Analizē ekonomists! Krievijas kara mašīnai sākas problēmas ar degvielu 0
Jānis Hermanis, ekonomists, bloga Latvijasdrosiba.lv līdzautors
Krievijas federālā budžeta operatīvie dati liecina, ka netiek sasniegti sākotnēji paredzētie ieņēmumi, tādējādi arī budžeta deficīts veidojas lielāks nekā plānots.
Krievijas federālais budžets, kā jau tika aprakstīts iepriekšējā rakstā “Krievijas kara budžets”, balstās uz 2 galvenajiem ienākumu avotiem – t.s. “naftas un gāzes” ieņēmumiem (kuri saistīti ar energoresursu eksportu) un visiem pārējiem ieņēmumiem (ko galvenokārt veido dažādi iekšējie nodokļi).
Naftas un gāzes ieņēmumi šī gada 9 mēnešos bija vairs tikai 6,6 trilj. RUR, kas ir par 21,0 % mazāk nekā pirms gada, un ir acīmredzams, ka gada beigās tie nesasniegs sākotnēji budžetā plānoto apjomu (10,9 trilj. RUR); visdrīzāk, to kopējais apjoms 2025.gadā būs vien 8,5 trilj. RUR.
Naftas un gāzes ieņēmumi, kuru loma joprojām ir pietiekami nozīmīga (tiem jānodrošina 27,0 % jeb vairāk nekā ceturtdaļa no visiem federālā budžeta ieņēmumiem), nesasniedz mērķi vairāku iemeslu dēļ.
Energoresursu cenas šobrīd ir zemākas nekā tika sākotnēji paredzēts. Sastādot federālo budžetu 2025. gadam, tika plānots, ka Urals naftas cena šogad būs vidēji 69,7 USD par barelu. Taču faktiskā cena jau kopš pavasara ir noslīdējusi zem plānotā līmeņa.
Naftas cenu lejupslīdi ir ietekmējuši vairāki apstākļi. Naftas ieguves apjomi pasaulē šobrīd ir lielāki nekā patēriņš, turklāt atsevišķas OPEC+ valstis apņēmušās palielināt naftas ieguvi, tādējādi veidojot piedāvājuma pārpalikumu, kas spiež cenu uz leju.
Starptautiskās sankcijas no ES un G7 valstu puses paredz cenu griestus Krievijas izcelsmes naftai. Ja sākotnēji šie cenu griesti bija 60 USD par barelu, tad no 3.septembra atsevišķas valstis (ES, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Norvēģija, Šveice un Austrālija) ir vienojušās par vēl zemākiem cenu griestiem (47,6 USD par barelu). Cenu griesti ir pietiekami efektīvs sankciju instruments, jo tādējādi Krievija tiek spiesta pazemināt cenas, lai pārdotu savu naftu citiem pircējiem, kā arī tai tiek ierobežotas iespējas nopelnīt brīžos, ja naftas tirgū parādās cenu lēcieni. Krievijas pozīcijas naftas tirgū ir vājinājušās, ko atsevišķas valstis, kas nav pievienojušās sankcijām, izmanto, lai iegādātos šo naftu ar cenu atlaidēm.
Laikā, kad naftas pārdošanas cenas ir zemākas nekā cerējusi Krievija, tā cenšas kompensēt cenu kritumu ar lielāku realizācijas apjomu un jauniem tirdzniecības kanāliem – kas tai daļēji arī izdodas; tomēr arī šādas iespējas ir apgrūtinātas.
Krievija pastiprināti izmanto t.s. “ēnu floti” (tankkuģus, kas zem svešas valsts karoga pārvadā Krievijas izcelsmes naftu un naftas produktus). Krievijas ieguvumi no šīs flotes pakāpeniski samazinās, jo attiecīgajiem kuģiem tiek noteikta pastiprināta kontrole, apdrošināšanas prasības u.c. ierobežojumi. Šo “ēnu floti” varētu ierobežot vēl vairāk, ja piekrastes valstis aktīvāk sadarbotos savā starpā, identificējot aizdomīgos kuģus un piemērotu tiem stingrākus sodus par dažādiem pārkāpumiem.
Krievijas naftas eksporta galvenie “alternatīvie tirgi”, ar kuriem tiek aizstātas ES valstis, ir Ķīna, Indija u.c. Āzijas valstis, kas nav pievienojušās starptautiskajām sankcijām. Ķīna izmanto šo situāciju, lai iegādātos Krievijas naftu ar cenu atlaidēm. Pret Indiju, kas ir otrs nozīmīgākais patērētājs, šobrīd tiek vērsts papildus spiediens un tarifu draudi no ASV – tāpēc ļoti iespējams, ka Indija jau tuvākajā laikā varētu pārtraukt naftas importu no Krievijas.
Arī Ukrainas dronu uzbrukumi un sprādzieni naftas infrastruktūras objektos ir nodarījuši pietiekami lielu postu Krievijas energoresursu eksporta nozarei. Pēc atsevišķām aplēsēm, šie bojājumi aptver ~15-20% no infrastruktūras. To remonts un atjaunošanas iespējas ir apgrūtināti, jo sankciju dēļ ir ierobežota piekļuve nepieciešamajām tehnoloģijām.
Tādējādi izveidojusies situācija, ka Krievija vairs nevar paļauties uz energoresursu eksporta ienākumiem, lai finansētu savus budžeta izdevumus. Tie, visdrīzāk, turpinās samazināties.
Krievijas federālajā budžetā nepildās kā nākas arī t.s. “ne-naftas un gāzes ieņēmumi” (ko pamatā veido dažādi iekšējie nodokļi) – šī gada 9 mēnešos tie bija 20,3 trilj. RUR, kas ir par 13,0 % lielāki nekā pirms gada, taču visam gadam sākotnēji tika plānots pieaugums par 15,0 %. Līdz ar to gada beigās sagaidāms iztrūkums, kura dēļ vēl vairāk pieaugs budžeta deficīts.
Sākotnēji plānotie “ne-naftas un gāzes ieņēmumi” netiek iekasēti vājas ekonomiskās aktivitātes dēļ. Krievijas IKP izaugsme, kas iepriekšējā gadā sasniedza vidēji 4,3 %, šī gada 2. ceturksnī bija vairs tikai 1,1%. Šeit jānorāda, ka budžeta gatavošanas laikā sākotnēji paredzētais IKP pieaugums 2025. gadam bija 2,5 %. Tādējādi pietiekami nepildās gan pievienotās vērtības nodoklis (kas ir apmēram puse no visiem “ne-naftas & gāzes ieņēmumiem”), gan arī dažādi citi nodokļi (uzņēmumu peļņas nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, akcīze u.c.).
Budžeta ienākumu kritums notiek laikā, kad Krievija joprojām uztur milzīgus izdevumus militārajā un drošības jomā. Tādējādi Krievijas budžetā veidojas pieaugošs deficīts, kuru būs nepieciešams ar kaut ko nosegt. Taču ārējās aizņemšanās iespējas ir apgrūtinātas, jo starptautiskie finanšu tirgi Krievijai ir slēgti. Krievija tiek nostādīta sarežģītā finanšu situācijā.
Kādi varētu būt risinājumi?
Protams, ka galvenais Krievijas ekonomisko un finanšu problēmu iemesls ir tās uzsāktais karš Ukrainā, kas radījis gan milzīgus militāros izdevumus, gan sankcijas, kuru dēļ tiek ierobežoti ienākumi. Tomēr šobrīd nekas vēl neliecina, ka Krievija vēlētos atzīt savas kļūdas un labprātīgi šo karu pārtraukt.
Tai paliek vēl dažas iespējas, kā finansēt kara turpināšanu uz budžeta deficīta rēķina.
Tradicionālais iekšējais finanšu avots, no kura laiku pa laikam pasmeļas līdzekļus federālā budžeta vajadzībām, ir Nacionālais labklājības fonds (NLF). Tomēr NLF atlikušais likvīdo līdzekļu apjoms (apmēram 4 triljoni RUR jeb ~48 miljardi USD), pēc ekspertu aplēsēm, tiks izsmelts 6-12 mēnešu laikā, ja nemainīsies esošās tendences. Tas nozīmē, ka šī svira apmēram 2026. gada vidū Krievijai vairs nebūs pieejama.
Krievijas valdība regulāri emitē arī federālā aizņēmuma obligācijas (OFZ), kuras tiek izmantotas budžeta finansēšanai. Ņemot vērā Krievijas finanšu sistēmas izolāciju no ārpasaules, šīs obligācijas pērk galvenokārt vietējās bankas. No Krievijas banku skatupunkta tās ir pietiekami pievilcīgas, jo nodrošina salīdzinoši augstu ienesīgumu. Taču no otras puses, augstākas procentu likmes netiešā veidā rada papildus slogu uz Krievijas nodokļu maksātājiem, bet pieaugoši banku aizdevumi valdībai atņem potenciālos resursus reālās ekonomikas finansēšanai.
Lai finansētu karu, Krievija aizvien plašāk izmanto nodokļu celšanu. Nodokļu slogs tika paaugstināts jau šī gada sākumā, bet šobrīd iesniegtais budžeta projekts 2026. gadam liecina, ka nodokļus cels arī nākamajā gadā. Galvenās izmaiņas būs PVN likmes paaugstināšana no 20,0 % līdz 22,0 %, ko sajutīs katrs Krievijas iedzīvotājs, jo dārgāk maksās viss, sākot ar pārtiku un medikamentiem, un beidzot ar komunālajiem pakalpojumiem. Vienlaicīgi tiks būtiski paplašināts arī uzņēmumu – PVN maksātāju loks, jo līdzšinējo gada apgrozījuma slieksni PVN maksātājiem paredzēts samazināt no 60 milj. RUR līdz 100 milj. RUR (pārrēķinot uz EUR, šis slieksnis samazinātos no ~650 000 EUR līdz ~ 108 000 EUR). Turpināsies akcīzes palielināšana alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem. Tiks ierobežoti dažādi nodokļu atvieglojumi, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Savukārt ieņēmumus no azartspēļu nodokļiem, kas līdz šim tikuši iekasēti reģionu budžetos, turpmāk nāksies pilnībā pārskaitīt federālajam budžetam.
Tādējādi kara politikas finansēšana tiek arvien vairāk pārlikta no ārējiem avotiem uz Krievijas iekšējiem resursiem. Eksporta ienākumi starptautisko sankciju ietekmē neizbēgami kļūs aizvien mazāki. Par karu Ukrainā nāksies maksāt pašas Krievijas iedzīvotājiem – ar pieaugošiem nodokļiem un arvien zemāku dzīves kvalitāti.
