Daudz prasību 8

Saimniecībā aktualizējies arī mēslu krātuves jautājums, ko un kā darīt, lai izpildītu visas Eiropas prasības. Līdz šim visi kūtsmēsli regulāri izvesti uz laukiem, lai pēc tam iestrādātu zemē. “Kā mums uztaisīt krātuvi, ja tepat ir kaimiņi? Pagalmā būvēt, vai? Bet ja nebūs krātuves, varam izkrist no aprites,” pārdomās dalās saimnieks. Līdz šim, 25 gadus saimniekojot, nekādu problēmu ar kūtsmēsliem nav bijis un visas prasības tiek ievērotas.

Reklāma
Reklāma
Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 17
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3
Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm 100
Lasīt citas ziņas

Lai uzbūvētu jaunu mēslu krātuvi, nepieciešamas lielas investīcijas. Kā lēš saimnieks, jau sākotnēji ģeodēziskās analīzes un vairākas atļaujas vien izmaksātu piecus tūkstošus eiro, bet pati krātuve – ap 70 tūkstošiem eiro. “Likums spiež un jātaisa,” tā saimniece, vienlaikus paužot sa­traukumu par daudzajām birokrātiskajām prasībām, kas jāievēro zemniekiem.

Arī Vitālijs norūpējies par neskaitāmajiem ierobežojumiem, kas lauku saimniekus liek rāmī: “Ir vienas prasības, citas prasības, tādas un citādas Eiropas direktīvas. Visam jāatbilst kaut kādām normām, bet kur paliek reālā dzīve?” Kad bilstu, ka pamazām Eiropas fermeri atkal atgriežas pie govju laišanas ganībās, Vitālijs Livmanis retoriski spriež, ka atkal nesanāk tā, ka “Eiropa mums te liek visu darīt, bet mēs jau varbūt esam soli priekšā, ja to nedarītu un pa taisno pārlēktu grāvi, nevis ietu līdz tai laipiņai”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas laukos jābūt arī mazajām ģimenes saimniecībām, ne tikai lielajām, nedrīkst nevienu ierobežot. “Valsts būs stipra tikai tad, ja būs stipras saimniecības. Optimāli varētu būt 
50 – 100, pat 200 govju saimniecības, tas risinātu bezdarba problēmas. Lielās saimniecības ir modernas, un tur daudz strādājošo nevajag. Pavisam mazajām – līdz 10 govīm – arī būs grūti izdzīvot, jo ieņēmumu ir maz, izdevumi lieli,” pārdomās dalās Vitālijs Livmanis. Viņš novērojis, ka lauki kļūst arvien tukšāki, cilvēki aizbrauc labākas dzīves meklējumos, pamazāk sarūk arī piedāvāto pakalpojumu apjoms – īpaši to var teikt par bankām.

Arī sliktais ceļu stāvoklis neveicina uzņēmējdarbību laukos. Kad jautāju par nākotnes plāniem, Lidija bilst: “Pagaidām neko neplānojam. Galvenais, lai govis ir veselas, lai ir laimīgas, un tad viss būs kārtībā!” Kvotu atcelšana gan biedē, jo nav zināms, kas notiks ar piena cenām. V. Livmanis domā, ka konkurence tikai saasināsies un nāks iekšā lielie Eiropas ražotāji, ja vien nebūs vietējā tirgus aizsardzības. “Cerams, ka noturēsimies!” tā “Jāņumāju” saimnieki.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.