Laiks jāpagriež atpakaļ – 70. gadu ēšanas paradumi atklāj mūsdienu uztura pilnīgo vājprātu 72
Mēs glaimojam sev, ka esam veselīgāki nekā jebkad, izmantojot kāpostus un kvinoju. Bet mēs pasniedzam sev milzīgas porcijas. Ir pienācis laiks pagriezt laiku atpakaļ. Lielbritānijā uztura speciālistu entuziastu grupiņa izveidoja “porciju kontroles” šķīvi, raksta tabloīds Telegraph.
Pieaugušo “porciju kontroles” šķīvis palīdz sagatavot pareizo ēdiena daudzumu pareizajās proporcijās (50% salātu un dārzeņu; 25% olbaltumvielu; 25% komplekso ogļhidrātu) 2000 kilokaloriju robežās, kas nepieciešamas dienā sievietēm un 2500 vīriešiem. Sajūtas kā ēst no mazuļu šķīvja, taču ietekme ir pārsteidzoši efektīva.
Saskaņā ar BDA (British Dietetic Association) publicēto tabulu, piemēram, makaronu dienas devai vajadzētu būt vien 75 g, bet sieram – sērkociņu kastītes izmērā. Gaļas porcijai jābūt plaukstas izmēram; zivju porcija – čeku grāmatiņas lielumā. Uzkodas, protams, ir vēl bīstamākas.
Apvienotās Karalistes porcijas iet roku rokā ar ASV ierastajām porcijām, jo vienkārši šķīvji (un dzērienu trauki) kļūst lielāki.
1970. gados vidējais vakariņu šķīvja diametrs bija 22 cm, tagad tas ir vairāk nekā 28 cm. 70. gados standarta vīna glāzē ietilpa 200 ml; šodien dažās glāzēs ir trešdaļa pudeles.
Lielākas glāzes liek cilvēkiem justies, ka viņš maz izdzer.
“Kopš 1970. gadiem mūsdienu attīstītajās valstīs ir daudz vairāk, dažādāku ēšanas iespēju un pieejams daudz plašāks pārtikas produktu klāsts, īpaši pusfabrikāti un enerģētiski gardumi,” saka Viktorija Teilore, Britu Sirds fonda (BHF) vecākā dietoloģe.
2013. gada nozīmīgais pētījums, ko vadīja BHF, parādīja, ka porciju lielums Apvienotajā Karalistē pēdējo 20–30 gadu laikā ir strauji pieaudzis. Karijā gatavo ēdienu skaits palielinājies par 50%, tāpat kā čipsu skaits ģimenes “grozā”. Vienkārša bagete divu desmitgažu laikā palielinājusies par 24%; cepumi ir par 17% lielāki.
Problēmas ar porciju lielumu ir saistītas arī ar to, ka esam zaudējuši daudzus pamata instinktus attiecībā uz gatavošanu. Mērām ar aci.
Un pat tad, ja mēs iepērkamies gudri, pastāv neskaidrības par pārtikas produktu marķēšanu. Parasti tiek pieņemts, ka fasēta lazanja pietiek vienam cilvēkam, tomēr ar to pilnīgi pietiktu diviem cilvēkiem. Uzturvērtības informācija arī parasti tiek sniegta uz 100 g, savukārt iepakojumā ir no 400 g līdz 600 g. Atbilstoša porcijas lieluma noteikšana var kļūt mulsinoša.
Britu un amerikāņu restorāni ir bēdīgi slaveni ar lielu porciju pasniegšanu – aptuveni divarpus reižu lielākas nekā standarta porciju izmēri.
Ņemiet vērā vēl vēlās brokastis un bufetes tipa ēdināšanu, un nav brīnums, ka vidukļa līnijas paplašinās. Un uzmanieties arī no “ēdienreižu piedāvājumiem”: ja ēdat veselīgu sviestmaizi, bet pievienosiet cukurotu dzērienu un čipsus, jūs pievienosit 350 kalorijas.
Protams, lielas porcijas apelē ar patērētāja saprātu par labāku “ieguvumu” – iegūt vairāk pārtikas par mazāku naudu. Taču tikai tagad redzams pēdējo 50 gadu laikā notikušo uztura izmaiņu ietekmi uz aptaukošanos un lieko svaru. Līdz ar to dāsnuma mārketinga stratēģija nepavisam nav laba lieta.
Arī vegāni vai tie, kas ievēro augu diētu, var saskarties ar pārtikas uzņemšanas problēmām.
Patērējot riekstu sviestu un avokado, var rasties disbalanss ar vajadzīgo daudzumu un apēsto šo lietu daudzumu.
Profesore Mariona Heteringtone no Līdsas Universitātes, kas specializējas apetītes psiholoģijā, sak: “Cilvēki ne vienmēr apzinās, ka viņi ēd vairāk, jo viņiem vienkārši piedāvā vairāk.” Cilvēki mēdz ēst to, ko tu noliec priekšā, neatkarīgi no tā, cik daudz.
Kā psiholoģi viņu fascinē tas, kuri ir visvairāk uzņēmīgie pret “porcijas lieluma efektu”. “Visneaizsargātākie cilvēki ir tie, kas ļoti bauda ēdienu, salīdzinot ar tiem, kas ēd, lai iegūtu “degvielu”,” viņa saka. Daudzi no mums emocionāli pārēd, jo esam vientuļi, garlaikojamies vai dzīvojam vieni.
Uzauguši Rietummidlendā 1970. gados, cilvēki ēda trīs noteiktas maltītes dienā, sēžot pie galda.
“Bijām tolaik apmierināti ar mazākām porcijām, mierīgi iztikām un pietika. Veikali bija slēgti 17.30. Tagad, pateicoties lielveikaliem, kas darbojas visu nakti, un piegādes lietotnēm, mēs varam ēst, kad vien vēlamies.”
Valdība un atbildīgie mūsdienās nesniedz norādījumus par ideālajām porcijām: informācija par tipiskajiem porciju izmēriem nav atjaunināta vairāk nekā 20 gadus. Pēc Kembridžas universitātes ekspertu domām, ja britu patērētāji varētu izvairīties no liela izmēra porcijām, viņi samazinātu enerģijas daudzumu, ko viņi katru dienu saņem no pārtikas, par 12-16%.
Kādā pētījumā atklājās, ka cilvēki, kuri izmantoja lielu šķīvi, apēda par 77% vairāk makaronu nekā tie, kuri izmantoja vidēju.
Izdzeriet glāzi ūdens 30 minūtes pirms ēšanas – tas ļaus justies mazāk izsalkušam un palīdzēs atšķirt izsalkumu no slāpēm.
Izmantojiet rokas kā porciju izmēra ceļvedi – rokas parasti atbilst jūsu ķermeņa izmēram. Aptuvens plaukstas lieluma porcija sievietēm; divu – vīriešiem.
Ēdot ārpus mājas, pasūtiet pusporciju uz diviem – starteri, nevis pamatēdienu.
Lēnām jākošļā – var paiet pat 20 minūtes, līdz mūsu smadzenes reģistrētu, ka esam paēduši un tikai tad iestājas sāts.
Neēdiet tieši no paciņas – izberiet čipsus mazā bļodiņā.
