Publicitātes foto

Lai paliek vieta brīnumam. Saruna ar ģitāristu Kasparu Zemīti

‏Jau krietnu laiku Kaspars ar entuziasmu popularizē ģitārspēli jaunajiem censoņiem, gan pasniedzot Mūzikas akadēmijā, gan tiekoties ar jaunajiem ģitāristiem un viņu skolotājiem. Tāpat katru gadu pēc Kaspara iniciatīvas norisinās jauno ģitāristu nometne “Sešas stīgas”. “Kā pasniedzējs varu teikt, ka ir jāprot nospēlēt seno laiku mūziku, baroku, klasiku un romantismu, bet īstenībā ir visu laiku jāseko līdzi tam, kas notiek šodien. Jāmēģina integrēt mūsdienu mūziku mācību procesā. Kaut kā šajā jomā šobrīd ir nodalīta klasiskā ģitāra un ģitāra vispār. Ģitāristi saka – tie klasiķi ir baigi neinteresantie, spēlē gammas un Džuliāni etīdes, bet klasiķi uzskata, ka pārējie tādi grupu spēlmaņi vien ir. Kā atrast starp tiem labu kontaktu, tas man šobrīd ir liels izaicinājums. Ir lieliski, ja jaunieši mācās ģitārspēli, tomēr tiem, kas tagad ir izskolojušies, vajadzētu atcerēties, ka bija laiks, kad arī mums kāds palīdzēja, veltīja mums laiku, – šis parāds ir jāatdod. Šobrīd trūkst labu, kvalificētu ģitāras skolotāju, kam būtu labas, pamatīgas akadēmiskās zināšanas. Nav daudz cilvēku, kas vēlētos veltīt tam mūžu, tomēr tieši tas ir vajadzīgs. Pats cenšos tikties ar skolotājiem, jaunajiem mūziķiem. “Sešas stīgas” ir viens no veidiem, kā pulcēt kopā akadēmiski skolotu ģitāristu eliti, kas iedvesmo un notur jauno mūziķu interesi, lai mums parādītos labi sagatavoti ģitāristi. Tas ir arī viens no mūsu mērķiem trio – parādīt šo plašo spektru jauniešiem, varbūt vēl vairāk pastiprināt interesi, motivāciju strādāt.”

‏Viņš atzīst, pašlaik viņu kā mūzikas autoru saista akadēmiskās mūzikas lauks. Decembra beigās tiks pabeigts Kaspara Zemīša komponētās “Mesas” ieraksts. Tā tapusi pēc Māra Sirmā aicinājuma Valsts akadēmiskajam korim “Latvija” un pirmatskaņojumu piedzīvoja šī gada Garīgās mūzikas festivālā. Savukārt nākamgad Nacionālās operas Beletāžas zālē notiks romu mūzikai veltīts kameransambļa koncerts ģitārai, vijolei (Kristīne Zeltkalne-Voika), kontrabasam (Ginta Garūta) un akordeonam (Inita Āboliņa). Kaspars atsaucas arī negaidītiem radošiem izaicinājumiem. Viens no tādiem skan nule iznākušajā Valda Atāla jaunajā albumā.

Lasītākie

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts

Lasīt citas ziņas

‏”Valdis piezvanīja pēc mana koncerta Valmierā, sakot, ka tur esot skanējis kolosāls tango. Nepilnu divu nedēļu laikā radās tango, kuru iedziedāja Ģirts Ķesteris. Tas nenozīmē, ka dažādos pasākumos nespēlēju citu mūziku – no klasikas līdz roka kaverversijām. Nezinu, vai akadēmiskā mūzika šobrīd man ir apzināts ceļš un virziens. Vienkārši daru to, ko pats šobrīd gribu darīt. Varbūt mana akadēmiskā puse šobrīd vairāk izskan publiski, bet pārējo mūziku, ko spēlējam, piemēram, kopā ar Lindu privāti, daudzi vienkārši neredz. Negribu ieņemt kaut kādu pozu.”

‏Kaspars nenoliedz, ka viena no viņa stihijām ir solomuzicēšana. “Ir lieliski, ja tevi gaida “bends”, ar kuru kopā var “uzdžemot”, bet man no rītiem pie rokas ir tikai mana klasiskā ģitāra. Spēlēšana vienam vienmēr ir zināma sevis izaicināšana. Labprāt uzstātos ar savu programmu “Gorā” vai “Lielajā Dzintarā”, ceru, ka nākamajā gadā manai sievai būs vairāk laika un viņa palīdzēs organizēt koncertus – pats to noteikti neuzņemšos,” smaidot saka mūziķis.

Eiropas bankas turpina “barot” Kremli: pērn Krievijai nodokļos samaksāti 800 miljoni eiro

“Laikam tagad esmu redzējis visu…” Bijušais ekonomikas ministrs neslēpj pārsteigumu par piedāvāto risinājumu budžeta iztrūkuma mazināšanai

Piektdien Latvijā sāksies meža ugunsnedrošais laikposms. Kas jāievēro iedzīvotājiem?

Lai paliek vieta brīnumam. Saruna ar ģitāristu Kasparu Zemīti

‏Jau krietnu laiku Kaspars ar entuziasmu popularizē ģitārspēli jaunajiem censoņiem, gan pasniedzot Mūzikas akadēmijā, gan tiekoties ar jaunajiem ģitāristiem un viņu skolotājiem. Tāpat katru gadu pēc Kaspara iniciatīvas norisinās jauno ģitāristu nometne “Sešas stīgas”. “Kā pasniedzējs varu teikt, ka ir jāprot nospēlēt seno laiku mūziku, baroku, klasiku un romantismu, bet īstenībā ir visu laiku jāseko līdzi tam, kas notiek šodien. Jāmēģina integrēt mūsdienu mūziku mācību procesā. Kaut kā šajā jomā šobrīd ir nodalīta klasiskā ģitāra un ģitāra vispār. Ģitāristi saka – tie klasiķi ir baigi neinteresantie, spēlē gammas un Džuliāni etīdes, bet klasiķi uzskata, ka pārējie tādi grupu spēlmaņi vien ir. Kā atrast starp tiem labu kontaktu, tas man šobrīd ir liels izaicinājums. Ir lieliski, ja jaunieši mācās ģitārspēli, tomēr tiem, kas tagad ir izskolojušies, vajadzētu atcerēties, ka bija laiks, kad arī mums kāds palīdzēja, veltīja mums laiku, – šis parāds ir jāatdod. Šobrīd trūkst labu, kvalificētu ģitāras skolotāju, kam būtu labas, pamatīgas akadēmiskās zināšanas. Nav daudz cilvēku, kas vēlētos veltīt tam mūžu, tomēr tieši tas ir vajadzīgs. Pats cenšos tikties ar skolotājiem, jaunajiem mūziķiem. “Sešas stīgas” ir viens no veidiem, kā pulcēt kopā akadēmiski skolotu ģitāristu eliti, kas iedvesmo un notur jauno mūziķu interesi, lai mums parādītos labi sagatavoti ģitāristi. Tas ir arī viens no mūsu mērķiem trio – parādīt šo plašo spektru jauniešiem, varbūt vēl vairāk pastiprināt interesi, motivāciju strādāt.”