Latgalē atdzimst seno koka ēku mantojums 5
Juris Viļums, žurnāls “Baltijas Koks”
Maijā daudziem Latvijas tūrisma uzņēmējiem sākas jaunā sezona. Lauku mītnēs pagājušajā gadā bija jūtams vietējo ceļotāju skaita pieaugums. Tāpēc varam būt priecīgi par vēl viena skaista viesu nama atklāšanu – jauna un vienlaikus pavisam sena.
Parastā Latgales pierobežas koka ēka pēc būtības jau bija norakstīta, taču divu jaunu cilvēku entuziasms un neatlaidīgs četru gadu darbs to ir atgriezis skaistam turpinājumam. Beidzot rezultātus var skatīt gan sociālo tīklu profilos, gan arī klātienē.
Nelielu ieskatu sniegsim arī šajā žurnāla Baltijas Koks numurā. Atjaunotās mājas nosaukums noteikti liks uzdot jautājumus.
Siguldas
Piekritīsiet – visai neparasts vārds mājai, it sevišķi, ja tā neatrodas Vidzemē.
Patiesi, Latgale ir senu tradīciju un gana spilgtu kontrastu zeme. Šeit atrodami dažādi eksotiski vietvārdi: Malta, Ēģipte, Parīze, Moskvina. Jā, tagad arī Siguldas. Taču šis nosaukums nav kāds jaunu ekstravagantu ideju iemiesojums, tam arī nav nekādas saistības ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados populāro siena savākšanas traktorpiekabi.
Tā paša divdesmitā gadsimteņa sākumā šādu gleznainu vārdu īpašuma dokumentos ir ierakstījuši toreizējie mājas saimnieki.
Šajā gadījumā gan sākumā nebija mājvārds. Locu jeb Luoču ciems Dagdas novada Svariņu pagastā savulaik bijis blīvi apdzīvots, kā jau vairums Latgales sādžu, – šeit bijušas kādas divdesmit saimniecības. Tagad tikai viena. Arī šī ēka, nu jau otrā apdzīvotā, vairākus gadus bija palikusi bez saimniekiem.
Īpašnieku mazmeita Dace kopā ar vīru Artūru laiku pa laikam šeit tikai atbrauca. Ar katru reizi aizvien vairāk bija jūtams, ka šis īpašums iet zudumā. Līdz kādā no kopīgajiem braucieniem atpakaļ uz Rīgu, pa ceļam runādamies, abi izlēmuši, ka varētu uzņemties atbildību par šo ēku – varbūt uztaisīt kādu mazu remontiņu, lai ir pašiem, radiem un draugiem, kur iebraukt un izbaudīt lauku šarmu, melno pirti izkurināt, gaļu pacept. Apkārt meži un lauki, miers.
Nu jau pagājuši četri gadi, šajā īpašumā ieguldīti visi atvaļinājumi – savs laiks, darbs un izdoma. Kopējais veikto kilometru skaits (Latgale–Rīga–Latgale) – apmēram 50 000.
Tikai pirms gada sapratuši, ka īpašumu varētu arī piedāvāt ceļotājiem. Sākuši gudrot kādu piemērotu nosaukumu, taču atgriezušies pie vēsturiskā – lai paliek par piemiņu no vecvecākiem un viņiem par godu dzīvo tālāk!
Darbs
Iedvesma un idejas rastas vairākos stāstos, kas pieejami tīmeklī: kāds ir uzsācis savas lauku mājas renovāciju, cits jau pārcēlies uz laukiem ar visu ģimeni. Arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos dažādas pieredzes ir gana plaši aprakstītas.
Šajā gadījumā visu mēģinājuši darīt pa vienkāršo. Iespējami saglabāt veco. Logi un durvis gan salikti jauni. Kopumā mājai nav mainīts neviens baļķis – kārtīgi noslīpēti, starpas apstrādātas ar mālu un nostiprinātas ar koka latiņām.
Vienai palodzei gan bija nedaudz apakša cietusi ūdens ietekmē – risinājums bija prātā ienācis jau pirms tam – gribējās vismaz vienu lielāku logu, pa kuru var vērot apkārtējo dabu, meditēt vai bērnus pieskatīt pagalmā. Tātad defekts pārvērsts par odziņu.
Artūrs mājas sakopšanas idejai pieķērās gana nopietni. Nu jau būs noklausīti arī pieaugušo izglītības kursi Latviska arhitektūra un ainava lauku tūrismā. Padomu nav lieguši arī pieredzējuši būvnieki un amatnieki, atbalstījušas vietējo kopienu partnerības.
Ko paši nevarējuši paveikt, saukuši talkā apkārtējo pagastu amatniekus. Kamīnu no vecajiem ķieģeļiem samūrējis meistars no Andrupenes, elektrības vadus no jauna savilcis elektriķis no Bērziņiem, ūdens apgādi pieslēdza meistars no Rundāniem.
Grīda daļā mājas nomainīta, daļa atstāta vecā. Priekškambarī ierīkota tualete un duša, uzstādīts ūdens sildītājs. Ar vienu vārdu sakot, notikušas gana lielas pārvērtības.
Daces māsa strādā uzņēmumā, kas piedāvā dažādus kokapstrādes materiālus. Pati uzsaukusi grīdas slīpēšanu, bet viņas priekšnieks, uzzinājis par jauniešu iecerēm vecvecāku mājai, ieteicis vajadzīgās smērvielas un krāsas, uztaisījis labu atlaidi.
Virtuves iekārta jauna, bet kompakta, mēbeles – daudzas atrastas lietotas, dažas uzdāvinātas, kaut kas piepirkts klāt.
Garākās brīvdienās taisījuši talkas, palīgā patiesi nākuši arī radi, draugi, paziņas, vietējie zemnieki padalījušies ar nepieciešamo tehniku. Zeme ap māju izīrēta vietējam zemniekam, kurš daudz palīdzējis arī mājas apkārtnes sakopšanā.
Blakus pagastā atradies labs piedāvājums vecā dīķa padziļināšanai un paplašināšanai – var teikt, ka tagad šeit pieejams pašiem savs baseins.
Vecā melnā pirts atstāta gandrīz neskarta – nedaudz pielabota krāsns, nomainīti soliņi, priekštelpa sakārtota, lai patīkamāka pasēdēšana pēc pēriena. Starp citu, iepriekš piesakoties, te var sarunāt arī profesionāla pirtnieka pakalpojumus.
Vasaras virtuve nojaukta pavisam, arī vairāki šķūnīši tāpat. Vecā kūts pagaidām kalpo par noliktavu, lai gan arī tai ir potenciāls tikt atjaunotai. Mājas apkārtnes reljefs palīdzināts – kur noraksts uzkalniņš, kur atkal zeme piebērta klāt, lai ērtāka zāles appļaušana. Apartajā laukā plānots iesēt balto āboliņu, lai priecē pašus un ciemiņus. Pa vidu rinda ar upenēm.
Ak jā, arī no ārpuses māja ieguvusi jaunas drānas – kur atjaunots dēļu apšuvums, kur pārkrāsots, bet baļķu sienas pēc daudzu gadu slēpšanās aiz šīfera loksnēm, tagad atsegtas, apstrādātas un noklātas ar antiseptiķi un brūno toni. Tepat blakus arī neliels galdiņš ar jumtiņu un šūpoles bērniem – tās sameistarojis pats saimnieks.
Labāk vienreiz redzēt
Daudz ko no iepriekš uzskaitītā var arī apskatīties video formātā. Artūrs laiku pa laikam centies visu darbu procesu iemūžināt un YouTube kanālā jau pieejami divdesmit seši video, kas gana uzskatāmi parāda visu mājas atdzimšanas procesu jau kopš 2017.gada.
Lai jums vieglāka atrašana, uztaisīju īso saiti: ej.uz/majaSiguldas – šeit atradīsiet visu četru gadu procesa īsu apkopojumu, bet, ja ir interese, blakus arī visi pārējie 25 jau pieminētie video stāsti.
Lai jūs nemulsina – Artūrs ierunā tekstus krieviski, jo tā viņam ir dzimtā valoda, taču lielāku Latvijas un savas zemes patriotu būs grūti atrast, ne velti daudziem saviem ierakstiem sociālajos tīklos viņš izmanto raksta nosaukumā lietoto spēcīgo un kodolīgo tēmturi #cieni_savu_zemi!
Kādā no video viņš, rādot mājas apkārtni, ieminas, ka varbūt varētu uzņemties vēl kādas kaimiņu ēkas sakārtošanu. Apdomā un tad nosaka: «Nu, redzēsim.» Droši vien vēl jāpabeidz savas mājas pieslīpēšana. Tikai pirms gada pieņemts lēmums, ka arī jums būs iespēja šo īpašumu apskatīt un izbaudīt klātienē.
Mūsu sarunas laikā tiek plānots dažu nedēļu atvaļinājums, kopā ar mazo dēliņu jaunā ģimene brauks uz Latgali – vispirms paši grib padzīvot, izbaudīt – ja nepieciešams, ko pielabot, un tad jau mājiņā būs apmetušies pirmie ciemiņi.
Interneta resursos tiek saņemtas rezervācijas šai vasarai. Sīkāku informāciju un ceļu uz lauku mājām Siguldas noteikti atradīsiet arī jūs. Ja ne citādi, tad droši zvaniet uz Dagdas Tūrisma informācijas centru.
Tādā veidā arī jūs varēsiet dot savu ieguldījumu mājas jaunā likteņa veidošanā. Lai arī viss mājas atjaunošanas process pamatā ir veikts pašu spēkiem, arī kopējais izmaksu budžets pa šiem gadiem ir sakrājies gana jūtams.
Nav milzīgs, tomēr vienai vienkāršai latviešu ģimenei tas nav tik viegli paceļams. Tāpēc Artūrs saka: “Jaunam jumtam māja nopelnīs pati.” Tieši tā – pati un ar Latvijas aizrautīgo apceļotāju atbalstu!
Balta skaudība
Rakstā jau pieminēts, ka šajā ciemā ir vēl daudzas vecas mājas, kas ir pēc būtības pamestas. Cerēsim, ka Artūram, Dacei un pulkam viņu atbalstītāju patiesi pietiks spēka un entuziasma, lai ķertos pie vēl kādas ēkas glābšanas. Kādā no Artūra video var manīt, ka pie horizonta vairāku māju jumtu kores noskatās uz šā tīruma pusē notiekošo ar patiesu un cerību pilnu interesi.
Ir pārliecība, ka tas tikai laika jautājums, kad šī ģimene pārcelsies uz dzīvi Latgalē pavisam.
Patiešām, ja cilvēks grib, darbu var atrast arī ārpus Rīgas. Viena no idejām: šāda veco māju atjaunošanas, sakārtošanas, atdzimšanas kustība būtu patiesi liela vērtība visai valstij – gan cieņa pret mūsu senču mantojumu, gan arī mājokļu situācijas uzlabojums, jo to trūkumu izjūt gandrīz katra jaunā ģimene, kas plāno atgriešanos dzimtajā pusē.
Visbeidzot, tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas lauku ainavas veidošanā un tās attīstībā – gan pašu priekam un labsajūtai, gan ceļotāju izmitināšanai. Arī darbs vietējiem meistariem pēc iespējas no vietējiem koka, māla, akmens materiāliem.
Taisīt jaunu biedrību vai valsts kapitālsabiedrību Latvijas valsts lauku sētas pēc mežu apsaimniekošanas parauga – tā ir tikai stratēģijas un taktikas izvēle. Ja īpašniekam vajadzīgs atbalsts vai tikai padoms, kā atjaunot veco ēku, tad tas ir jāsniedz. Ja pats negrib darīt, lai pārdod citam. Ja nekas no tā nenotiek, tad sabiedrība nedrīkst vienkārši noskatīties un samierināties.
Te ļoti noderētu viena viegli saprotama datubāze, kura ar vietējās pašvaldības iesaisti varētu apkopot informāciju par ēkām, to stāvokli, īpašumtiesībām. Nu gluži kā pirms vairākiem gadiem Rīgā īstenotā akcija Occupy mejeb Free Riga, tikai lauku variantā.
Jāatzīst, ka arī šo rindu autors ir zināmā mērā ietekmējies no Artūra un Daces sociālajos tīklos publiskotajiem fotoattēliem. Beidzot arī manā senajā vecāku mājā ir izplēsti vecie reģipši, nosiltināta grīda, noslīpēti baļķi, pārmūrēta krāsns un drīz tiks sagaidīti jaunie koka logi. Viss notiek!
