Kā tas varētu ietekmēt mūsu dzīvi? 0
Eiropas Komisija vēlas vienotu, spēcīgu banku telpu, lai samazinātu atšķirības starp valstīm, pazeminātu aizņemšanās izmaksas un ļautu kapitālam brīvāk plūst pāri robežām.
Ja valstis (kā šajā gadījumā Itālija) bloķē pārrobežu apvienošanās, tas bremzē šo procesu. Tas nozīmē, ka kredīti uzņēmumiem un iedzīvotājiem dažādās valstīs arī turpmāk var būt atšķirīgi pieejami un dārgāki.
Ja banku tirgus paliek sadrumstalots un vāji konsolidēts, uzņēmumiem un privātpersonām dažviet būs grūtāk vai dārgāk aizņemties, īpaši mazākos reģionos.
Lielākas banku grupas varētu dot labākus aizdevumu nosacījumus un stabilāku pakalpojumu klāstu. Ja apvienošanās tiek bloķētas, šī priekšrocība kavējas.
Ja vairāk valstu sāk rīkoties kā Itālija — aizsargājot savus uzņēmumus pret Eiropas līmeņa stratēģijām — tas mazina kopējās ES ambīcijas būt līdzvērtīgai ASV un Ķīnai.
Tas var atspoguļoties arī citās jomās, piemēram, inovācijās vai enerģētikā, kur Eiropai nepieciešams būt vienotai.
Itālijā daudzi mazie un vidējie uzņēmumi baidās, ka, ja BPM saplūstu ar lielo UniCredit, viņi grūtāk tiktu pie kredītiem, jo lielas bankas bieži dod priekšroku drošākiem, starptautiskiem projektiem.
Līdzīgi gadījumi var notikt arī citās valstīs — piemēram, ja Latvijā vai Polijā vietējās bankas paliktu neatkarīgākas, tās varētu būt tuvāk reģionālajiem klientiem, bet tajā pašā laikā iespējams mazāk konkurētspējīgas Eiropas mērogā.
Šī sadursme parāda, cik grūti Eiropai ir atrast līdzsvaru starp kopējiem ekonomikas spēka mērķiem un valstu nacionālajām interesēm.
Tiešā veidā tas nozīmē, ka eiropiešiem tuvākā laikā vēl nebūs vienādi labi finanšu nosacījumi visā ES, bet netieši tas var palēnināt Eiropas spēju konkurēt ar lielajām ekonomikām pasaulē.
