KP 2024.gada 26.septembrī ierosināja lietu par iespējamu karteļa vienošanos “Siltumtehservisa”, SIA “Apkure IM”, SIA “Alpex”, SIA “Infrakom” un SIA “Adapteris” darbībās. 2025.gada jūnijā KP piemērojusi 26 786 eiro sodu Rēzeknes uzņēmumam “Siltumtehserviss” par procesuāliem pārkāpumiem, proti, kompānijas valdes locekļa un līdzīpašnieka Maksima Aitova neierašanos procesuālo darbību veikšanas vietā Rēzeknē un elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto ziņu jeb datu dzēšanu.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Siltumtehserviss” 2024.gadā strādāja ar 3,348 miljonu eiro apgrozījumu un guva 657 498 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Aitovs (89,98%) un Oļegs Skurjats (10,02%).
“Adapteris” 2024.gadā strādāja ar 4,273 miljonu eiro apgrozījumu un guva 208 999 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2008.gadā un tā pamatkapitāls ir 35 000 eiro. Kompānijas īpašnieks ir Tengizs Adamjancs.
“Alpex” 2024.gadā strādāja ar 9,776 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,02 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2828 eiro. “Alpex” īpašnieki ir Igors Sūna (59,41%) un Alberts Sūna (40,59%).
“Infrakom” 2024.gadā strādāja ar 850 423 eiro apgrozījumu un guva 33 991 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2013.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2840 eiro. “Infrakom” īpašnieks ir Aivars Zalužinskis.
“Apkure IM” 2024.gadā strādāja ar 3,345 miljonu eiro apgrozījumu un guva 608 365 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2022.gadā, un tā pamatkapitāls ir 20 000 eiro. “Apkure IM” īpašnieki ir Igors Skurjats (99%) un Irina Skurjate (1%).
Jau ziņots, ka arī 2021.gada vasarā KP atklāja 10 būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.
No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī “Taureņi” un sanatorijā “Jūrsalīcis”, Jūrmalā.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem bija SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re&Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa, “RBSSKALS būvvadība” jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma – 6,1% – tika piemērots diviem uzņēmumiem. “Re&Re” piemērots naudas sods 170 636 eiro apmērā, bet “Skonto būvei” – 746 720 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. “LNK Industries” piemērots sods 3 711 491 eiro apmērā, “Merks” – 2 688 951 eiro apmērā, “Arčers” – 1 998 412 eiro apmērā, bet “Abora” – 1 115 910 eiro apmērā.
“Latvijas energoceltniekam” piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma – 3 329 579 eiro, “Rere būvei” – 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050 eiro, bet “Velvei” – 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419 eiro.
Administratīvā apgabaltiesa 2025.gada janvārī noraidījusi 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Tiesa noraidījusi SIA “Abora” un SIA “Tehnocentrs”, SIA “Arčers”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, AS “LNK Industries”, SIA “LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)”, SIA “Merks” un AS “Merko Ehitus”, SIA “Re&Re”, SIA “Rere būve” un AS “Rere grupa”, SIA “Skonto būve” un AS “UGN” pieteikumu.
